EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
“2x2 tevi pieņems tādu, kāds tu esi”
133170
Foto: Karīna Miezāja

MĀRA LIBEKA    15.10.2024

Sanāciet, sadziediet, sadancoj­iet Rīgas Latviešu biedrības namā 16. novembrī! Tas būs lustīgs un atmiņām bagātīgs notikums par godu gan ārzemēs, gan Latvijā dzīvojošo latviešu jauniešu 2x2 nometnes sešdesmitajai jubilejai. Aicinātāju vidū ir arī viena no šī sarīkojuma, kā arī nometnes semināru organizētājām un aktīvām dalībniecēm Vanda Dauksta, kura kopā ar ģimeni – vīru un četriem bērniem - no Amerikas uz Latviju pārcēlās pirms astoņpadsmit gadiem. Viņa ne tikai strādā par komunikācijas un publiskās runas pilnveides speciālisti, daudzus gadus ir mācījusi prezentācijas prasmes Rīgas Ekonomikas augstskolā, bet arī nežēlo savu laiku, lai 2x2 nometnes nezaudētu savu nozīmi un piesaistītu arvien vairāk jauniešu.

Kāda atšķirība ir starp to laiku, kad 2x2 nometnē piedalījās trimdas paaudze un tagad, kad mūsdienu jaunieši?

2x2 nometne tika izveidota 1964. gadā, un tās dibinātāji bija dzimuši un auguši Latvijā un bēgļu gaitās nonākuši Ziemeļamerikā. 2x2 nometni, kuru tagad dēvē arī par semināru, izveidoja tiem jauniešiem, kuri trimdā nedēļas nogalēs mācījās latviešu skolās un vasaras vidusskolās, bet, sasnie­dzot 18 gadu vecumu, kļuva par studentiem Amerikas augstskolās vai uzsāka darba gaitas. Viņi pamazām attālinājās no latviešu sabiedrības, jo ikdienu pavadīja kopā ar vienaudžiem amerikāņiem, iemīlējās, apprecējās... Lai varētu šos jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīt latviskajā vidē vismaz reizi gadā, radās ideja dibināt nometni. Kāpēc 2x2? Tas, ko mēs mācījāmies latviešu sestdienas un svētdienas skolās, kā arī vasaras vidusskolā, bija tāds latviskais 1x1, bet nākamais līmenis jau ir 2x2, ko iespējams sasniegt, piedaloties semināros un nostiprinot savu latvisko identitāti. Sākotnēji tie bija semināri par dažādām tēmām ārpus pilsētām pie dabas krūts. Nometnes dibinātājs bija Brunis Rubess, uzņēmējs, koncerna Volkswagen stratēģiskais izpilddirektors, kopā ar savu sievu Birutu un viņu domubiedriem - trimdas aktīvistiem. Brunis Rubess savos memuāros ir rakstījis, ja viņš neko savā dzīvē nebūtu darījis, kā vien kopā ar sievu dibinājis 2x2, būtu bijis vērts dzīvot.
Mani vecāki man uzdāvināja dalību nometnē Mičiganā, kad biju studente. Ar draudzeni nolēmām piedalīties, nezinot, kas mūs sagaida. Sak, gan jau būs jautri! Tas mums bija ļoti interesants piedzīvojums un pārdzīvojums. Jāatzīst, ka nometnes formāts pa šiem gadiem tikpat kā nav mainījies.
2015. gadā nolēmām rīkot pirmo 2x2 nometni – semināru Latvijā. Tas bija saprotams, ka trimdas tautiešiem šīs nometnes bija vajadzīgas, lai saglabātu savos bērnos latvietību. Bet tad mēs sākām prātot: hmm, kā būs ar Latvijas jauniešiem, vai viņiem ir nepieciešama šāda pulcēšanās? Viņiem taču latvietība un latviskais ir pašsaprotams, viņiem nav jālādē savas baterijas, jo Latvija ir visapkārt. Tomēr mēs atskārtām, ka ir daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri domā, spriež, jautā par savu identitāti, meklē sevi. Ir daudz tādu, kuriem tas interesē.
Tiklīdz saskaras šis divas pasaules – jaunieši, kas trešajā un ceturtajā paaudzē ir mācījušies latviešu valodu, bet nedzīvo Latvijā, un jaunieši no Latvijas, viņi atrod kopīgo un atšķirīgo un mācās cits no cita.
Mēs fokusējamies uz tiem, kuri vēlas atrast savos vienaudžos līdzīgi domājošus cilvēkus, bet vienlaikus saprotot: jā, pasaule ir tāda, kāda tā ir – arvien lielāka ietekme ir angļu valodai. Kā mēs varam sadarboties, saglabājot latvisko, bet tajā pašā laikā būt kosmopolīti un pasaules pilsoņi? Tas ir ļoti sarežģīts līdzsvara jautājums, un mēs to apzināmies. Mēs cenšamies turēties laikam līdzi un pēdējos gados semināros piedāvājam ievirzi par kritisko domāšanu, par uzņēmējdarbību, par iekļaujošu valodu...

Latvijā 2x2 semināri ir bijuši pie Talsiem, Cēsīs, Latgalē... Tik ļoti esam paplašinājušies, ka nākamvasar būs veselas trīs nometnes, tostarp pirmo reizi Austrālijā, Ade­laidā, un Anglijā “Straumēnos”, bet trešo reizi Latgalē. Ceram, ka tuvākajos gados šādu nometni izdosies noorganizēt arī Brazīlijā. Pie tā patlaban tiek strādāts.

 

Vai nometnē var piedalīties ikviens latviešu jaunietis, kurš dzīvo Latvijā vai ārpus tās?
Var piedalīties jebkurš latviešu jaunietis, kurš dzīvo ārzemēs vai Latvijā. Nelaiķis diplomāts Pēteris Elferts, kurš arī bija aktīvs  dalībnieks, vienmēr atgādināja: nedalīsim latviešus Austrālijas un Vācijas, un Īrijas latviešos! Ir vienkārši latvieši, kas uz īsāku vai garāku brīdi dzīvo Īrijā, Vācijā, Austrālijā vai kur citur. Viņš mums atgādināja, ka esam latvieši neatkarīgi no tā, kur esam dzimuši un kur mēs šobrīd dzīvojam – 2x2 tevi pieņems tādu, kāds tu esi. Tev interesē folklora – lieliski, ja tev interesē uzņēmējdarbība – arī lieliski, interesē latviskā virtuve, tautiskās dejas – lūdzu, nāc un tev to iemācīs!

Latvijai ir nepieciešami dažādi cilvēki, lai tā augtu un attīstītos. Visi lektori un nometnes organizēšanā iesaistītie cilvēki, tajā skaitā nometnes padomes locekļi, darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības. Dalības maksa ir nepieciešama, lai segtu telpu īri, ēdināšanu un citus izdevumus. Lai varētu noturēt labu organizatorisko līmeni, saņemam atbalstu arī no ziedotājiem. Arī Latvijas Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija (Diasporas atbalsta projekts), Latviešu fonds, Latviešu kultūras biedrība “Tilts”, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Amerikas Latviešu apvienība un Daugavas Vanagu apvienība ir atbalstījuši pasaules latviešu jaunatnes semināru 2x2.

 

Kas bija tas dzinulis, kas jūsu ģimenei lika doties projām no pārtikušās Amerikas?
Kad mums ar vīru piedzima bērni, sākām domāt, vai mēs gribam izdot katru savu brīvo dolāru un centu, katru brīvo mirkli, lai būtu par latviešiem. Amerikā būt par latvieti ir hobijs, kas prasa laiku un lielus līdzekļus. Bet Latvijā tu vienkārši esi latvietis un dari brīvajā laikā to, kas tevi interesē. Man nav jāsaka saviem bērniem, lai viņi runā latviski, jo viņi ir mācījušies Latvijas skolās.
Pirms pārcelšanās uz Latviju mēs apzinājāmies, ka Latvijā ir lieli sociāli ekonomiskie izaicinājumi, nerunājot par “lielo lāci” kaimiņos. Bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ka katrs esam daļa no 1,8 miljoniem iedzīvotāju, un mums ir visas iespējas. Ja izdodas, tad tas ir super, ja neizdodas – pamēģini vēlreiz! Latvijā netrūkst problēmu. Taču pastāv izvēle: tu vari kunkstēt, vaidēt un sūdzēties, vai arī tomēr kaut ko darīt lietas labad. Es izvēlos kaut ko darīt.
Esmu vadījusi 2x2 nometnē ievirzi “Vadi sevi, vadi citus”. Lai zinātu, kā vadīt citus, tev jāzina, kā vadīt sevi. Parasti šādās reizēs uzdodu nometnes dalībniekiem sagatavot savu priekšvēlēšanu runu, kandidējot Saeimas vēlēšanās. Bet viņi uzreiz: nē, es nekad nekandidēšu! Ja jūs to nedarīsiet, kurš tad to darīs?

Kultūras ministre Agnese Lāce nāk no 2x2 nometnes aprindām. Arī bijušais valdības vadītājs un Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga (1999-2007), bijusī Saeimas deputāte, politiķe Vita Tērauda, žurnālists Pauls Raudseps, komponiste Lolita Ritmane un citas pazīstamas personas ir aktīvi darbojušās 2x2 kustībā. 

 

Jūs ar vīru ik pa laikam dzīvojat arī Nīderlandē. Kā ir ar tur studējošajiem Latvijas jauniešiem – vai gadās ar viņiem tikties?

Mēs pēdējos dažus gadus dzīvojam Nīderlandē, jo arī tur mums ir darbs. Pagājušajā gadā savā dzīv­oklī uzņēmām 50 jauniešus, lai kopīgi nosvinētu 18. novembri. Nīderlandē ir daudz studentu no Latvijas: Amsterdamā, Roterdamā, Hāgā, no Māstrihtas līdz Groningenai. Noīrējām 50 krēslus, stendu, kur visiem sakarināt drēbes, paga­ta­vojām maltīti... Iepriekš ar Latvi­jas jauniešiem bijām tikušies, lai čempionātos justu līdzi mūsu valsts hokeja un basketbola komandām, līdz nolēmām, ka pietiek ballēties un nopietnāk jāpievēršas valsts svētku svinēšanai. Jaunieši, sa­daloties grupās, stāstīja, ko viņiem nozīmē Latvija. Kuram Latvija ir mājas, kuram mūsdienīga, toleranta, liberāla valsts, kuram vēl kaut kas cits. Savukārt mēs ar Arni (dzīves­biedrs Arnis Kākulis – Red.) jauniešus iepazīstinājām, ar to kāda bija 18. novembra svinēšana ārpus Latvijas mūsu bērnībā un jaunībā un ka ir iespējams būt Latvijai piederīgam un tuvam, arī neesot Latvijā. Bija ļoti interesanti.

 

Nesen jūs bijāt to organizatoru vidū, kas rīkoja asins donoru akciju, iesaistot ne tikai 2x2 nometnes dalībniekus, bet visus, kas vēlas nodot asinis Vai tā izdevās un vai ir bijis vēl kas līdzīgs, par ko ir mazāk zināms?
Gudrojām, ko mēs varētu darīt, lai palīdzētu saviem līdzcilvēkiem. Ievērojām, ka Valsts asinsdonoru centrs meklē jaunus cilvēkus, kuriem asins ziedošana varētu kļūt par ieradumu. Nolēmām rīkot kopīgu akciju. Un nu jau divas rei­zes – februārī un nupat arī oktobrī tai bija liela atsaucība. Visticamāk, mēs to turpināsim vismaz divas reizes ik gadu.
Pirms diviem gadiem sākām projektu “Krāsniņas Ukrainai”. Vairāki tūkstoši krāsniņu ir aizsūtītas uz fronti, lai karavīri pie tām varētu sildīties un gatavot ēst.
Šogad pirmo reizi rīkojām se­mināru pilsētvidē – tas notika 4. maijā Daugavpilī un to vadīja Lolita Čigāne kopā ar savu vīru Nilu Studentu. Izklāja balto galdautu uz galda, kas bija novietots pie Vienības nama, un aicināja garāmgājējus pamieloties un aprunāties par to, kāpēc mēs atzīmējam 4. maija svētkus. Reakcija bijusi dažāda. Tas bija provocējoši, un vadītāji to apzinājās.
Valsts valodas dienā – 15. oktobrī, muzejā “Latvieši pasaulē”, kas atrodas Berga bazārā, rīkosim diskusiju par latviešu valodu, kā arī literāro vakaru. To vadīs 2x2 nometnes padomes pārstāve valodniece Aiga Veckalne. Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, kura arī ir 2x2 semināra ievir­zes vadītāja, lasīs Jura Kronberga dzeju un fragmentus no latviešu trimdas literātes Mudītes Austriņas prozas darbiem. Piedalīsies arī citi kultūras cilvēki ar saviem literārajiem darbiem. Ikviens esat gaidīts – būs interesanti!

Savā laikā 2x2 pamatus lika Ģirts un Liena Kaugari, Valdis un Lalita Muižnieki, valodnieks Jāzeps Lelis, Valters Nollendorfs, Zigurds un Solveiga Miezīši, rotkalis Kļaviņu Juris.  Pēdējos gados Aivars Osvalds, Jānis Grants un Liene Dindone, Kārlis Cerbulis virzījuši 2x2 padomi un devuši ārkārtīgi daudz no sevis, lai veidotu vidi, kur katrs latviešu jaunietis, neatkarīgi no savas dzīves vietas, justos Latvijai piederīgs un varētu sevi un Latviju pilnveidot. 

 

 

 

 


 

Atpakaļ