Bīstamais “miers”
Sallija Benfelde    29.05.2024

 

 

 

Ukrainai un visai pasaulei ir vajadzīgs miers, nevis pauze starp diviem uzbrukumiem, saka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Jūnijā Šveicē notiks Globālais miera samits, kuŗā dalību jau apstiprinājušas 80 valstis, pagaidām izņemot ASV un Ķīnu, kuŗa ir vienojusies ar Brazīliju samitā nepiedalīties. Samits notiks 15. un 16.jūnijā, tajā būs valstis no visiem kontinentiem, tai skaitā G7, G20 un BRICS grupas dalībvalstis. Uz pasākumu ir uzaicināti arī Vatikāns, Eiropas Savienība (ES), ANO, Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO). Zelenskis ir aicinājis ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu piedalīties klātienē šajā samitā. Baidens pagaidām skaidro, ka viņa priekšvēlēšanu tikšanos grafiks ir ļoti piepildīts un neļauj personīgi piedalīties samitā, bet Sji ir paudis, ka pie sarunu galda esot jāsēžas abām karojošajām pusēm. “Vai Krievija grib dialogu? Ukrainai ir pasaulē vislielākā pieredze ar Krievijas meliem sarunu laikā. Un tieši tādēļ ir nepieciešami globāli centieni. Globālais miera samits, kuŗā piedalīsies līderi, kuŗus Krievija nevarēs apmānīt," sacīja Zelenskis.

 

Krievija izmantos jebkuŗu pamieru, lai sagatavotos turpmākām uzbrukuma operācijām Ukrainā, uzskata ASV Kaŗa studiju institūta (ISW) eksperti. ISW analītiķi uzskata, ka pamiers netraucētu Krievijai atsākt uzbrukuma kampaņu, lai iznīcinātu Ukrainas valstiskumu, un Krievija izmantotu jelkādu pamieru, lai sagatavotos turpmākām uzbrukuma operācijām Ukrainas territorijā. Kā zināms, Krievijas iebrukums Krimā un Donbasā 2014. gadā pārkāpa daudzas starptautiskās vienošanās un saistības – arī Ukrainas kā neatkarīgas valsts atzīšanu 1991.gadā un 1994.gada Budapeštas memorandu, kuŗā Krievija īpaši apņēmās nekaitēt Ukrainas suverenitātei un territoriālajai integritātei. 

 

Putins gan ir gatavs cīnīties tik ilgi, cik vajadzīgs, bet tajā pašā laikā agresorvalsts pašieceltais prezidents ir paudis vēlmi sēsties pie sarunu galda un vienoties par pamieru. Krievijas militārpersonu zaudējumi pārsniedz pusmiljonu, un eksperti teic, ka vispārējai mobilizācijai būtu nepieciešama kaŗa pieteikšana Ukrainai. Līdz šim Krievijā tiek runāts par militāru specoperāciju. Tiesa gan, mobilizācija notiek visu laiku, bet kaŗa pieteikums, visticamāk, palīdzētu “sapurināt” Krievijas iedzīvotājus, mazināt viņu pretestību mobilizācijai. Protams, jau tagad nekādi likumi netiek ievēroti, bet kaŗa pieteikums nozīmētu kaŗa stāvokli un specpaņēmienus, lai iedzīvotājus dabūtu līdz frontei, kuŗā katru mēnesi Krievija zaudē aptuveni 24 tūkstošus militārpersonu. Nav noslēpums, ka Putinam cilvēku bojāeja neko nenozīmē, bet frontei “lielgbalu gaļa” ir vajadzīga, tādēļ noder visi paņēmieni. Turklāt Krievijas darbi un runas nereti noliedz viena otru. No vienas puses, Putins turpina apgalvot, ka gribētu ar Ukrainu sēsties pie sarunu galda un vienoties par kaŗa pārtraukšanu. No otras puses, nežēlīgie uzbrukumi Ukrainā turpinās. Aktīvizējas arī Krievijas specdienestu veiktas nelielas diversijas, ļaunprātīgas dedzināšanas, to mēģinājumi un kiberuzbrukumi Eiropā, raksta The New York Times, atsaucoties uz informācijas avotiem amerikāņu izlūkdienestā.  Sestdien, 25. maijā Charkivā četros pēcpusdienā notika Krievijas  trieciens ar modificētās vadāmam aviobumbām pa būvmateriālu lielveikalu, kuŗā tobrīd  atradās aptuveni 200 cilvēku.  Pašlaik ir zināms par 16 bojāgājušajiem un 45 cietušajiem, no kuriem vairāki ir ļoti smagā stāvoklī. Lai varētu identificēt bojāgājušos, tuvinieki, kuŗi neatradās veikalā, nodod DNS paraugus. Tajā pašā dienā pa Charkivu tika veikti triecieni arī ar raķetēm, un pilsētā vairs nav neviena kvartāla, kuŗā kāda ēka vai infrastruktūra nebūtu bojāta. Turklāt Ukraina ir kļuvusi par vienu no pasaulē piecām mīnu visvairāk piesārņotām valstīm pasaulē, stāsta nesprāgušās munīcijas neitrālizēšanas organizācijas “The Halo Trust” Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Deniss Golovetskis. Jāpiebilst, ka “Halo Trust” ir senākā un lielākā nesprāgušās munīcijas neitrālizēšanas organizācija pasaulē, kas jau 35 gadus konfliktu reģionos visā pasaulē īsteno atmīnēšanas projektus.

 

Tikmēr Ungārija strādā pie tā, lai “pārdefinētu” valsts dalības NATO statusu. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Ungārijas militārpersonas un juristi jau strādājot pie jaunas koncepcijas izstrādes, kas valsti atšķirtu no citām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm. Orbāna izteikumi izskan laikā, kad alianse izstrādā atbalsta paketi Ukrainai, ko prezentēt tās līderu samitā Vašingtonā jūlijā. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicina alianses dalībvalstis, kas piegādā Ukrainai ieročus, atcelt aizliegumu Ukrainai šos ieročus izmantot, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas territorijā. Vairākas valstis to jau ir atļāvušas, bet kopīga NATO lēmuma par to nav.

 

Atliek piebilst, ka nekādas mānīgas “miera” sarunas situāciju neatrisinās. Globālais miera samits ir cerība, ka valstis spēs vienoties par kopēju nostāju pret Krieviju. Pieredze pasaulē liecina, ka daļēja ugunsgrēka dzēšana tikai pagarina konfliktu uz gadu desmitiem. Ukraiņu žurnāliste Tatjana Daņiļenko raksta: “Krievija nogalina Charkivu. Dievs, karma, bumerangs – nekas no tā nestrādā. Atliek tikai vendetta, kuŗu mēs nodosim jaunajām paaudzēm”.