EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Dāvinājums Okupācijas muzejam
23132

   23.04.2012

Šogad aprit 120 gadu, kopš dzimis ievērojamais Latvijas senvēstures pētnieks un Dievtuŗu organizācijas dibinātājs Ernests Brastiņš.

Diemžēl šogad ir arī 70. gadadiena kopš viņa pazušanas PSRS soda nometnēs. Dokumentos, kas glabājas Latvijas Valsts archīvā, minēts, ka 1942. gada 8. janvārī viņš nosūtīts uz Archangeļskas cietumu, bet tālākais liktenis ir tikai nojaušams.

Ernests Brastiņš ir daudz darījis Latvijas senvēstures populārizēšanā un pētniecībā. Nozīmīgi ir viņa seno pilskalnu apraksti un dokumentējumi. Taču padomju okupācijas vara viņu tūlīt novērtēja par bīstamu ienaidnieku. E. Brastiņu arestēja nepilnu mēnesi pēc okupācijas sākuma — 1940. gada 6. jūlijā. Viņu apsūdzēja par to, „ka, būdams Dievtuŗu organizācijas vadītājs, viņš veicis kontrrevolūcionāru darbību, uzturējis sakarus ar organizāciju Pērkonkrusts. Krimināllietā ir ziņas, ka E. Brastiņam piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem. Var pieņemt, ka viņš miris 1942. gada sākumā, būdams 49 gadus vecs.

E. Brastiņa brāļameita Māra Grīna, godinot un pieminot tēvabrāli, ir uzdāvinājusi Latvijas Okupācijas mūzejam ievērojamu dāvanu — zemes gabalu Bolderājā.

„Ernesta Brastiņa apcietināšana un nezināmais liktenis ir bijis gadiem ilgi nēsāts sāpīgs ievainojums un zaudējums ne tikai ģimenei, bet visai latviešu tautai. It īpaši to izjuta mans tēvs Arvīds Brastiņš, turpinot brāļa Ernesta iesākto darbu dievturībā un dainu pētīšanā. Viņš nomira 1984. gadā, nesagaidījis Padomju Savienības sabrukumu un atklātībā nākušās ziņas, ka brālis Ernests nošauts 1942. gada janvārī,” vēstulē mūzejam raksta Māra Grīna. Viņa ir gandarīta, ka, pieminot sev nozīmīgu cilvēku, ir arī atbalstījusi mūzeju.

Okupācijas mūzeja biedrība, kas pārvalda un juridiski pārstāv Okupācijas mūzeju, pateicas M.Grīnai par dāvinājumu. Piemiņas dāvinājumi un ziedojumi ir īpaši ar to, ka atgādina okupācijas varu upuŗus, godina viņu piemiņu, turklāt nodrošinot Okupācijas mūzeja darbu. Okupācijas mūzejs ir privāts muzejs, un 84% no mūzeja budžeta (2011. gadā) ir devuši privātie ziedotāji — lielākoties no bijušās latviešu trimdas zemēm.

Līga Strazda,
Okupācijas mūzeja sabiedrisko attiecību speciāliste 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA