13.02.2012
Celies un ej - uzsaukums skatīt šeit ... /PDF fails/
Mārtiņš Rubenis, latviešu kamaniņu braucējs: Es ticu, ka bez cilvēkbūtnes ir kas vairāk. Ir kāds, kas devis šo dāvanu par cilvēkbūtni būt. Katras tautas tradīcijas, kultūra un valoda, ir tas, kas ielikts pūrā. Lai koptu, godātu un turētu dārgu.
Šodien, deviņas dienas pirms referenduma, kopā sanāca jaundibinātās biedrības Par latviešu valodu pārstāvji, draugi un atbalstītāji, lai pieteiktu akciju CELIES UN EJ!. Rīkotāji ar šo akciju aicinās balsot pret izmaiņām Satversmē gandrīz 40% Latvijas balsstiesīgos iedzīvotājus, kuri vēl nav pārliecināti, kā darīt labāk piedalīties referendumā vai nepiedalīties, jo cer, ka citi nobalsos viņu vietā. Akcijas īstenošanai atbalstītāji Latvijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs īsā laikā jau ziedojuši gandrīz 25 000 LVL.
Referendums ir apkaunojošs latviešu tautai. Tāpēc arī no sākuma pazīstami cilvēki teica, ka neiešot balsot vispār. Bet, ja mūs kāds apkauno, tad nevajag pagriezt muguru un iet prom. Bet tieši pretēji celties, iet un pateikt, ka manā zemē mēs runāsim latviešu valodā, ne kādā citā. Šoreiz teikšana nenotiks, paceļot balsi pie Saeimas nama, bet gan nododot savu balsi pret referenduma urnās, uzsver Māris Slokenbergs, biedrības Par latviešu valodu dibinātājs un bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors.
Domubiedri ir sastādījuši arī akcijas manifestu, kurā norāda, ka ir vitāli svarīgi uzrunāt tieši sabiedrības neizlēmušo daļu, jo Latvijai nepietiek ar 60% pret 40%, ar 70% pret 30 %, un pat ar 80% pret 20%. Ir jāiet un jābalso, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt vai tomēr nevēlaties divvalodību? Atbalstam jābūt tādam, lai neviens laikraksts pasaulē nespētu uzrakstīt Ievērojama Latvijas sabiedrības daļa vēlas divvalodību un, lai nevienas valsts televīzijā mēs nedzirdētu ziņās vārdus Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir par krievu valodu.
Man ir grūti iedomāties, kā viens cilvēks no citas valsts, kurš nav pat Latvijas pamatiedzīvotājs un pilsonis, kurš arī nav pat krievu tautības, var ierasties Latvijā un vērsties pret mūsu valsts pamatiem. Kā mēs to pieļāvām visu mūsu acu priekšā? Kā mēs pieļāvām šo pilnīgi nevajadzīgo referendumu un naudas izniekošanu mūsu valdības, Centrālās vēlēšanu komisijas, Saeimas, Latvijas Satversmes tiesas un visas latviešu tautas acu priekšā? Kā mēs varējām pieļaut šo ļaunprātīgo un kailo naida kurināšanu starp Latvijas pamattautu un šeit dzīvojošo krievu tautības minoritāti, norāda Andrejs Mežmalis, biedrības dibinātājs, atv. flotiles admirālis, Daugavas vanagu priekšnieks. Es aicinu katru Latvijas pilsoni celies un ej! Celies, ej un balso PRET! Visi Latvijas pilsoņi, celieties, ejiet un balsojiet 18.februārī PRET Latvijas Satversmes izmaiņām!
Akcijas vizuālā identitāte ir degošs krēsls, kas pēc organizatoru domām vislabāk atspoguļo kampaņas mērķi, vienlaikus parāda situācijas nopietnību un burtiski aicina iedzīvotājus rīkoties. Akcijas laikā sabiedrība tiks uzrunāta arī ar reklāmu radio, presē un internetā, speciāliem pasākumiem, izdales materiāliem, video uzsaukumiem, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju aktivitātēm. Nepieciešamos līdzekļus saziedoja un turpina ziedot atbalstītāji galvenokārt no Latvijas, kā arī latvieši Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Vācijā, Beļģijā, Austrālijā, Kanādā, Norvēģijā, ASV un daudzās citās valstīs.
Ārvalstīs mīt liela latviešu tautas daļa un daudzi vēlētos atgriezties. Bet atgriezties kur, kādā Latvijā? Un kādā valodā runāt, atgriežoties?, jautā Aldis Austers, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs. Latvieši pasaulē ir apliecinājuši spēju nodot dzimtās valodas zināšanas no vienas paaudzes otrā, tāpēc, ja Latvijā tiek mainīts valodas režīms, viss mūsu darbs ārvalstīs saglabāt un nodot latviešu valodu mūsu bērniem zaudē jēgu. Tāpēc nenogriezīsim ceļu uz mājām tiem, kuri vēlās atgriezties!
Piecu domubiedru grupu, kas radīja biedrību Par latviešu valodu un iniciēja akciju CELIES UN EJ! pārstāv tās valdes priekšsēdētājs, jurists, Arnis Salnājs, bijušais Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektors Māris Slokenbergs, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdere, Daugavas Vanagu centrālais valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības loceklis Aldis Austers.
Doties uz referendumu aicina arī Imants Freibergs, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Vestards Šimkus, Antra Cilinska, Nora Ikstena, Laima Jansone, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule - Skrastiņa, Baiba Broka, Ieva Akurātere, Māris Olte, Helēna Heinrihsone, Vilis Daudziņš, Linda Olte, Olafs Okonovs, Dita Lūriņa, Lauris Reiniks, Mārtiņš Rubenis, Mārtiņš Rītiņš, Artis Robežnieks, kā arī Latvijas studentu un studenšu korporācijas pārstāvji un citas apvienības un sabiedrībā un kultūras jomā atzītas personas.
Akcijas draugu saraksts paplašinās katru dienu, tāpēc ikviens, kurš vēlās pievienoties atbalstītāju pulkam, ir aicināts to darīt, sazinoties ar biedrības Par latviešu valodu pārstāvjiem.
Plašāka informācija ir pieejama:
www.celiesunej.lv
www.facebook.com/celiesunej
www.draugiem.lv/celiesunej
www.twitter.com/celiesunej
Papildu informācijai, lūdzam sazināties ar:
Elzu Zīdu
Biedrības Par latviešu valodas pārstāvi
E. [email protected]
M. 29152346
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
