
.jpg)
Saeimas deputâte Irma Kalniòa (JV) intervijâ Ligitai Kovtunai 30.05.2023
Kâ jûties jaunajâ ampluâ – Latvijas Republikas Saeimas deputâte?
Jûtos lieliski – kâ jûtas cilvçks, kas saòçmis uzticîbas mandâtu darboties savas valsts labâ un reâli bût noderîgs. Protams, atbildîba ir milzîga, pirmâm kârtâm to vçlçtâju priekðâ, kas ar savâm balsîm ïâva man “pacelties” Jaunâs Vienotîbas sarakstâ no 39. un 4. vietu. Uzòemoties ðo atbildîbu, ïoti daudz strâdâju un mâcos, cîtîgi lasu dokumentus, domâju, pçtu. Man uzticçts darbs vairâkâs komisijâs – Ârlietu, Çtikas, sadarbîbas grupâs ar citu zemju parlamentiem, vadu sadarbîbas grupu ar Kanadu, mûsu stipro un uzticamo NATO sadarbîbas partneri. Ðobrîd NATO jautâjumi ir paðâ priekðplânâ, protams, un man ir svarîgi, lai ikvienâ es bûtu labi sagatavojusies un lemtspçjîga. Ðo ceïu polîtikâ esmu uzòçmusies, un man tas jâveic godam. Kâ to darîja mans dzîvesbiedrs Ojârs Kalniòð, sava mûþa lielâko daïu kalpojot Latvijai – bija pirmais neatkarîgâs Latvijas vçstnieks ASV, tad, pârceïoties uz dzimteni – Latvijas institûta vadîtâjs astoòus gadus, tad, Saeimâ vadot Ârlietu komisiju. Pçc viòa aizieðanas Mûþîbâ skaidri sapratu – man vajag un es varu Ojâra darbus turpinât. Bûdama viòam blakus un visâs lietâs dzîvojot lîdzi, biju sapratusi, ko tas nozîmç – iesaistîties savas valsts, jo îpaði ârpolîtikas procesos, apzinâjos to milzu atbildîbu. Pavisam jauns un nezinâms gan man bija balotçðanâs un velçðanu, precîzâk sakot – priekðvçlçðanu kampaòas process. Tâlab gâju pati savu ceïu, kâ to sapratu, un, kâ izrâdâs, cilvçki gan Latvijâ, gan diasporâ pieòçma lçmumu man uzticçties.
Latvijâ esi pazîstama kâ etiíetes un protokola speciâliste, bijusi mâcîbspçks Latvijas Mûzikas akadçmijâ, palîdzçjusi daudzâm amatpersonâm atjaunotajâ valstî izprast un ievçrot tâs uzvedîbas normas, etiíeti, kas “strâdâ” starptautiskajâ diplomâtijâ.
Jâ, gan, manu “skolçnu” skaitu lçðu ap èetriem tûkstoðiem, un viòu vidû ir valsts darbinieki, uzòçmçji, valsts protokola un sabiedrisko attiecîbu speciâlisti, mâkslinieki. Ðai darbâ ir svarîgi prast sadarboties ar daþâdu uzskatu, tostarp polîtisko, cilvçkiem. Tas labi palîdz deputâtes darbâ. Un etiíete taèu ir cieði saistîta ar çtiku.
Droði vien nav viegli strâdât vienâ telpâ ar pretçju polîtisko uzskatu cilvçkiem…
… nav gan! Îpaði ar cilvçkiem, kas nesodîti atïaujas paust Latvijas valstij naidîgu viedokli. Tie ir skumji brîþi. Bet tos lîdzsvaro veiksmîgs, produktîvs darbs kopâ ar savas partijas, ar Jaunâs Vienotîbas cilvçkiem, ar gaiðiem un patriotiskiem cilvçkiem no citiem polîtiskajiem spçkiem. Esmu dzimusi Svaru zîmç, 7. oktobrî, acîmredzot man zvaigznçs ierakstîts, ka visu mûþu jâbût atsvarâ pretçjam, negatîvam spçkam.
Atjaunotâs Latvijas rîtausmâ, bûdama polîtiía un diplomâta sieva, biji no tiem, kas pârstâvçja filantropijas atdzimðanu. Joprojâm darbojies Anglikâòu baznîcas zupas virtuvç. Vai, tavuprât, filantropijas ideja mûsdienu Latvijâ ir labi iedzîvojusies?
Jâ, noteikti, un spilgtâkais apliecinâjums tam ir fakts, ka Latvija lîdz ar Igauniju ir valstis, kuºas visvairâk ziedojuðas Ukrainai. Tas ir ïoti pârliecinoðs sabiedrîbas brieduma apliecinâjums! Un to es allaþ mçìinu skaïi atgâdinât starptautiskajâs auditorijâs, kur man kâ deputâtei, savas valsts parlamenta pârstâvei, jâpiedalâs.
Runâjot par, kâ tu saki, filantropijas tradiciju, - tâs iedîgïi meklçjami Amerikâ. Konektikutas pilsçtâ, kur savulaik kopâ ar vecâkiem dzîvoju (cita starpâ, viòi bija demokrâti – atðíirîbâ no latvieðu vairâkuma, kas ir republikâòu piekritçji), valdîja stingrs uzskats: ja nevari sniegt praktisku atbalstu cilvçkiem, kam dzîvç neiet labi, kam jâpalîdz, ver vaïâ maku!
Kad Latvijâ jau sâkâs Atmodas vçsmas, 1988. gadâ kopâ ar Valdi Kupri nodibinâjâm labdarîbas organizâciju “Latvieðu Renesanses asociâcija” ar mçríi palîdzçt Latvijas bçrniem, mâtçm un slimnîcâm ar medikamentiem un dot iespçju slimajiem bçrniem ârstçties Amerikâ. 1991. gadâ iekïâvos prezidenta Dþordþa Buða iniciçtâs humânâs palîdzîbas programmâ – biju atbildîgâ par Baltijas valstîm. Bet 1995. gadâ, sadarbojoties ar tolaik ASV pirmo lçdiju Hilariju Klintoni panâcâm, ka ASV starptautiskâs attîstîbas programmâ USAID tiek iekïauta arî Latvija. Tad tapa ziedot.lv, pie kuºas dibinâðanas ar pieliku savu plecu. Brîvprâtîgais darbs, labdarîba man vienmçr bijusi dzîves svarîga daïa.
Kïuvusi Saeimas deputâte, tu izveidoji Diasporas atbalsta grupu. Tâdas lîdz ðim nav bijis. Kâpçc tev tâda likâs vajadzîga?
Kopð abi ar Ojâru 1999. gadâ pârcçlâmies uz Latviju, nekad nav zudusi mana interese par to, kas notiek manâ mîtnes zemç Amerikâ. Galu galâ man taèu tur dzîvo radi. Turpinu lasît “The New York Times”, “Wallstreet Journal” u. c. – tagad gan vairâk tos rakstus, kur runâts par Ukrainu, Íînu, Baltiju. Taèu ðobrîd manas domas pâròçmusi Latvija, tâpçc netçrçju daudz laika ikdieniðíâm Amerikas ziòâm. Vairâk mani interesç, kâ dzîvo latvieði Amerikâ, kâ tuvinât Latvijai cilvçkus diasporâ, un otrâdi – kâ Latvijâ darît zinâmu par tautieðu dzîvi ârpusç.
Es piedzimu Òujorkâ, bçgïu dzimtenç, un tâ bija polîtiskâ trimda. Tagad cilvçki dodas pasaulç, ekonomisku apsvçrumu vadîti. Vai viòi noturçs savu latvietîbu, vai, ieguvuði zinâðanas un profesionâlo pieredzi, atgriezîsies Latvijâ? Lûk, ðie ir sarunu loki, ko apsprieþam mûsu grupâ. Un vçl arî, protams, par to, kâ manas paaudzes trimdas mantojumu nodot tâlâk jaunajiem un kâ uzlabot Latvijas cilvçku izpratni un attieksmi pret diasporu. Ar Diasporas likumu vien nepietiks, un tas, kâ citkârt likumi, ir uzlabojams.
Te savukârt ïoti liela loma bûtu diasporas medijiem, respektîvi, valsts atbalstam tiem, lai varçtu veidot pçc satura un formas atbilstoðus mûsdienu augstâkajâm prasîbâm. To arî mûsu – diasporas mediju, izdevçju vârdâ vçlos jums likt pie sirds!
Neapðaubâmi, preses un moderno mediju loma diasporas un Latvijas saziòâ ir ïoti liela. Par to îpaði pârliecinâjos priekðvçlçðanu laikâ, kad Amerikas tautieði ïoti bieþi jautâja “kam likt krustiòu?” Viòiem trûka informâcijas. Un jo lielâkâ daudzveidîbâ tâ tiks piedâvâta – drukâtâ veidâ, digitâli, portâlos, ziòu izdevumos, siþetos utt. – jo pilnîgâka un sasniedzamâka bûs informâtîvâ telpa. Diasporas grupa strâdâ ar vairâkâm valsts institûcijâm – ar Kultûras ministriju, kuºas pârziòâ ir jûsu – mediju lietas, ar Izglîtîbas, Veselîbas ministrijâm u. c. Top nâkamo èetru gadu Diasporas stratçìija, kas iezîmçs laika posmâ no 2024. lîdz 2028. gadam paveicamo. Tas ir tuvâko mçneðu intensîvs darbs.
Mûsu saruna notiek laikâ, kad sparîgi tiek apspriestas nâkamâ Valsts prezidenta kandidatûras.
Un mana sirds iepukstas straujâk, kad apzinos – es taèu bûðu viena no simt deputâtiem, kas balsos! Tâ ir ïoti liela atbildîba. Esmu gandarîta, ka augstajam amatam tiek virzîts Edgars Rinkeviès – mana uzticîba viòam ir simtprocentîga. Ðai dramatiskajâ kaºa laikâ mûsu Valsts prezidentam ir jâbût spçcîgam, zinoðam, pârliecinâtam, ârpolîtikas jomâ nobrieduðam cilvçkam, ar diplomâtijas spçjâm un pieredzi, ar valodu zinâðanâm, stâju, atpazîstamîbu Eiropâ, pasaulç, NATO. Uz ðiem faktoriem balstîðu savu balsi.
Atpakaï