14.06.2012
Apaļu gadu skaitu sasniedzis viens no visplašāk pazīstamiem latviešu trimdas sabiedriskiem darbiniekiem - Austris Grasis. Tas, ka Austris ir kļuvis tikpat pazīstams arī Latvijā, norāda uz viņa daudzkrāsaino talantu un intelektu.
Vārds daudzkrāsains labi atspoguļo Austri, jo viņš ir pazīstams ne tikai kā baltu valodu filologs, bet arī kā muzikants, dzejnieks, skolotājs, lektors, folklorists, sabiedriskais darbinieks, trešās atmodas darbinieks un ministru padomnieks.
Austris Grasis dzimis 1942. gada 1.jūnijā Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā. 1944. gada rudenī kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nonāca bēgļu nometnēs Ingolštatē un vēlāk Minchenē. Tur arī pavadījis bērnības un jaunības gadus. Skolas gaitas Austris sāka 1949. gadā Ingolštates latviešu skolā, bet jau gadu vēlāk, sākoties izceļošanai uz aizjūras zemēm, latviešu skolas tika likvidētas un nākamos 11 gadus viņš mācījās vācu skolās. Pēdējo skolas gadu mācījies Minsteres Latviešu ģimnazijā (MLĢ), ko beidza 1962. gadā.
Studējis Minsteres, Minchenes un Upsalas universitātē, Austris parallēli mācījās pie profesores Veltas Rūķes-Draviņas baltu filoloģiju. 1972. gadā viņš ieguva filoloģijas kandidāta grādu baltu filoloģijā Stokholmas universitātē.
Austris strādājis par skolotāju Zviedrijā, kā arī par latviešu valodas skolotāju Minsteres Latviešu ģimnazijā. Kopš 1972. gada 35 gadus bijis baltu valodu lektors Bonnas universitātes salīdzināmās valodniecības institūtā. Austris piedalījies daudzās zinātniskās konferencēs par latviešu valodas un folkloras jautājumiem Zviedrijā, Vācijā, Krievijā un Latvijā un, būdams vieslektors, lasījis lekcijas Latvijā un vairāku citu Eiropas zemju universitātēs universitātēs.
Austris bija direktors Latviešu Tautas augstskolai ABRENE Francijā. 1989. gadā viņš tur organizēja plaša apmēra Latvijas Tautas frontes (LTF) un Pasaules brīvo latviešu apvienības sanāksmi, kuŗai sekojošā preses konferencē Parīzē LTF toreizējais valdes priekšsēdis Pēteris Laķis pirmo reizi paziņoja presei, ka LTF nostāja turpmāk būs par pilnīgu Latvijas neatkarību. Atmodas laikā Austris bijis divu sasaukumu LTF domes loceklis. Viņa sabiedriskās gaitas pag. gs. 60. un 70. gados noritējušas ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība) ietvaros. Liels darbs tajā laikā ielikts trimdas latviešu jauniešu audzināšanā. Daudzkārt Austris strādājis par latviešu valodas un folkloras skolotāju bērnu un jauniešu nometnēs ASV, Austrālijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā un Latvijā.
Daudzi, protams, Austri pazīst pēc viņa mūzikas. Sešdesmitajos gados viņš kopā ar brāli Uldi, Juri Kronbergu, Pāvilu Johansonu un Jāni Zālīti spēlēja pirmajā latviešu roka grupā Saules brāļi. 1968. gadā grupa sadalījās, un Austris kopā ar brāli Uldi turpināja mūzicēšanu kā visiem pazīstamie Brāļi Graši. Brāļu Grašu dziesma Zeme, zeme, kas tā zeme kļuva par vienu no atmodas laika populārākajām dziesmām. Kopā ar tautas mūzikas ansambli Ķelnes prāģeŗi Austris koncertējis arī ASV un Vācijā.
2000. gadā Austris iegādājās īpašumu Skaņkalnes pagastā, tieši uz Skaņākalna, - 1895. gadā celto lauku sētu Ģenderti. Mērķis ir izveidot latviešu kultūras centru, kur kopt un pilnīgot latviešu tradicijas, gadskārtas un godus.
Kopš aiziešanas pensijā 2007. gadā, dzīvodams Latvijā, Austris strādājis par konsultantu un padomnieku un turpina savu skolotāja amatu: kopš 2009. gada viņš māca kultūras vēsturi un zviedru valodu Mazsalacas vidusskolā un vada folkloras pulciņu Rāmsalaca.
2010. gada 12. decembrī Austris Grasis salaulājās ar Ievu Freinbergu. Ieva bijusi Latvijas Televīzijas tradicionālās kultūras raidījuma Klēts veidotāja.
Austris ir arī Vācijas Daugavas Vanagu valdes loceklis. Šogad maija beigās viņš Vācijas DV mītnē Bērzainē referēja par savu jaunāko projektu - Skaņākalna institūtu. Skaņākalna institūts jauniešiem no ārpus Latvijas piedāvās iespēju turpat Ģendertos, Mazsalacā, padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu, kultūru un vēsturi viengadīgā kursā. Jaunajam institūtam būs nozīmīga loma latvietības stiprināšanā jauniešiem, kas nedzīvo tēvzemē, tāpat kā to savulaik darīja Minsteres Sabiedriskais institūts.
Novēlēsim Austrim daudz laimes dzimšanas dienā un veiksmīgi turpināt savu daudzkrāsaino dzīvi un darbu latviešu kultūras un izglītības labā.
Aivars Sinka
Foto: Kristaps Grasis
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
