EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Durvis ir plai atvrtas, un ts vairs neaizvrsies nekad!
127083

Mris Binders    22.11.2022

 

 

Es angu valod tik brvi vl nerunju. Varu sazinties par vienkrm tmm, ar orestri varu strdt, jo mzik jau daudz vrdu nevajag. Angu valod varu pateikt visu, ko vlos pankt mzik, vai ar runt sadzvisk lmen. Es angu valodu vl tik labi nezinu, lai sniegtu izvrstu interviju. Bet, ja runu ukraiu valod, js mani nesapratsit. Tpc, par nolu, ms sarunai izmantosim krievu valodu k starptautisku valodu, bet ar lielu iekju pretrunu. Kas zina, varbt reiz pienks laiks, kad ms ar jums runsim latvieu, angu vai ukraiu valod... sarunas skum saka Natlija.

 

No vstures zinm, ka mkslinieki ir pametui savu valsti, bgdami no okupcijas. Ko jums nozm skarbie vrdi mkslinieks un okupcija?

Esmu rkrtgi laimga un pateicga liktenim, ka okupcij neesmu bijusi. Es nezinu, kas tas ir. Bet domju, ka tas ir ausmgi. Es pazstu cilvkus, kui dzvojui okupcij, aizbraukui un izglbuies. Vienlaikus zinu tkstoiem cilvku, kuriem tas neizdevs. Kas man ir okupcija? Piemram, dirienta Jurija Kerpatenko liktenis. Kolis Kerpatenko bija vecks par mani, mcjies pie profesora Vadima Gedaa Kijivas Mzikas akadmij. Pc studijm devs uz Hersonu, jo tur via dzimtas saknes. Skum vadja kamerorestri, vlk mzikli dramaturisko tetri. Es neko daudz par via gaitm nezinju ldz traiskajam brdim, kad kuva zinms, ka krievu kaavri viu novui. Tad es iegju via facebook profil. Cilvks aizgjis Mb, bet via piemia joprojm turpina dzvot tur, kur via dzvie ieraksti facebook profil. Ko vi domja, k domja. Lk, vi nokuva okupcij! Vi neaizbrauca, vi palika. Un vi bija krievvalodgais, ku rakstja: k var mani, krievvalodgu ukraini, nkt un atbrvot? Atbrvot no k? Kerpatenko strdja Mikolas Kuia Hersonas mzikli dramatiskaj tetr un bija kamerorestra "Hileja" galvenais dirients. Okupantu administrcija plnoja rkot koncertu ar Kerpatenko vadt orestra piedalanos, lai demonstrtu Herson it k notiekoo miergs dzves iesakoanos. Kad Kerpatenko atteicies piedalties aj koncert, pie via uz mjm atnca Krievijas kaavri un nova caur dzvoka durvm, kad vi atteicies ts atvrt.

 

Kad raisti stvja pie Kijivas, tas bija februr un marta skum, es jutu, kas ar mums notiks un kpc vii ir atnkui. Es zinju, ka pirmm krtm vii nogalins skolotjus un mksliniekus. Visus, kam ir saikne ar Ukrainas kultru. Un nogalins tpc, ka ie audis atteiksies paust viu t saucams idejas, atteiksies sadarboties. Es zinju, ka bs represijas, cilvkus ietupins cietum, cilvki vienkri pazuds. Tas ir viu rokraksts. Iedzvotji tiks nogalinti, un okuptajs territorijs tiei t ar notika. Un notiek joprojm. Tas ir ausmgi, t ir bezmorles sistma, kua plaukst un ze Krievij, t ir vienkri liela izncinanas mana. Esmu pateicga Dievam un Ukrainas bruotajiem spkiem, kui ar neticamu varonbu, gara stiprbu un neizzdou pretestbu apstdinja uzbrukumus un padzina raistus no Kijivas tuvuma. Tolaik to bija oti grti izdart, jo mums vl nebija tda atbalsta, kds tas ir tagad. Ts bija kaa pirms dienas, kad ms bijm tikai ms pai. Ts turjs tikai viengi uz msu pau varonbas pleciem un visas msu valsts izlmbu aizstvties, nerinoties nedz ar savu dzvbu, nedz ar ko. Dzt, dzt, dzt o nelabo prom no msu zemes! T k okupcijas bailes es neesmu piedzvojusi, bet saprotu, k tas vartu bt

 

Kas js uzaicinja koncertt Rg?

Ststs ir ga. Viss aizsks Ukrain, Kijivas Nacionlaj filharmonij. Es, bdama miermlgs cilvks, pat nepievu domu, ka bs pilna mroga ka, kaut gan pie mums ka notiek jau kop 2014. gada. Es nepievu tdu domu, ka pilstas bombards k Otraj pasaules ka. Bet enertisk informcija (un tdai es ticu!) lika to nojaust. T izpauds dads forms, un cilvki to juta. Mans pdjais pirmskaa koncerts Kijivas Nacionlaj filharmonij bija ar nosaukumu Sapnis par brvbu. Kpc taj laik es vljos veidot du koncertu, nezinu. T bija intuitva prieknojauta. o koncertu veltju Debesu simta piemiai (2013. gada 21. novembr tkstoiem cilvku aizska brvbas jeb t dvto Pacieas revolciju. Ts laik iedzvotji protestja pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukovia atteikanos parakstt asocicijas lgumu ar Eiropas Savienbu un bam par tuvinanos Krievijai. Lai paustu savu neapmierintbu, aizvien vairk cilvku pulcjs Neatkarbas laukum jeb Maidan netlu no Ukrainas Augstks Radas jeb parlamenta kas. 2014. gada februr protesti sasniedza kulminciju, kad pc varasiestu rkojuma ska izdzent brvbas akcijas dalbniekus. o sadursmju laik un no snaiperu lodm mira vairk nek simt cilvku. os upuus piemin k Debesu simtu. M.B.). Koncerta programm skanja Ptea Vaska Vijokoncerts Tl gaisma, via skadarbs Balsis, k ar lietuvieu komponista Osvalda Balakauska darbs Lgana Maidanam. Ms o koncertu atskaojm, zl bija bija Debesu simta bojgjuo kaavru imenes loceki sievas, vecki. Ms o koncertu ar ierakstjm, tiesa, tikai pai sev par piemiu, ne komercilai izmantoanai. Un man negaidti piezvanja komponists Pteris Vasks. T ms iepazinmies, nekad iepriek nebijm tikuies.

 

T bija mana vlans atskaot via mziku. Piedvju nostt viam koncerta ierakstu, lai paklauss, k ms via mziku atskaojm Kijiv. Un nkamais koncerts, ar to pau solistu Dimu Tkaenko bija nedu vlk Odes. Tur atskaojm Igora Stravinska, Antonna Dvorka, Vona Viljamsa mziku. Un tres dienas rt ms jau pamodmies no sprdzieniem krievi bombardja Odesu! Sazvanjos ar solistu, vi teica: dodamies prom! Ar autobusu atgriezmies Kijiv. Gan viam, gan man ir vientuas mtes, kuas ilgstoi vienas atstt nevar. Un Pteris Vasks man biei zvanja. Gan man, gan Dimam Tkaenko. Un atbalstja. Nereti bija t, ka vi zvana, bet mums ir izsludinta trauksme un ir jdodas uz pagrabu. Mana mamma ir slims cilvks, knapi var paiet, un mums vl ir ar suns. Es Pterim saku, ka nevaru runt. Vi saka: J, es dzirdu sirnas, j, es dzirdu! 12. mart mammu un suni evakuju uz vivu, pc tam uz Minheni. Pc kda laika man atrakstja Valsts kamerorestra Sinfonietta Rga producente Baiba Kurpniece un sacja, ka Pteris Vasks mani esot ieteicis koncertam Latvij. T orestris par mani uzzinja. Dienu pirms koncerta Rg Pteris atnca uz minjumu, jo koncerta dien viam bija jbt citviet. T es pirmo reizi dzv ar viu satikos. Neierasts iespaids. Viam ir neparasts skatiens. K Visums. Kad orestra minjuma starpbrd ar Pteri sarunjmies, vi teica, ka katru dienu sekojot ldzi zim no Ukrainas, un pr via vaigiem ritja asaras! Gar stiprs cilvks, bet nespja apvaldt asaras.

 

K jums patika strdt ar msu kamerorestri Sinfonietta Rga?

oti patika, jo veidojs labs kontakts. Mzii ir gudri, profesionli, un vii ir atvrti idejm, kuas piedv dirients. Un ar pai nk klaj ar savu mziklo domu. Ukraiu komponistu skadarbus splja ar tdu attieksmi, k atskaojot savu dzimto mziku. Un, protams, atmosfra: draudzga, atvrta, imeniska. Man rads sajta, ka os mzius pazstu visu savu dzvi. It k zintu katra orestranta seju, katra acis. Tu run un nesastopi pretestbu vai neizpratni. Visi ir gatavi uzklaust un ar tevi doties kop.

 

4. novemba koncerta programm ldzs Ludviga van Bthovena Septtajai simfonijai skanja ar ukraiu komponistu darbi. Ldzu, paststiet par tiem!

Leonds Hrabovskis, Oehs Kiva, Valentns Silvestrovs. Kad ar Baibu Kurpnieci runjm, kda vartu bt koncerta programma, via ldza, lai koncerta vien da skan ukraiu, bet otr Rietumeiropas komponistu darbi. Ukraiu mzikas ir daudz, turklt - visaugstks kvalittes. K gan lai izvlos? Pati sev stdju dadus sarakstus, tos biei mainju, nevarju izvlties. Tad nodomju: visu jau neatskaosi! Hrabovska darbs bija mans pirmatskaojums, iepriek nekad via darbus nebiju dirijusi. Via mziku vispr vai nu neatskao, vai ar atskao oti reti. Pats komponists savu Concerto Misterioso, ko rakstja 11 gadus, uzskatja ar savu labko darbu un 20 gadus sapoja, ka reiz tas tiks atskaots. Es neesmu mzikas zintniece, bet zinu, ka Ukrain ir ptnieki, kas burtiski pieldz Hrabovski. T ir tra avangarda mzika. Visi trs komponisti ir apmram viena vecuma, t ir viena paaudze, ku katrs izvljies savu ceu mzik. Bet visi vii nkui no 60. 70. gadu avangarda, no ideju prbagtb kpos Alma Mater. No tda k sprdziena. Hrabovska mziku es dzirdju ierakst, un mani prsteidza mzikl materila koloristika fenomenla! Valoda, fantzija, vi izvlas tdus tembrus, ka ieskum tu pat nespj atpazt mzikas instrumentu. K rga Ligeti mzik. Leonda Hrabovska opus Concerto Misterioso caur folkloras motviem iekodts veltjums ukraiu gleznotjai Katerinai Bilokurai, kuas darbus reiz apjsmojis Pablo Pikaso. Bilokura bija autodidakts, balt vrna. 

 

Kdi ir jsu nkotnes plni?

Plni man ir ldz janva beigm. Ms, ukraii, tagad dzvojam katrai dienai.

 

No Rgas lidou uz Minheni. Tikai uz vienu dienu. Pie mammas, bet ne tikai. Apmeklu Vladimira Jurovska dirito Mocarta operu Cosi fan tutte Bavrijas Valsts oper. Redzju o iestudjumu ierakst, man oti patika, tagad izbaudu izrdi kltien. Vi man ir sarpjis bieti.

 

Pc tam atkal brauku uz Kijivu. Jturpina darbs ar Ukrainas Nacionls filharmonijas orestri. Jgatavo programma ar Elgra un Vbera mziku. Pc tam koncerts ar manis vadto Kijivas kamerorestri. 

 

Tad doos uz Londonu, tur man ir trs gadu rezidence, esmu tur biei. Katru mnesi lidoju uz Kijivu, jo tur ir mans simfoniskais orestris. Man piedvja iespju dzvot Londonas centr, kur Londonas simfonisk orestra galvenais dirients Edvards Grdners man laipni atvljis savu mju. Vi man mdien saka: Esi eit, uzkrj spkus! Es laiku London izmantoju, lai klaustos visus labkos orestrus, bieu apmeklju Royal Academy of Arts. Mani interes ar orestri, kui atskao baroka mziku. Nu esmu draugos ar o orestru mziiem, tie tau ir orestri, kuus iepriek zinju tikai no ierakstiem! Tas ir milzgs informcijas apjoms, ko es eit London uzemu.

 

2024. gad man bs divi koncerti ar Londonas Filharmonijas orestri. ogad decembr Konzerthaus Berlin ar Berlnes Radio orestri. Un tas, pateicoties dirientam Vladimiram Jurovskim! Vi man sacja: Tu tau zini, ka pasaul koncerti tiek plnoti vairkus gadus uz prieku! Es tau nevaru kdam atemt viam doto iespju uzstties. Bet es varu tev atdot dirianai savus koncertus. Tds, lk, cilvks! T nu 30. un 31. decembr diriu Ludviga van Bthovena Devto simfoniju.

 

19. janvr, man dzimanas dien, man bs koncerts Amerik. Programm ana Sibliusa Piekt simfonija. Janva nogal divas nedas asistu Londonas Filharmonijas orestra dirientam Edvardam Grdneram. Kad dzvoju via mj, ku ir apjomga nou bibliotka un flelis, man ir iespja iepazt tik daudz mzikas! 

 

Man l, ka iespja pavrs uz tik traisku notikumu fona. Ar mani britu draugi izsaka nolu, ka ms iepazinmies tikai tagad, mums vajadzja satikties jau sen. Bet durvis bija ciet! Ukrainas valstij Eiropas imene durvis atvra tikai tagad. Ms komunicjm ar iepriek, bet tas bija virspusji. Nu ms esam kuvui par Eiropas kopjs telpas dau. Un, paldies Dievam, ka mums ir ar ko ienkt: ar mziku, kultru, zintni, visu, ko ms varam un protam. Un varam ms daudz! Eiropas kopjo mju varam padart bagtku, jo ukraii ir oti talantgi. Paldies Dievam, ka durvis nu stv plai va! Un ts vairs neaizvrsies nekad.



 


 

Atpaka