EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Drobas riski un diplomtiskais valsis
130333
Foto: LETA

Sallija Benfelde    01.11.2023

 

 

Katru rtu Ukrain piemin tos, kui gjui boj, cnoties par Ukrainu. Devios no rta pc Ukrainas laika visos televzijas kanlos ir minti gaa klusuma minte ar sirdspukstiem fon, bet TV ekrnos uz Ukrainas karoga fona uzraksts Mga slava par Ukrainu krituajiem!.

 

Skarb kaa chronika 

Katra diena skas ar ar informciju par Krievijas uzbrukumiem Ukrainai nakt, par bojgjuajiem un ievainotajiem iedzvotjiem, sagrautajm pilstm un ciemiem. T 27. oktoba rt Ukraina informja, ka pdjs diennakts laik Krievija uzbrukusi Adijivkai divdesmit reizes, astopadsmit uzbrukumi atvairti netlu no Marinkas, 114 reizes uzbrukusi Hersonas reionam, ir gjui boj iedzvotji. Trsdesmit trs krievu vii izauti uz Hersonas pilstu.  T ir tikai daa no uzbrukumiem, ko Ukraina piedzvoja vienas diennakts laik. Traiska informcija lasma katru dienu, jo Krievija atsevios frontes sektoros koncentr visus savus spkus, pastiprina uzbrukumus no gaisa un ik pa brdim tiek apdraudta ar Zaporijes atomelektrostacija (AES), Ukrainas enerlprokuratra 27. oktobr zio ar par to, ka ka Ukrain gjui boj 510 brni un 1139 ievainoti. Ukrainas Bruoto spku enerltabs katru dienu atjauno datus par Ukrain boj gjuo Krievijas militrpersonu skaitu 27. oktobr tas bija aptuveni 298 240.  Savukrt britu izlkdienests zio, ka palaik armij Krievij mobilizti aptuveni 400 tkstoi iedzvotju tas ir vairk nek pla mroga Krievijas iebrukuma skum pagjuaj gad, bet ie mobiliztie vai nu ir pilnb neapmcti vai apmcti tikai pris nedas, un ir t saucam lielgabalu gaa.

 

Meli un chaoss 

Taj pa laik Krievija turpina savu propagandas kau. Pc Hams terroristu uzbrukuma Izralai Krievijas propagandisti visos TV kanlos un interneta vietns katru dienu ststa par to, ka ierous, ko Ukraina saem no ASV un Eiropas Savienbas izmanto Hams terroristi. Tiesa gan, viengais pierdjums ir prdesmit sekunu ga video, ku redzams neliels daudzums ierou kd slgt, neliel telp. ie ieroi nolikti uz grdas, izskats jau lietoti, turklt vieta, kur tie filmti, netiek nosaukta. Acmredzot, tie ir ieroi, ko okupantu armija ieguvusi pc uzbrukumiem un kaujm Ukrain. Izplats ar pavisam cita rakstura informcija, kua oficili netiek ne noliegta, ne apstiprinta. Proti, 26. oktoba vakar vien no Telegram kanliem Генерал СВР tika publicta zia, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir miris sav rezidenc Valdaj. Tas esot noticis 20.42 pc Maskavas laika, kad rsti prtraukui reanimcijas minjumus un paziojui par diktatora nvi. Varu turpinot prstvt un demonstrt Putina dubultnieks. Mintais Telegram kanls pieder Krievijas politologam un vsturniekam Valrijam Solovejam. Jpiebilst, ka baumas par slikto Putina veselbas stvokli izplats biei, Solovejs ne reizi vien jau ir izplatjis dadas sazvrestbas teorijas par Putinu, via dubultniekiem un to, ka dikators drz mirs. Pat ja t btu patiesba nevis baumas, ka Putins ir miris, Krievijas poltika un nostja jautjum par kau tik drz nemaintos. Protams, da veida baumas tikai paldz jaukt gaisu informatvaj telp ar tad, ja to izplattji gribtu kaitt Putinam.

 

Pavisam cita veida ir ststi par Krievijas poltisko eliti un iedzvotju ikdienu un relo dzvi. Piemram, vcu izdevums Bild ir publicjis informciju, ka bijuais Roskosmosa vadtjs Dmitrijs Rogozins ir piedvjis Putinam uzbrukt kdai lielajai Ukrainas pilstai ar kosmosa raeti, kas  piepildta ar bumbm, sprgstvielm un radioaktviem atkritumiem. Bild rcb esot vairk nek septiu minu ga ieraksts ar Rogozina piedvjumu. Vi domjot, ka vartu tikt izmantots Sojuz kosmosa kuis, ku tiktu palaists no kosmodroma pie Archangeskas. Palaik tiekot risints jautjums par to, k novrst bumbu prkaranu kosmosa kuim, tam atkrtoti ieejot Zemes atmosfr. Ukrainas Aizsardzbas ministrijas izlkdienesta prstvis Andrejs Jusovs o ziu komentja pat k oti ticamu, jo da idiotiska ideja-  izmantot kosmosa kuus, lai nogalintu iedzvotjus, neprsteidzot un neesot nekas jauns. Kamr varas elite dom par kosmosa izmantoanu, lai izncintu Ukrainu, Krievij iedzvotjiem citas rpes. Gan kaavri, kui atgrieas no frontes pc ievainojumiem vai tie, kuiem ir izdevies izvairties no t, ka valsts pret viu gribu pagarina lgumus ar armiju, ir agresvi un izdara aizvien vairk noziegumu. Vl bstamki ir par oti smagiem noziegumiem notiestie, kui piekrita karot Vagner militraj grupjum un kuus atbrvo pc seiem mneiem, ataujot atgriezties mjs un dzot sodmbu. K zinms, vis Krievij tika meklti ieslodztie, kui ir ar mieru kaot Ukrain, turklt visbiek to piedvja recidvistiem un tiem, kui notiesti par slepkavbm, izvaroanm, laupanm un kuru sods nereti bija 10-20 gadu. 

 

Tagad ar ie kaotji atgrieas mjs un biei izdara veselajam saprtam neaptveramus noziegumus. Krievijas varas iestdes jau ir palguas propagandistiem nerunt un neststt iedzvotjiem par noziegumiem, ko vii  izdara. Vl vairk, os varous biei vien pat pai nemekl un neuzsk izmeklanu par viu no jauna izdartajiem noziegumiem. Upuu tuvinieki, atkal diendien satiekot slepkavas un izvarotjus, biei ir izmisum, bet neko nevar maint.  Piemram, ststs par slepkavbm Kalug un Kalugas apgabal 2014. un 2016. gad. Divas meitenes, 18 un 19 gadus jaunas, tika nelgi izvarotas, noslepkavotas un pc tam viu mirstgs atliekas noziedznieki cents sadedzint. Policiju ie noziegumi  neinteresja, t neko nedarja, apgalvojot, ka pierdjumus nevarot atrast. Abu neiteu mtes iepazins, staigjot pa izmekltju kabinetiem un nolma kopgi skt izmeklanu un paas visus noskaidrot.  Vias atrada lieciniekus, un divus gadus pc noziegumiem policija vairs nevarja apgalvot, ka neko nav iespjams uzzint. Abos gadjumos slepkavas bija divi bri. Vius notiesja uz 14 un 18 gadiem. Vii piekrita Vagner aicinjumam un tagad ir atgriezuies mjs lepni par to, ka kaojui un ka sodmba ir dzsta. Mtes uzrakstja un nostja atkltu vstuli prezidentam Putinam, par iem notikumiem ir dokumentls videosiets, ku mtes nolasa savu vstuli. Nekdu atbildi vias nav samuas. 

 

Nesen publiski izskanja ar kds cits ststs par pusi, ku pieteics karot Ukrain, jo mjs esot kuvis garlaicgi. Viu front smagi ievainoja, kdu laiku vi it k rstjs vairkos hospitos, bet vieng rstana bija pretspju ldzeki. Via msca podkst ststa, ka, naudu par kaoanu brlns samis, bet neko vairk. Rehabilitcija bijusi iespjama tikai par lielu naudu privts klniks, brlns prvietojies ar kruu paldzbu. Par spti invalidittei, via lgums ar armiju automtiski ticis pagarints mobilizcijas d. Kdu laiku brlns centies izvairties no armijas, bet tpc tikusi ierosinta kriminllieta un puisis beidzot nolmis padoties un iet karot. Pc kda laika atkal atgriezies, jo esot atbrvots veselbas d, bet esot kuvusi oti agresvs, scis dzert. Reizm ststjis, ka front via uzdevums bijis savkt krituo dienesta biedru mirstgs atliekas, biei vien ncies last rokas, kjas, citas ermea daas. Kd dien vi uzbrucis mtei, t izbgusi pie savas mtes, puia vecmmias. Puisis aizgjis pie vias, un vecmmia atvrusi durvis, jo vi bijis mais mazdli, apsdusies viam blakus, glaudjusi plecu un mierinjusi.  Bet vi nogalinjis vecmmiu, ar nazi durot daudzas reizes viai kakl un par to skai smejoties. Mtei vlreiz izdevies aizbgt. Apsdzbas viam tika izvirztas par izvairanos no armijas, jo, izrds, otraj reiz vi bija uzbrucis dienesta biedram, gandrz to noaudzis un aizbdzis. Otra apsdzba bija par slepkavbu. Tiesa viu atzina par nepieskaitmu un piesprieda piespiedu rstanu.

 

 

Lielie troi un drobas riski

Pagjuaj ned viena no zim, kas izraisja visai plau rezonansi ne tikai Eirop, bija informcija par to, ka Krievijas dikt tors Vladimirs Putins otrdien n ticies ar Ungrijas lderi Viktoru Orbnu un paudis gandarjumu par to, ka viam joprojm ir saiknes ar dam Eiropas valstm. K zinms, bija Putina otr tikans ar kdu Eiropas Savienbas (ES) dalbvalsts lderi kop 2022. gada februa, kad Krievija ska atkrtoto iebrukumu Ukrain. Neilgi pc kaa skuma, 2022. gada aprl, Krievij bija ieradies Austrijas kanclers Karls Nhammers, ku tiks ar Putinu. Orbns ar saldzinja ES ar padomju Savienbu un pazioja, ka Maskava un Brisele ir gandrz viens un tas pats, tikai pagaidm vl esot cerbas, ka ts vl var mainties. Ungrijas lderis ar gatavojas atbalstt un sav zi apvienoties ar Robertu Fico, ku nesen uzvarja vlans Slovkij un tagad veidos valdbu. Eirop Fico jau ir nodvjui par jaunievlto Putinu Slovkij. Tiesa gan, kda ES amatpersona, kuras vrds publiski nav mints, bet uz kuu atsaucas ietekmgais Eiropas medijs Politico par Fico esot sacjis: Slovkija ir tik nolojama valsts, ka tas tik tikko kaut ko mains. Slovkijai tikpat k nav nekdu sviru. Viiem ir vajadzgi savi kohzijas fondi un ES lab griba, vii sti nevar atauties bt nemiera clji Brisel. Daudz btiskk Orbnam ir Polijas k sabiedrots zaudjums tiesiskuma jautjumos, viiem bija rela ietekme sava lieluma d.

 

Par Orbnu ir skaidrs, ka vi visai veiksmgi dejo starp Eiropas Savienbu un Krieviju, jo viam vajadzga gan Eiropas fondu nauda, gan Krievijas pai lt gze. oti daudziem Ungrijas iedzvotjiem patk ltkas cenas, vii nedom un negrib domt par to, ko var nosaukt par brvbas cenu. Td vlans aptuveni puse iedzvotju atbalsta Orbnu, tpat k Slovkij vairkums atbalsta klaji prokrievisko jauno Putinu. Un, protams, pats vadonis Orbns sav izpratn un vrtbs ir diktators, viam vara ir galven dzves vrtba, kuas d ir gatavs dart visu, ko spj.

 

Jpiebilst, ka saistb ar Orbna runm un darbiem Austrumeiropas valstis uztraucas. Privts saruns reiona diplomti brns, kpc Rietumu lielvarm btu jturpina dalties ar sensitvu informciju ar Ungriju, jo t ir lojla Putinam. Ja es btu Ukraina, es nejustos rti, daloties ar jebkdiem plniem, kamr vi atrodas telp, sacjis kds diplomts, kua vrds ar netiek publiski mints. Savukrt Vcijas parlamenta ES lietu komitejas prieksdtjs Antons Hofreiters pavisam atklti un noteikti jau ir paziojis: Viktora Orbna uzvedba kait Eiropas Savienbai. Kamr Ungrijas premjerministrs pastvgi apvaino ES, vi vras pret autoritriem remiem tikai cerb piesaistt jaunus ldzekus (..). aj situcij btu liktengi atbrvot iesaldtos ldzekus Ungrijas valdbai. Mums ir jbt skaidram: laik, kad Krievija izmanto hibrdkaa ldzekus ar pret Eiropas Savienbas valstm, Viktors Orbns arvien vairk kst par drobas risku Eiropai. Vaingtonas vstnieks Budapet Deivids Presmens sasauca NATO vstnieku sapulci Ungrij un sacja, ka ASV Ungrijai pauduas pamatotas baas par drobu. Ar Baltijas valstu lderi jau ir paudui savas baas par o situciju. Jautjums ir, ko Eiropas Savienba var dart un ko t tiem dars? Un tiei tpat k ka Ukrain, ar Ungrijas un Slovkijas rcba ietekm un ietekms Latviju.

 

 

 

 




 

Atpaka