Dibināta Pauļa Jēkaba un Leontīnes Anstrats piemiņas stipendija
Dāvids Rubens    05.10.2021

 

 

Dziļā mīlestībā pret vecākiem Pauli un Leontīni stipendiju dibinājusi Amerikā dzīvojošā ziedotāja Kristīne Anstrats.

 

Paulis nāca no Zemgales un Latvijā paspēja pabeigt  Hercoga Pēteŗa ģimnaziju Jelgavā, kam sekoja darba dienests Vācijā, kaŗavīra gaitas Latviešu leģionā un gūsts Beļģijā. Leontīne bija varakļāniete. Pēc skaistajiem bērnības gadiem Latgalē sekoja smagie juku laiki, kas Strodu ģimeni aizveda uz Vāciju, bet vēlāk arī uz ASV. 

 

Paulis un Leontīne iepazinās  Baltijas Universitātē Pinnebergā (Vācijā), kur Pēteris studēja filoloģiju un Leontīne ķīmijas fakultātē – farmakoloģiju, vienlaikus piedaloties arī Korp! Zintas dibināšanā. Ģimenes pamatus jaunie cilvēki gan lika Čikāgā (ASV), pēc tam kad Paulis jau bija ieguvis bakalaura gradu Ohaio Veslijanas universitātē un maģistra gradu Jeila Universitātē. 

 

Izglītībai abu jauno cilvēku dzīvēs bija liela nozīme, bet īpaši spilgti atspoguļojās Pauļa raksturā. Vēlēdamies sasniegt akadēmisko zināšanu virsotnes, Paulis Anstrats Čikāgas Universitātē ieguva filoloģijas zinātņu doktora gradu, pēcāk arī kļuva par pasniedzēju DePaula Universitātē, kur darbojās līdz pat aiziešanai pensijā 1990. gadā.  Latvijā 1995. gadā izdota Pauļa Anstrata grāmata „Civilizācijas vēsture”, kas kompaktā un ērtā formātā runā par sarežģīto un pamācošo. Mīlestība pret zinātni un literātūru tika ieaudzināta arī meitai Kristīnei, kas ieguvusi maģistra gradu filoloģijā un  darbojas grāmatu izdošanas jomā. 

 

Parallēli ikdienas pienākumiem Paulis un Leontīne saglabāja savu latviskumu, kā arī dalījās zināšanās, prasmēs un sajūtās ar pārējo trimdas kopienu. Paulis Anstrats Čikāgā nodibināja un vadīja literātūras pulciņu, kuŗā vairāk nekā 30 gadus ar aizrautību un degsmi iztirzāja latviešu literātūras klasiķu, kā arī jaunākās paaudzes literātu darbus, strādāja arī Čikāgas Kr. Barona un Gaŗezera vasaras vidusskolās. Savukārt Leontīne iesaistījās korporācijā Zintas un Čikāgas latviešu katoļu grupā. Viņa ar savu humoru un mīlestību iekrāsoja kopīgi svinētos svētkus trimdas latviešu pulkā. 

 

Paulis Anstrats mūžībā aizgāja 2009. gadā. Godinot vīru un tēvu, tika dibināta  Pauļa Jēkaba Anstrata piemiņas stipendija. Vēlāk meita Kristīne kopā ar draudzeni Janet Geovanis dibināja savu stipendiju, jo abām, tāpat kā viņu vecākiem, izglītība bija ļoti svarīga, tāpēc šķita tik nozīmīgi dot cerību jaunajai paaudzei Latvijā. Tagad, kad pagājis vairāk nekā pusotrs gads pēc mammas Leontīnes aiziešanas Mūžībā, Kristīne Anstrats vēlējusies, lai vecākiem veltītā stipendija ļautu izglītoties  jauniešiem no tēva dzimtā Jaunsvirlaukas pagasta Zemgalē vai arī topošajiem Latvija Kultūras akadēmijas vai  Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. 

 

Iemūžināt kāda cilvēka dzīvi ir sarežģīts uzdevums, it īpaši tāpēc ka neiespējami darbīgu, mīlestības pilnu likteni iekalt akmenī vai iesprostot grāmatu lappusēs, tomēr stipendija ir kas daudz vairāk nekā tikai statiska liecība. Tā ir ticība, kas dzīvo un uzzied ik reizi, kad jaunietis pateicas un iedomājas par stipendijas devēju, kuŗa vārdā nosauktais atbalsts ir kopā ar viņu ik dienu. Šajā gadījumā par Pauli un Leontīni, kas  savā dzīvē spējuši ne tikai kļūt par ļoti zinošiem un sekmīgiem cilvēkiem, bet arī uzaudzinājuši meitu, kas ļauj labajam augt un attīsties caur to dzīves gudrību, ko pati smēlusi no vecākiem. 

 

Mīļš paldies Kristīnei Anstrats par stipendijas dibināšanu!