EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Dirients ar stju
125427
Foto: janisphoto.com

Mris Binders    14.06.2022

 

 

Ja Erentreita 80. dzimanas dien 17. jnij Dzintaru koncertzl izskans lielkoncerts, ku savu Skolotju godins kupla audzku saime. Piedalsies Rgas Doma znu koris, Rgas Doma meiteu koris TIARA, Rgas Doma koa skolas jauktais un gospeu koris, no absolventu pulka specili veidots jubilejas vru koris, Raimonds Pauls, grupa Instrumenti, vokls grupas Latvian Voices un Framest, Latvijas Radio bigbends un spou solistu virkne: Jnis ipkvics, Daumants Kalni, Gunrs Kalni, Grta Grantia un citi. Korus diris Aira Birzia, Juris Cbulis un Mrti Klins. 

 

Koncertu tieraid prraids Latvijas Radio 3 Klasika, Latvijas Televzijas 1. kanal koncerta ieraksts bs skatms 25. jnij plkst.21.10, pc tam portla lsm.lv archv.

 

K js skt strdt ar znu kori? 

Tas bija 1970. gad, 28 gadu vecum. Mani uzaicinja bri Imants un Gido Kokari, sakot: Jni, tev jnk, ms netiekam gal ar disciplnu! Skum nepiekritu. Es Kokarus jau pazinu k students. Nodomju te kaut kas slpjas! Tad sku saprast, ka vii ir radui strdt tikai ar pieauguajiem kad tu ienc telp, kur tevi sagaida k Maestro, kad tu korim pasaki kuru skadarbu un no kuas takts. Un minjums skas,  nav svargas nekdas ievadrunas. Bet ar puikm ir citdk, vii var nepamant, ka klas ienk profesors. Es domju, bri Kokari vienkri negribja trt laiku audzinanas jautjumiem. Un kad es pris dienas padomju un, protams, man bija nerti atteikt, es sapratu, ka Kokari man bija saskatjui tdu k skolotju, k audzintju. Jau prakss strdjot ar brniem, es biju sajutis, ka tu nevari klas ienkt k viesmkslinieks! Tev jbt skolotja pabm.

 

Kas ir s pabas? Ir jbt stingram, vai ir jbt savjam?

Stingrbai jbt, pirmkrt, taisngai! Labestgai stingrbai. T nedrkst personbu izncint. Otrkrt, visas lietas ir jsauc staj vrd! Man pedagoiskaj darba m bijis t: ja pie manis atved kdu grkzi un man izststa to via grku, tad mana pirm doma ir da: es to btu vl trakk nostrdjis! Bet tad man iesldzas skolotjs, un es saku: Nu k tad tev t gadjs? Vai tad to lietu nevarja kaut k savdk risint? Ar spka spiedienu var tikai to lietu sabojt.

 

Jkaba Media koa dziesma Mlestbas krais koks ar Kra Jkabsona dzeju ir Drziskolas znu koa himna. Ldzu, paststiet par to!

Dziesmas autors Jkabs Medi bija viens no tiem, kas 1950. gad, pc kaa, rosinja valdbu dibint znu kori. Vi labi zinja Maskavas kou tradicijas - krievu koa kultras meistaru Aleksandru veikovu pazina persongi, labi zinja ar Michaila Ginkas kapellu, kuru ar man ncs iepazt. Konservatorij manu studiju laik neviens nemcja, k jstrd ar brnu balsm, kur nu vl ar znu balsm. Tai laik tdas tradicijas vl nebija iedibintas. 

 

No 1957. ldz 1967. gadam znu kori vadja Kris Deis. To uzskata par oti gaiu laiku. Man rokrakst bija Jkaba Media notis, uz kum bija rakstts Emla Drzia znu korim 5 gadu jubilej. Vl students bdams, es Ventspil dzirdju s dziesmas izpildjumu, mani oti uzrunja tembrlais skanjums, znu balsu dzidrums! Studiju laik Rgas Doma koncertu afi es pamanju, ka notiks relnieka Ptea Spolnieka koncerts ar znu koa piedalanos. Koncertu nosldza Mlestbas krais koks. Vl tagad atmi dziesmas noslguma kadence. ita, ka Rgas Doma velves mazliet t k pacls uz augu!

 

Ms ar Kriu Dei bijm koli, vis mcja ar dirit, ar man jau bija dai skolnieki. Nekd zi vi neizturjs t, itk es btu atncis k zaknbis un viu nolicis mal! Bet stenb es kori prmu no briem Kokariem, j!

 

Ko Konservatorij jums devusi dirianas pasniedzja Ludmila Pismennaja?

Via man va iemlties Jzepa Vtola mzik! Vtola koa mzika vienmr bija pamatprogramm. Visas liels formas un baldes. Un tas man oti patika. Pismennaja bija neparasti sirsnga un reiz prasga, bija nerti vias priek nkt nesagatavotam. 

 

Js esat grmatas Krou pinjs autors. T ststa par Jni Cimzi un piedzvojusi jau divas tiras. Ldzu, paststiet par o grmatu!

Ir daudzas lietas, ko neprtrauktaj jaunbas skrjien nepaspj ldz galam noskaidrot. Par Cimzi ita, ka padomju laikos viam bija uzlikts zmogs, ka vi nu nav "tas stais - tik daudz vciskuma, pats ar tds vcietis utml. Es domju: nu, k tad t? Skatjos, kas ir dziedts pirmajos Dziesmu svtkos. Pamat bru Cimzes un Baumau Kra dziesmas! Nu kpc par viu run ar tdm aizdomm un neuzticanos vai nicinjumu, ka vi latvieu tautasdziesmu prvrtis korl? Bet vi tau bija pirmais taj laik, ku skolojies presti vcu seminr, vlk ar universitt Berln, un vi bija t--du skolu apguvis! Audzis hernhtieu ietekm un, k ms zinm, hernhtiei izdarja svtgu darbu, jo pai Vidzem. Ar tikumiskaj audzinan un saimniekoan. Bet hernhtiei neatzina latvieu tautasdziesmu, vii to uzskatja par pagnu dziesmu. Cimze ar to auga sav brnb, un ne vecaistvs, ne tvs imen tautasdziesmas nedziedja. Tas viss radja man intrigu, es vljos noskaidrot iemeslus. Galvenokrt es bros cauri t laika avzm. Lasju, ko teicis pats Cimze, ko par viu rakstjui citi. Minju ieiet via tl, iztlojoties viu desmit gadu vecum, kad es pats par mziku, dzvodams pie Mieltora, padomju laiku aizliegtaj zon, zinju visai maz. 

 

Man brnb skola bija mazia, tik cik ms klas padziedjm, tik ar bija! Mans vecaistvs splja reles, bet audzinana bija oti strikta. Pie vectva paa darintajm relm es tik vienkri nemaz nedrkstju pieiet klt. Cimzem paveics, ka vi jau no mazm dienm ieguva oti labu izgltbu. Rauna bijusi unikla pilsta, tur, pateicoties diviem bagtiem Rgas vriem, bijui ar rpniecbas iedgi, cilvkiem bija darbs un vii varja nopelnt. Raun bija laba skola un Cimzem trps izcils skolotjs Jnis Gaiis, tai laik Gaike. Cimze auga vcisk vid un, domjams, vcu valodu vi zinja pat labk par latvieu, un viam paveics ar to, ka agr jaunb viu pamanja vcbaltu mctji un piedvja izgltbas iespjas Vcij. Pc dabas vi bijis oti mzikls, mjs spljis gan vijoli, gan mazas reltes. Vciei vljs, lai ms savu izgltbu veicinm pai savm rokm. Bet pats svargkais: te ir mekljami msu pedagoijas veselgkie asni, ko sav laik turpinja skolotju seminri. Un tad vien brd tie liks t k lieki, ita, ka izgltoto skolotju par daudz un arvien vairk to skaitu samazinja. Bet Cimze ievadja skolotju apmcbu, kur katrs skolotjs bija unikla personba: prata dziedt, apguvis minimlu kursu mzikas teorij, mcja splt ar kdu mzikas instrumentu. Skolas kvalitti Cimzes laik noteica koa skangums, mzikas priekmetu patsvars skol, un tikai tad viss prjais. Starp Cimzes ievrojamkajiem audzkiem ir ar igaui, tai skait pirmo Dziesmu svtku veidotji.

 

Man bija liels prsteigums, ka ar igaui, 2019. gad atkljot savus Dziesmu svtkus, zem liel virsraksta Skolotjs uz skatuves pirmaj rind bija novietojui Cimzes portretu. Un nkamais prsteigums bija, ka msu dirients Kaspars Putni, ku tolaik vl bija Tallinas kamerkora dirients, bija izraudzts par latvieu tautasdziesmas Rga dimd Ja Cimzes apdar dirientu. Un visi igauni dziedja aijaij tallall, tas bija tik skaisti! (smejas). J, igaui msu Jni Cimzi tur augst god! J, un par tautasdziesmm Cimzi ieinteresja via paa skolnieki, piemram, Jnis Bankins no Lielvrdes, sakot, ka ir jsk ts vkt kop! Tas Cimz pamodinja latvietbas garu, kas, bez aubm, vi iek bija dzii sdjis. Lai ar k ms Cimzem prmestu korveida apdares, tas bija pirmais kpslis. To atzinui Jurjnu Andrejs, Jzeps Vtols, Jkabs Graubi.

 

Cik reizes js ar znu kori esat viesojies Amerik?

Trs. Vienreiz es biju ar pavisam mazu grupiu, trs puikm Kristapu oriu, Artru Ancnu, Jni Grntlu. Par to ir pas ststs. PSRS Komponistu savienba bija noorganizjusi, ka ms tiekam deleti apmakst komandjum uz kaut kdu znu sadziedanos. Mums jau ties saites ar rkotjiem nebija, visa komunikcija notika caur Maskavu. Aizlidojm, izkpm r lielaj ujorkas lidost un lkojmies pc sagaidtjiem. Neviena nav! Labi, ka man jau toreiz bija kaut kdas saites ar kultras apvienbas TILTS valdes prieksdi irtu Zeidenbergu. Labi, ka Amerik ir tda iespja, ka no telefona bdias var piezvant un palgt, lai otr gal sarunu apmaks! Izrds, ka pa to laiku, kamr ms lidojm, paskums ir atcelts! Pateicoties irtam Zeidenbergam ms laipni tikm uzemti latvieu imens. Pagja neda, iekams ms varjm tikt atpaka uz Latviju. Tajs diens ms dziedjm dievkalpojumos, latvieu sanksms. Puikas ar tautieu atbalstu tika glti aprbti. Ja atmia nevi, tad is brauciens notika 1990. gad, kam sekoja znu kora pirm tre 1992. gad, nkam 1995.gad. Tlk jau sks dirienta Mrtia Klina laiks.

 

Ko uzskatt par savas dzves lielko veiksmi un ieguldjumu?

Veiksmes ststs saists ar Rgas Doma kora skolas izveidi. Man ldzs vienmr bijui oti uzticami un izdargi jauni cilvki, ar kuiem varja labi saprasties. Man bija pavba, ka ms to varam! Ir prieks, ka skola ir ieguvusi savu noteiktu vietu Latvijas izgltbas sistm un es domju, ka skolu pazst ar daudz plak pasaul. Msu audzki, pai no deza nodaas, rgulri ir starptautisk aprit. 

 

Ar msu dirienti. Krista Audere, Jnis Liepi, Ainrs Rubiis, Aivis Greters. Es lepojos ar Rgas Doma koa skolu un priecjos, ka viss turpins! Varu apliecint, ka esmu piedaljies pilngi visos uzemanas eksmenos! Skolai drz bs 30 gadu jubileja, un odien t bija 27. reize, kad es pieredzju, kdi brni nk uz Rgas Doma koa skolu. aj reiz bija 63 brni uz 23 vietm. Un es varu tikai pabrnties, ka ajos grtajos laikos, kad nkotne ir tik neskaidra, vecki uzticas msu skolai. Ir stabils papildinjums znu korim un meiteu korim!

 


 

Atpaka