Atklāta vēstule Saeimai un valdībai
   03.12.2013

Atklāta vēstule Saeimai un valdībai

 

PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis nosūtījis atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdei Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdim Ilmāram Latkovskim, Latviešu valodas aģentūras direktoram Jānim Valdmanim. Vēstulē teikts, ka, „strādājot kopā ar Latviešu valodas aģentūru un tās priekšgājējiem kopš 2002. gada, PBLA un citas diasporas organizācijas ir attīstījušas labu sadarbības sistēmu, kas sekmīgi darbojusies visus šos gadus. 2013. gadā Latvijas valsts budžetā ar Latviešu valodas aģentūras starpniecību diasporas izglītības vajadzībām tika piešķirti 149 227 lati, kas šogad nosedza mūsu neatliekamās vajadzības izglītības jomā, bet 2014. gada budžetā šī summa izglītības atbalstam diasporā ir samazināta uz 117 411 latiem, lai gan PBLA par papildu 63 tūkstošu latu patiesu nepieciešamību laikus un atkārtoti pirms valsts budžeta izskatīšanas informēja Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru un Saeimas deputātus.

Labs piemērs sekmīgai diasporas latviskās izglītības sistēmai ir aizvadītajā vasarā Rīgā notikušais pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums. Vairākums latviešu, kas šajā konferencē piedalījās un to rīkoja, ir trimdas sabiedrības sešdesmit gados sekmīgi uzturēto svētdienas skolu un vasaras nometņu absolventi un šīs izglītības sistēmas rezultāts. Viņi ir neatsveŗams atbalsts mūsu valsts nākotnei šeit un ārzemēs. Patlaban cenšamies šo atbalstu turpināt (..) Daudzo paaudžu nomaiņa „vecajā” trimdas sabiedrībā un no Latvijas pēdējos divdesmit gados aizbraukušo iedzīvotāju nespēja ātri integrēties vietējā latviešu sabiedrībā, kā arī ekonomiska rakstura šķēršļi diemžēl atstāj ievērojamu ietekmi uz latviešu valodas apguves kvalitāti un latviskuma vērtību ieaudzināšanas iespējām jaunajās paaudzēs ārpus Latvijas. Financējums nepieciešams pašiem svarīgākajiem un sevi pierādījušiem pasākumiem, nodrošinot daudzām latviešu ģimenēm to ārkārtīgi nepieciešamo un būtisko sajūtu, ka viņu valstspiederības un latviskuma centienus atbalsta gan Latvijas valsts, gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijas.

Pēdējos gados Latvijas valsts izstrādājusi gan Nacionālās attīstības plānu, gan tikušas pieņemtas pamatnostādnes diasporas jautājumos. Tāpēc jo neizprotamāka ir nespēja mūsu valsts budžetā atrast vitāli un minimāli nepieciešamos līdzekļus diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām, samazinot diasporas izglītībai piešķirto līdzekļu apjomu. Tas liecina par stratēģiskās domāšanas deficitu. Diemžēl ārvalstīs dzīvojošo latviešu acīs šis mūsu valsts solis izskatās pēc nevērīgas, nenopietnas un ilgtermiņā darboties nespējīgas polītikas attiecībā pret svarīgāko potenciālās reemigrācijas sastāvdaļu - latviešu bērniem ārvalstīs un viņu latvietības un valstspiederības saiknes uzturēšanu.