Ārlietu ministrija uzklausa viedokļus
   07.06.2012

Šī gada maijā Ārlietu ministrijā notika tikšanās „Interneta instrumentu izmantošana sadarbībā ar ārzemju latviešiem.”

Tikšanās ievadā Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs norādīja, ka cilvēki atgriezīsies Latvijā, kad uzlabosies ekonomiskie apstākļi, bet līdz tam valstij jārada apstākļi lai ārzemēs dzīvojošie latvieši nezaudētu saikni ar dzimteni. Svarīga ir kontaktu nodrošināšana ar sava novada pārstāvjiem, kas cilvēkiem bieži ir svarīgāk nekā iegūt valstiski nozīmīga rakstura informāciju. Līdz ar to būtiski ir meklēt atbildes uz jautājumiem par iespējām, kuras varētu izmantot informatīvās saiknes stiprināšanai.

Ārlietu ministrijas Īpašo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe uzsvēra, ka projekts „Globālais latvietis” ir virtuāls veidojums kura mērķis ir uzturēt saikni ar ārzemēs esošajiem latviešiem. Valstij ir jāsniedz plaša spektra informācija, kuras raksturs nereti ir sarežģīts. Pastāv ļoti daudz dažādu līdzīgu iniciatīvu, kas veicina sadrumstalotību un mērķtiecības trūkumu. Tādēļ nozīmīga ir informācijas apmaiņa un sadarbība, tāpat jāapsver dažādu projektu un ideju tehnisko risinājumu iespējas.

Facebook Latvijas lapas veidotājs Ansis Egle kā nozīmīgu jautājumu definēja to, kā iesaistīt cilvēkus satura veidošanā. Viņš norādīja uz Facebook.lv veiksmīgo darbību attiecīgajā jomā un pieaugošo popularitāti. Tika uzsvērts ka ir jāmaina līdzšinējā forma, kādā tikuši uzrunāti diasporas pārstāvji, un tai būtu jāiegūst personīgāks raksturs.

Portāla Draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks norādīja, ka portālā ir reģistrējušies apmēram 1,2 miljoni lietotāju un katru dienu to apmeklē aptuveni 500 000 cilvēku, no kuriem vidēji katrs sestais atrodas ārzemēs. Turklāt daudzi cilvēki reģistrējas portālā tikai pēc pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs, kas norāda uz tā nozīmi saiknes uzturēšanā ar Latviju. Jāmin arī, ka šovasar gaidāmi Draugiem.lv un LU Ģeogrāfijas fakultātes sadarbībā tapušā pētījuma rezultāti par patieso no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaitu. Tika minēta arī iespēja veidot īpašas aptaujas ārvalstīs dzīvojošajiem, atlasot viņus pēc IP adreses, kā arī iespēju, piemēram, mobilo aplikāciju, attīstīšana cilvēkiem, kuri internetam piekļūst, izmantojot mobilo telefonu.

Latvijas Televīzijas interneta portālu direktors Gatis Madžiņš informēja, ka top jauns LTV ziņu portāls, kurš tiks izmantots arī kā instruments, lai veidotu dialogu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Kā galveno izaicinājumu viņš minēja nepieciešamību definēt, ko īsti vēlamies diasporas pārstāvjiem pateikt un kādu informatīvo saturu piedāvāt. Viņš norādīja, ka jāņem vērā tas, ka diasporas pārstāvjus bieži neinteresē valstiski jautājumi.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Dainis Mjartāns atzīmēja trīs aktuālākos projektus – Vidzemes TV projektu  Re-TV, kura viens no mērķiem  ir  stiprināt saikni starp Latvijas novadiem un ārvalstu latviešiem, LTV3 kanāla projektu (sadarbojoties ar Lattelecom interaktīvo TV), kura mērķis būtu aptvert Latvijas iedzīvotāju un latviešu pasaulē auditoriju, nodrošinot viņiem  saikni ar dzimteni, kā arī „LTV Pasaule” kanāla attīstīšanu, vadoties pēc Lietuvas piemēra, kas aptvertu Rietumeiropas un Ziemeļamerikas auditoriju raidot programmu satelītā. Kā galvenās bažas D.Mjartāns  minēja to, vai kanāli sasniegs mērķauditoriju, jo pirmie divi paredzēti kā maksas kanāli.

„Portāla Baltic- Ireland galvenā redaktore Laima Ozola uzskata, ka ārvalstu latviešiem, piemēram, Īrijā, pietrūkst kvalitatīva un uzticama informācijas avota par notikumiem Latvijā. Agrāk visu nepieciešamo informāciju varēja atrast IUMSILS vietnē, bet pašlaik šāds visaptverošs informatīvs avots nepastāv. Laima Ozola norādīja arī uz portāla piedāvāto iespēju izvietot pašvaldību un cita veida sludinājumus bez maksas.

Eiropas Latviešu Apvienības pārstāvis Aldis Austers arī norādīja uz problēmu, ka nepastāv redakcijas centrs Latvijā, kas fragmentēto informatīvo saturu varētu padarīt kvalitatīvu, integrēt, apstrādāt interaktīvā veidā un visbeidzot aiznest līdz mērķauditorijai ārzemēs.

Portāla Latvieši.com veidotājs Indulis Bērziņš informēja par interneta portāla izveidi, kura mērķis ir kļūt par vienojošo interneta mediju latviešiem ārpus Latvijas. Viņš uzsvēra, ka portāls ir gatavs dažāda veida sadarbībai ar citiem medijiem.

Kultūras ministrijas pārstāve Ruta Klimkāne ministrijas komunikāciju ar diasporu raksturoja kā nepastāvīga rakstura. Viņa norādīja uz to, ka sociālie portāli šajā ziņā ir attīstījušies salīdzinoši veiksmīgāk nekā valsts institūciju portāli, kā arī norādīja uz vienotas informatīvās plūsmas attīstīšanas nepieciešamību.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena skaidroja, ka ministrija pagaidām nav īstenojusi mērķtiecīgu komunikāciju ar diasporu. Kā savu lomu projektā ministrija redz tādu jautājumu risināšanu kā valsts atbalsta nodrošināšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī vienotas platformas vai informatīvā tīkla izveidi, kas aptvertu nodarbinātības un darba tirgus aspektu kopumā.

„TecHub Riga” pārstāvis Andris Bērziņš uzsvēra, ka pastāv cilvēku grupa, kuri nevēlas atgriezties Latvijā, tomēr vēlas attīstīt sadarbību. Tāpat tika atzīmēts, ka sadarbības veicināšanai būtu lietderīgi izmantot jau esošos sociālos tīklus, tos adaptējot attiecīgam mērķim, piemēram, izmantojot LinkedIn. com, uzrunāt dažādu jomu profesionāļus, kā arī studentus.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes pārstāvis Gundars Strautmanis iepazīstināja ar kameras iniciatīvu realizēt speciālistu (jeb elites speciālistu) izlases komandas veidošanas projektu, apvienojot latviešus ar labāko ārzemju universitāšu izglītību– tos, kuri strādā ārzemēs, kā arī tos, kuri strādā Latvijā, kā arī jauno speciālistu komandu, kura tiktu izglītota ārpus Latvijas par valsts līdzekļiem. Tika uzsvērts, ka tieši šādā veidā daudzas valstis ir ievērojami veicinājušas savu ekonomisko attīstību. Tika norādīts, ka šajā kontekstā būtu jāapkopo informācija par vakancēm un specialitātēm, ko varētu uzņemties kameras pārstāvji..

Tikšanās dalībnieki vienojās, ka būtu lietderīgi izveidot datubāzi, kas aptvertu uzņēmējus, strādājošos, kā arī Latvijas studentus, kuri mācās ārzemēs, un izpētīt iespējas kā veicināt viņu iesaistīšanu Latvijas ekonomiskajā dzīvē. Tāpat nozīmīgi ir apzināt aktīvās personas (līderus, sabiedriskos darbiniekus), kas varētu palīdzēt pakāpeniski nodibināt saikni arī ar citiem diasporas pārstāvjiem. Ministrs ierosināja vienoties neveidot jaunu portālu bet gan  sadarboties sanāksmes dalībniekiem, kuriem ir kopīgas intereses.

Foto: www.baltic-ireland.ie