EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Bez kara un bez miera?
127081
Fjodorova mars Maskav

Sallija Benfelde    22.11.2022

 

 

Zias no Ukrainas bruoto spku enerltaba svtdien, 20. novembr liecinja, ka Krievija jau zaudjusi vismaz 84 210 kaavru, 2886 tankus, 16 kuus un trlaivas, 278 lidmanas un 261 helihopteru. Taj pa laik informcija liecina ar, ka diennakts laik Ukrain no Krievijas puses bijuas etras raeu apaudes un 59 reaktvs artilrijas triecieni, apaudta tikusi ar nesen atbrvot Hersona. Tikmr Ukrainas prezidenta birojs zio ar par  to, ka ukraii kop ar sabiedrotajiem skui  darbu  pie deklarcijas par Ukrainas gaisa telpas vairogu. Deklarcijas mris ir izstrdt kompleksu daudzpakpju pretgaisa aizsardzbas un pretraeu sistmu Ukrainas gaisa telpai, un sistma stiprins ar visas Eiropas Savienbas gaisa telpas aizsardzbu. Nenoliedzami ir ar tas, ka Ukraina jau tagad novr lielu dau no pasaules un Eiroatlantisk reiona drobas apdraudjuma, sacja Ukrainas prezidenta  biroja vadtjs Andrejs Jermaks.

 

Lai ar aizvien biek gan Ukrainas, gan Krievijas un rvalstu poltikas vrotji un militrie eksperti run par to, ka Krievija kau zaud, ka Krievij gan varas elit, gan iedzvotjos aug neapmierintba un sajta, ka ka ir zaudts, neviens nevar prognozt, kad tas beigsies. Un vl jo mazk iespjams prognozt, kad tiem vars sact, ka beidzot ir miers. Neatkargi no t, ku ldzinj rema grupjums sagrbs varu, t roks joprojm bs kodolieroi, iekjs varas cas un iespjamais Krievijas sabrukums mieru neness, un Krievijas Federcijas reions bs rels drauds.

 

Spilgts Krievijas valdo rema nostjas piemrs bija 11. novembr notikuais ultralabjs partijas Nacionl atbrvoanas kustba (NOD) gjiens Maskav, ko vadja ts lderis Jevgijs Fjodorovs. Partijai Krievij nav oficila juridiska statusa, bet ts biedri piedals Krievijas Domes (parlamenta) vlans. Partijas lderis Fjodorovs ir ievlts Krievijas Dom no Putina partijas Vienot Krievija un ir vairku radiklu iniciatvu  autors taj. gada jnij Fjodorovs iesniedza Domes apakpalt likumprojektu, ku aicinja atcelt Padomju Savienbas Valsts padomes lmumu par Lietuvas neatkarbas atzanu. Fjodorovs ar pazioja, ka nkotn Krievija vartu atsaukt Baltijas valstu un Ukrainas neatkarbas atzanu. Fjodorova partija 2020. gad ar aktvi aitja par Viskrievijas referendumu grozjumiem Krievijas Konstitcij. T rezultt Krievijas prezidents var saglabt savu varu ldz 2036. gadam. Referenduma novrotji gan liecinja par simtiem prkpumu t laik, bet t rezultti, protams, tika apstiprinti k likumgi.

 

Mintais 11. novemba gjiens Uz Vaingtonu! notika dien, kad tika atbrvota Hersona un Latvija atzmja Lplu dienu. Tas notika Maskavas centr, neliel ieli netlu no Krema, kur nekas nevar notikt bez ties Krema ataujas. Dalbnieku taj nebija daudz, cilvku 30 40, toties paskums bija oti ska, un tas tika filmts. Gjien bija sarkanie karogi ar sirpi un muru, dalbnieki bija ietinuies karogos t.s. Georga lenttes krss, to vadja ts lderis un Krievijas domes deputts Jevgijs Fjodorovs, bet pa prieku tika stumts raetes Sarmat kartona makets. Jpiebilst, ka raete tika radta k kodolgalvias nesja, bet nav informcijas, ka t reli eksist. Bungu drdoas pavadb tika skandts: Dosim triecienu pa centriem, kui pieem lmumus! Uz Vaingtonu! Uz Vaingtonu! un tika atkrtots Putina sactais: Ms mirsim k varoi, bet vii nosprgs!

 

Jpiebilst, ka gjiens, kaut neliels un absurds, izskatjs iespaidgs un manuprt prspja dokumentlajs films redztos hitlerjgenda gjienus un atklti demonstrja Krema patieso nostju kaa un miera jautjumos. Tiesa gan, militrie eksperti gan Eirop, gan ASV uzskata, ka Krievijai nav resursu vl vienas frontes atvranai.

 

Joprojm jautjums ir par Krievijas iedzvotju nostju un attieksmi pret kau Ukrain. Par spti tam, ka publiski pieejams socioloisks aptaujas Krievij ir vai nu varas nopirktas vai ar atbildes uz jautjumiem ietekm bailes no represijm, kopjo noskau ts parda. Td, manuprt, ir vrts ielkoties neatkargs ptjumu kompnijas Levadas centrs oktoba pdjs dekdes aptaujs, kuu rezultti publicti novembr.

 

Uz jautjumu, kdi pc aptaujto domm ir svargkie notikumi oktobr, lielk daa respondentu (36 procenti) atbildja, ka t ir specopercija, bet daudz mazk iedzvotjus uztrauca daj mobilizcija 27 procentus (septembr 47 procentus). 16 procentu respondentu runja par sprdzienu uz Krimas tilta, bet 7 procenti par dadm avrijm un katastrofm, t.sk. militro lidmanu nokrianas Jeisk un Irkutsk un diversijm Nord Stream.  Runjot par noskaojumu, tas ir kuvis ldzsvarotks un miergks pc stresa, ko izraisja mobilizcija. Palielinjies to Krievijas iedzvotju skaits ( no 7 procentiem septembr ldz 10 procentiem oktobr), kui apgalvo, ka viu noskaojums ir brnigs. Par normlu, ldzsvarotu noskaojumu aptaujs paudui vairk nek puse jeb 53 procenti aptaujto (45 procenti septembr), bet no 32 ldz 27 procentiem samazinjies to iedzvotju skaits, kui ststa, ka ir nokaitinti un sasprindzinjum.

 

Kopum oti labu, ldzsvarotu un vairk vai mazk miergu noskaojumu apliecinjui 63 procenti aptaujto. Protams, k jebkur valst un aptauj, ar Krievij uzskati un noskaojums atiras dads vecuma grups. Par labu noskaojumu aj aptauj lielkoties run vriei, kui atbalsta Putinu, un labi nodrointie jauniei. Taj pa laik, jautjot par to, k noskaojumu pdjs oktoba diens ietekm ienkumi, pozitvi noskaoti ir 63 procenti aptaujto, kas ir pretrun ar 53 procentu sacto, ka tikko pietiek diena iegdei. Atliek secint, ka, iespjams, iedzvotji sevi vai sociologus mna, sakot, ka knapi pietiek dienam, bet noskaojums ir labs. Citiem vrdiem sakot, Krievijas iedzvotji joprojm cenas sev ieststt, ka viss ir un bs labi. Td cert uz to, ka pieaugs pla neapmierintba un sksies nopietni protesti, tuvkaj laik nevar un atliek paauties tikai uz Ukrainas pankumiem front.

 

 


 


 

Atpaka