Aizskarts Daugavas Vanagu gods un cieņa
   12.10.2012

Šā gada 14. septembrī atklāja pieminekli Bauskas aizstāvjiem.

Piemineklī atveidota latviešu kaŗavīru cepures „saulīte”, latviešu leģionāru karoga vairodziņš un zobens,  zem kuŗa uzraksts: LIEC ZOBENU ZEM GALVAS UN DZIĻI NEIEMIEDZ. Savukārt zem tā: BAUSKAS AIZSTĀVJIEM PRET OTRREIZĒJO PADOMJU OKUPĀCIJU 1944.28.07-14.09. Pieminekļa atklāšanā piedalījās Bauskas pilsētas  pašvaldības vadība, Bauskas iedzīvotāji, Latvijas aizsardzības ministrs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un citi viesi.

Ziedi pieminekļa pakājē nebija vēl novītuši, kad Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja Bauskas pieminekļa atklāšanu, un 18. septembrī Latvijas Avīzē Krievijas vēstnieka retorika atspoguļojās vēstniecības paziņojumā, ka tā „kategoriski nosoda pašvaldības līdzekļu ieguldīšanu, lai izveidotu pieminekli Waffen-SS policijas soda bataljonu kaujiniekiem”. Bauskas pilsētas galva 17. septembrī paziņoja, ka „ap pieminekli, kam nav nekā kopīga ar nacismu, ir sacelta nepamatota, tendencioza un provokātīva ažiotāža”. Krievijas vēstniecība ar saviem komentāriem ir iejaukusies Latvijas iekšējās lietās un parāda,  cik niecīgas ir viņu zināšanas Latvijas vēsturē, jo tādu „Waffen-SS policijas soda bataljonu” Otrā pasaules kaŗa laikā Latvijā nekad nav bijis. Tas ir gan padomju, gan tagadējās Krievijas vēstniecības fabricējums plašsaziņas līdzekļiem, un tā bija parasta parādība Padomju Savienības čekas fabricējumos Aukstā kaŗa laikā. Svešas valsts - Krievijas agresīvo nostāju pret Latvijas valsti, Latvijas pamattautu un latviešu tautas brīvības cīnītājiem, leģionāriem, acīm redzami atbalsta Saeimā ievēlētā Saskaņas centra (SC) partijas deputāte Irina Cvetkova, paziņojot, ka „ideoloģiski Daugavas Vanagi ir nacistiskā režīma atbalstītāji un sekotāji. Tā ir Trešā reicha ideju turpināšana, un es par to esmu pilnīgi pārliecināta.”

Mums, Daugavas Vanagiem, nav jāatkārto, kas mēs esam, nedz arī jāuzklausa okupantu versijas par Latvijas vēsturi. Mēs savu patieso vēsturi  paši labi pārzinām, un to mums sirdī un prātā iekaluši mūsu pašu tautas piedzīvojumi Padomju Savienības brutālās okupācijas laikā.

Man,  Daugavas Vanagu priekšniekam, tas ir nepieņemams, nepamatots uzbrukums Daugavas Vanagu organizācijai visās DV zemēs, bet it sevišķi Latvijā, kur dzīvo lielāks skaits Otrā pasaules kaŗa latviešu kaŗavīru. Esmu lūdzis Daugavas Vangu Centrālai valdei (DV CV)  rīcības mandātu aizstāvēt DV godu un cieņu un to esmu saņēmis. Krievijas vēstnieka un Saeimas deputātu paziņojumi ir uzbrukums arī Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS), kuŗos es esmu dienējis laikā, kad  Latvija iestājās NATO, jo es esmu ne tikai DV biedrs un atvaļināts ASV bruņoto spēku virsnieks, bet arī Latvijas NBS atvaļināts admirālis. Līdzīgā situācijā ir arī Daugavas Vanagi Latvijā (DVL), jo DVL valdes priekšnieks Juris Vectirāns ir Latvijas NBS atv. brigādes ģenerālis; viņš ir arī  DV CV loceklis. Es esmu runājis ar ģenerāli Vectirānu par nepamato uzbrukumu DV organizācijai, un mēs esam vienās domās, ka šis bijušās Padomju Savienības stila uzbrukums prasa krasu un skaidru atbildi; pēc mana lūguma to  atbalsta arī DV CV, jo šāds uzbrukums ir visu DV biedru goda un cieņas aizskārums, ko mēs neatstāsim neatbildētu. Tiešām, Bauskas piemineklī iekaltie vārdi jāpatur prātā mums visiem: LIEC ZOBENU ZEM GALVAS UN DZIĻI NEIEMIEDZ.

Saistībā ar Bauskas pieminekli esmu saņēmis Imanta Zeltiņa rakstu, „Sapnis par Bausku”, ko uzticu arī šī laikraksta lasītājiem.
 „Sapnis par Bausku”
„Atceros 1944. gada augustu, kad laikrakstā Tēvija bija publicēts raksts „Sapnis par Bausku”,  un laikam tas tā arī bija, jo augusta beigās „neuzvaramā ” Sarkanā armija ielauzās Bauskā,  ieņemot trīs ceturtdaļas Bauskas pilsētas. Maskavā jau šāva gaisā par Bauskas „atbrīvošanu”, ko veikuši neuzvaramie, bet pienāca vakars, kad neuzvaramie no Bauskas tika padzīti. To izdarīja nepilns simts latviešu brīvprātīgo kaŗavīru, kuŗus atbalstīja tikai viens triecienlielgabals, ar ko rīkojās vācu kaŗavīri. Trīs dienas vajadzēja tīrīt Bauskas pilsētas namu pagrabus, kur bija paslēpušies mūkošie sarkanie „atbrīvotāji”, kuŗi padodoties stāstīja, ka esot no soda bataljoniem, kuŗu Sarkanajā armijā bija vairāki simti. Šo Bauskas iztīrīšanu no iebrucējiem jau var saukt par varoņdarbu un Bausku par varoņu pilsētu. Bauskas iztīrīšanā no sarkano pārspēka vislielākie nopelni bija Bauskas brīvprātīgo bataljonam, kuŗā bija ne jau bagātnieki un viņu dēli, bet lielākoties Bauskas strādnieki un zemnieki.
Šodien atkal Krievijas vēstniecībai un saskaņiešiem rādās nelāgs sapnis - Bauskā atdzimstot fašisms. Vai tiešām šie prātu izkūkojušie visu rangu ierēdnīši nesaprot, ka viņi nepamatoti apvaino  Bauskas novada domi un cilvēku, kas pieminekli sarūpējis par saviem un tautas saziedotiem līdzekļiem. Uz pieminekļa nav rakstīts nekas par esesiešiem vai fašistu uzvarām. Piemineklis ir veltīts varoņiem, kas atdeva savu dzīvību, septiņas nedēļas aizstāvot Bausku pret desmitkārt lielāku un labāk apbruņotu pārspēku. Protams, par to ir jākaunas Krievijas bruņoto spēku varenībai.
Piemineklis nākamām paaudzēm rādīs patiesību par latviešu tautas gribu dzīvot brīvā zemē. Tajā ir iekalti nobendētā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vārdi, ka Latvijai jābūt latviešu valstij. Un tā tas arī būs mūžīgi mūžos. Latvijas nelabvēļiem es iesaku doties turp, kur viņus mīl un ciena. Latvija un latvieši var cienīt vienīgi lojālus pilsoņus, kas ir gatavi jebkādiem līdzekļiem cīnīties  par Latvijas brīvību. Bauskas aizstāvēšanas cīņu dalībnieks Imants Zeltiņš.”

Daugavas vanagi, sasauksimies!

Andrejs Mežmalis,
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis

Foto: www.laikraksts.com