Baltijas valstu Forums 2013
   11.03.2013

Londonā 22. februārī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu augstskolas (LSE) paspārnē darbojošās Baltijas studentu apvienības izkārtojumā notika Baltijas valstu Forums 2013.

Studentu apvienība  dibināta 2002. gadā, tajā apvienoti LSE studenti no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Apvienības mērķis ir reprezentēt Baltijas valstis LSE un Londonā, kā arī darboties  publisko debašu rīkošanā gan ar Baltijas valstu politiķiem, gan akadēmiķiem.

Forumā piedalījās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas polītiķi un lietpratēji ekonomikas, enerģētikas un izglītības jomā. Diskusiju galvenie temati bija Baltijas valstu ekonomikas veiksme un izaicinājumi nākotnē, enerģētikas drošība un ekonomiskās sekas Baltijas valstīs, Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienības financiālajā un ekonomikas sistēmā, Baltijas izglītības sistēma un Baltijas studentu nākotne: darba iespējas ārzemēs un perspektīvas dzimtenē. Diskusiju vadītāji bija pazīstamais The Economist starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas) un Ričards Mole (Richard Mole), vecākais lektors politiskajā socioloģijā Slavu un Austrumeiropas pētniecības institūtā (UCL SSEES).

Latviju pārstāvēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, Eiropas latviešu Apvienības priekšsēdis Aldis Austers, sabiedriskās polītikas centra Providus pētnieks Reinis Āboltiņš un Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomikas un polītikas studiju centra direktors.

Forumu atklāja Baltijas studentu apvienības vadītāja Inese Zepe, kas pašreiz LSE studē starptautiskās attiecības. Ievadrunas un sveicienus Foruma dalībniekiem teica Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēstniecību Londonā pārstāvji, uzsveŗot Baltijas valstu sadarbības nozīmi kopīgo interešu un iespēju izmantošanā, kā arī izaicinājumu pārvarēšanā.

Tematu apjoms bija plašs, tiem sekoja daudzie klātesošo jautājumi, apliecinot, ka ir interese par izvēlēto tematu un diskusijās paustajām atziņām. Vecākai paaudzei pārsteigumu sagādāja jaunā pieeja, ka jautājumus uzdeva nevis  mutvārdiem, bet gan rakstveidā, sūtot tekstu ar mobilo telefonu paneļdiskusiju vadītājiem.

Skaŗot tematu par ekonomisko krīzi un tās sekām, tika pausta atziņa, ka Latvijā ir vislielākā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem. Latvijai un Lietuvai ir grūtības pārvarēt ekonomisko krīzi, bet igauņi, izmantojot savas budžeta rezerves, ar krīzi tiekot galā vieglāk.

Par Baltijas valstu sadarbību kopējā enerģētikas polītikas veidošanā nepārprotama bija vienošanās, ka enerģētikas neatkarība ir ne tikai vēlama, bet nepieciešama.

Latvijas izglītības ministrs Roberts Ķīlis lielu uzmanību veltīja izglītības reformām, uzsveŗot, ka Latvijai ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti atbilstoši nākotnes prasībām un straujai techniskai attīstībai.

Arī skolās, kuŗās mācību sistēmā vēl turas  padomju laika kārtība, ir nepieciešamas reformas. Pašreizējā sistēma, bērniem un skolotājiem darbojoties 43 darba stundas nedēļā, uzliek bērniem un skolotājiem pārāk lielu slodzi.

Nobeigumā bija atstāts sarežģītais jautājums par Baltijas studentu darba iespējām  pēc atgriešanās dzimtenē .Rolands Lappuķe, pauda uzskatu, ka jaunajai paaudzei labi jāapgūst trīs svešvalodas, ieskaitot krievu valodu, kas Latvijai - mazai valstij - ir nepieciešams.

Oficiālai daļai beidzoties, Alans Siks (Alan Sikk), 2012. gada Baltiešu simpozija vadītājs, atgādināja, ka septītais Baltiešu simpozijs notiks 2014. gadā. Viņš veltīja uzmundrinošus vārdus Baltijas valstīm, norādot, ka šīs valstis kopā saistīja drūmā vēsture, bet tagad tās kopā saista izaicinājumi, modrība izmantot iespējas un optimisms par nākotni – gaismai tuneļa galā.

Katrā ziņā pozitīva attieksme dod spēku un drosmi spert soļus pretī izaicinājumiem labākai nākotnei.

Zigrīda Daškevica