
.jpg)
Juris Lorencs 24.01.2023
Ðveices kûrotpilsçtiòâ Davosâ noslçdzies kârtçjais Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum), ko parasti dçvç vienkârði par Davosas forumu. Patiesîbâ tâ ir starptautiska nevalstiska organizâcija, kaut kas lîdzîgs domnîcai (think tank). Daþkârt Davosas forumam piedçvç teju vai pârdabiskas spçjas – ka tas spçlçjot slepenas “pasaules valdîbas” lomu, ka tieði starp Alpu sniegiem tiekot pieòemti paði svarîgâkie polîtiskie, saimnieciskie un finanèu lçmumi, tâs lielâs spçles noteikumi, pçc kuºiem esot spiestas dzîvot valstis un tautas. Protams, tie ir pârspîlçjumi, kas raduðies pamatâ divu iemeslu dçï. Pirmkârt, ielûgumu uz forumu nav iespçjams nopirkt vai sadabût, to var tikai saòemt. Iespçjams, daþkârt arî izlûgties. Tas rada intrigu un reizç illûziju, ka aicinâti tiek tikai “svarîgâkie no svarîgajiem”. Otrkârt, visus gaºos pastâvçðanas gadus forums kâ organizâcija un tâ dibinâtâjs, vâcu tautsaimnieks Klauss Ðvâbs un viòa domubiedri, ir iestâjuðies par liberâlu demokratiju, brîvu presi, ceïoðanas iespçju atviegloðanu, tirgus saimniecîbu, konkurenci, tirdzniecîbu bez barjçrâm un tarifiem, ideju, technoloìiju, kapitâla un darbaspçka netraucçtu kustîbu. Savelkot vienâ vârdâ - par globâlizâciju. Laikos, kad daudzi cilvçki vairs nejûtas noteicçji par savu likteni, tas var radît aizdomas.
Taèu pirms daþiem gadiem ðî stabilâ “Davosas ideju” konstrukcija sâka ïodzîties. Vispirms pasauli pâròçma “klimata katastrofas” drudzis. 2019. gada janvârî Davosas forumâ nopietni vîri un sievas pazemîgi klausîjâs, kâ seðpadsmit gadus vecâ zviedru pusaudze Grçta Tûnberga viòus bargi strostç un eksaltçti sauc: “Mûsu mâja ir liesmâs!”(Our House Is On Fire!). Meitene vçl paspçja uzstâties Davosas forumâ 2020. gada janvârî. Bet tajâ brîdî viòas laiks patiesîbâ jau bija aizgâjis. Visu kâjâm gaisâ sagrieza Covid-19 pandçmija. Pasaule uz diviem gadiem iegrima baiïu un ierobeþojumu (kâ tagad izrâdâs - bieþi vien absurdu un muïíîgu) skavâs. Bet ir interesanti, ka tieði pandçmijas laikâ Davosas foruma ekspertu galvâs dzima ideja par “lielo restartu” (The Great Reset), kas pilnîbâ izmainîðot pasauli. Karantînas, vakcinâcijas sertifikâti, digitâlâ kontrole un izsekoðana, attâlinâtais darbs, ekonomikas bremzçðanâs un tai sekojoðâ oglekïa dioksîda izmeðu samazinâðanâs likâs iezvanâm jauna laikmeta sâkumu. K. Ðvâbs pat sacerçja grâmatu “Covid19: lielais restarts”, kas iznâca 2020. gada vidû. Bet tad pienâca 2022. gada 24. februâris. Eiropâ sâkâs kaºð, Krievija iebruka Ukrainâ, un kârtis uz pasaules polîtikas galda atkal tika sajauktas. Tagad “lielâ restarta” vietâ Davosâ tiek runâts par Ukrainu.
Patiesîbâ “lielais restarts” bûs. Tikai tâ centrâ nebûs digitâlâ revolûcija, baþas par klimatu, “zaïâ domâðana”, veìetârisma/vegânisma kults vai jaunas karantînas, ko izraisîs kârtçjâs Covid-19 mutâcijas, bet gan Krievijas-Ukrainas kaºð. Jo ðî kaºa iznâkums mainîs visu. Ja Krievija uzvarçs, ja tâs kaºavîri aizsoïos lîdz Polijas vai Rumânijas robeþâm, mçs esam jauna pasaules kaºa priekðvakarâ. Ar milzîgâm konsekvencçm Eiropai un jo îpaði Latvijai. Un otrâdi - ja Krievija tiks sakauta, pasaulç tiks pârskatîta globâlâs droðîbas sistçma. Pati Krievija, iespçjams, sairs un ieslîgs chaosâ. Kritîs Lukaðenko reþîms Baltkrievijâ. Tas bûs sâpîgs, pat bîstams process. Bet citu alternatîvu, vidusceïa, vienkârði nav - vai nu Krievija uzvar, vai zaudç. Latviju Davosâ pârstâvçja Valsts prezidents Egils Levits. 18. janvârî viòð apmeklçja Ukrainas mâju, kur diskusijas laikâ atbalstîja îpaða starptautiska tribunâla izveidi Krievijas agresijas Ukrainâ izmeklçðanai. Prezidents norâdîja, ka tribunâls, kas bûtu kompetents izmeklçt un iztiesât Krievijas noziegumus, nepiecieðams tâpçc, ka “Ukraina un visa pasaule ir pelnîjusi taisnîguma atjaunoðanu”.
Tas, ka Davosas elite laikus nespçja prognozçt notikumu attîstîbu Krievijâ, vienlaikus spîtîgi atsakoties ieklausîties brîdinâjumos, kas nâca no Eiropas austrumiem, liecina par tâs atrautîbu no reâlâs dzîves. Amerikâòu polîtologs Semjuels Hantingtons 2004. gadâ publicçtajâ esejâ “Miruðâs dvçseles: Amerikas elites denacionalizâcija” (“Dead Souls: The Denationalization of the American Elite”) rakstîja, ka globâlâ ekonomika esot radîjusi jaunu eliti, ko viòð dçvçja par “Davosas cilvçkiem” un “zelta apkaklîtçm”. Davosas foruma interneta mâjaslapâ varam lasît, ka to vada “Pilnvaroto padome, izcilas personas, kuºas darbojas kâ foruma vçrtîbu aizbildòi un pârrauga foruma darbu globâlâs pilsonîbas veicinâðanâ”. Ðo “vçrtîbu aizbildòu” vidû ir arî viens no pasaules bagâtâkajiem cilvçkiem, indieðu uzòçmçjs Mukeðs Ambani. Viòa bagâtîba - ap 90 miljardi ASV dolaru. Taèu Ambani kïuva slavens ne jau ar savu bagâtîbu, bet gan ar veidu, kâ viòð ar to izrîkojas. Proti, ar pasaulç dârgâko privâtmâju, kas izmaksâjusi ap 2, 6 miljardus ASV dolaru.
2010. gadâ pabeigtâ çka patiesîbâ ir 172 metrus augsts debesskrâpis un atrodas 20 miljonu apdzîvotajâ Indijas metropolç Mumbajâ, prestiþajâ Malabara pakalna rajonâ, netâlu no okeâna. Debesskrâpî dzîvo piecu cilvçku lielâ Ambani ìimene, çkas apkalpojoðais personâls - 600 cilvçku. Indijâ Ambani asociçjas ar divâm lietâm. Pirmkârt, ar prasmi taisît naudu. Otrkârt - ar teju vai absolûtu iejûtîbas trûkumu pret vienkârðâs tautas vajadzîbâm. Raugoties no Rietumu cilvçka skatu punkta - arî ar gaumes trûkumu. Ðo rindu autors ir pabijis Mumbajâ un redzçjis Ambani piederoðo debesskrâpi. Toreiz pieíçru sevi pie domas - kâda jçga dzîvot mâjâ, no kuºas logiem redzama jûra, bet tajâ nav iespçjams peldçties? Jo netâlajâ pludmalç ûdeòi katru dienu izmet desmitiem tonnu plastmasas atkritumu, pats smilðu liedags ir “nomînçts” ar cilvçku izkârnîjumiem. Daþus kilometrus uz ziemeïiem atrodas Dâravî graustu rajons, kur divu kvadrâtkilometru territorijâ bez ûdensvada un kanalizâcijas dzîvo viens miljons cilvçku. Tiek uzskatîts, ka tâ ir visblîvâk apdzîvotâ vieta uz pasaules. Pûðot ziemeïu vçjam, Ambani kungs var baudît no Dâravî nâkoðos “aromâtus”. Lai Dievs pasargâ mûs no ðâdiem “globâlâs pilsonîbas” veicinâtâjiem! Vienu gan Ambani nevar pârmest. Viss, ko viòð savâ dzîvç ir sasniedzis, iegûts paða spçkiem, bez nodokïu maksâtâju naudas. Un tas jau nav maz.
Atpakaï