Krievijas nežēlīgais  pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievaino­tiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.

Uz visu šo paziņojumu fona Washington Post rakstītais 6. janvārī izskatā kā biedējošs, bet ļoti iespējams nākotnes scenā­rijs. Proti, WP uzskata, ka dažās nākamajās nedēļās izšķirsies, vai Ukraina varēs pastāvēt kā suverēna valsts tajās robežās, kādas tās bija pirms Krievi­jas Federācijas iebrukuma, vai tuvu tām robežām kopā ar drošības garantijām. Pretējā gadījumā agresorvalsts neleģitīmā prezidenta Putina politikas un pasaules kārtības izvēle tiks apbalvota un atbalstīta.

„Miera plāni” 

WP redakcija uzskata, ka karš Ukrainā ir sasniedzis lūzuma punktu, un tam, kā tas tiks atrisināts, sekas būs nopietnas ne tikai Eiropā. Tas kļūs arī par ASV un NATO prestiža un autoritātes jautājumu, jo tika taču solīts, ka atbalsts un palīdzība Ukrainai tiks sniegta tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs. Redakcija arī atgādina, ka Krievija ir nostip­rinājusi savas pozīcijas frontē tādēļ, ka sabiedroto palīdzību Ukraina saņem ar kavēšanos. ASV un sabiedroto atkāpšanās no solījumiem un līgumiem apliecinātu, ka Amerikai un tās sabiedrotajiem trūkst izturības, pastāvības un ka solījumiem nozīme ir vien līdz kārtējam vēlēšanu datumam. Kā zināms, Tramps pirms vēlēšanām solīja ātri izbeigt karu, ja kļūs par prezidentu. Pirmkārt, desmit dienas pirms inaugurācijas „miera plāns” joprojām nav zināms – ir izskanējuši vairāki iespējamie varianti, bet neviens no tiem neparedz atdot Ukrainai okupētās teritorijas, nerisina jautājumu par to, kā neļaut Krievijai kārtējo reizi lauzt visus līgumus un uzbrukt no jauna, jo neviens no šiem plāniem neparedz Ukrainas dalību NATO. Rakstā ir uzsvērts, ka steiga un centieni ātri apturēt karadarbību ar miera sarunām var novest pie ļoti slikta risinājuma, kas patiesībā būs kā balva Putinam par sagrābtajām teritorijām un  garantija, ka viņš atkal kādam uzbruks, līdzko spēs atjaunot militāro arsenālu. Putina rīcība pēdējos gados ne reizi vien ir apliecinājusi, ka Krievijas Federācija neievēro un nerēķinās ar līgumiem, vienošanos un konvencijām. Klaji meli nav nekas neparasts: par to liecina kaut vai mediju arhīvi, kur dažādos video sižetos var noskatīties Putina sacīto dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, sākot pilna mēroga karu un dažus mēnešus pēc tam. Jāpiebilst, ka, rakstot šo komentāru, šos sižetus noskatījos oriģinālajā – krievu valodā, tādēļ tulkošanas un interpretācijas kļūdas nav iespējamas. Piemēram, 2022. gada 24. februārī Putins saka: „Mēs neplānojam Ukrainas teritorijas okupāciju. Mēs nevienam un neko negrasāmies ar varu uzspiest.” Putins 2022. gada 16. martā: „Mūsu armijas atrašanās pie Kijivas un citām Ukrainas pilsētām nav saistīta ar nodomu okupēt šo valsti. Mums nav tāda mērķa.” Putins (ar smaidu, kas līdzinās smīnam) intervijā 2022 gada 7. decembrī: „ Pieminot to, ka [Krievijai] parādījušās jaunas teritorijas. Lūk, tāds ir ievērojamais rezultāts.” 

Par to, ka jau tiek lānota Putina un Trampa tikšanās, bet tuvākajā laikā notiks abu telefonsaruna, publiski apstiprinājis gan Tramps un viņa komanda, gan Putina runasvīrs Peskovs.

Atliek vien piebilst, ka Washington Post skatījums ir racionāls un pamatots. Tādēļ jācer, ka visi Trampa paziņojumi ir vien  pašreklāma, lai radītu stipra, pārliecināta un varena politiķa tēlu, centieni uzzināt, kāda ir citu valstu reakcija, bet rīcība atšķirsies no runām.

Grenlandes stāsts

Trampa vēlme nopirkt Grenlandi un pieļāvums, ka ASV varētu izmantot arī militāru iejaukšanos, lai to panāktu, ir maz ticams scenārijs. Dažādi eksperti jau ir pauduši, ka nav ticams, ka NATO valsts uzbruktu NATO valstij, turklāt Alianses statūti neparedz iespēju, ka viena NATO dalībvalsts varētu ierosināt 5. Pantu pret otru dalībvalsti. Visticamākais ir nopietns ekonomiskais spiediens un sabiedrības noskaņošana pret Dāniju, kura rezultātā pieaugtu Grenlandes vēlme kļūt par neatkarīgu valsti. Protams, Grenlande kā valsts nespēj pastāvēt bez atbalsta, tai atliktu izvēlēties starp ASV un Eiropas Savienības atbalstu un politiku. Ir vērts mazliet ielūkoties Grenlandes vēsturē. 

Kā zināms, pasaulē lielākā sala Grenlande ir Dānijai piederoša autonoma teritorija ar savu parlamentu, oficiālo valodu un pašnoteikšanās tiesībām. Vienlaikus, tā ir arī Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) stratēģiski ļoti svarīga teritorija, kuru ar Vašingtonu vieno jau vairāk nekā 70 gadus ilgas un ciešas saites. Salas pamatiedzīvotāji ir inuīti, kas vēl aizvien sastopami kā Grenlandē, tā arī atsevišķās Kanādas daļās. Mūsdienās tieši Dānija nodrošina divas trešdaļas Grenlandes budžeta ieņēmumu, savukārt pārējie ieņēmumi galvenokārt nāk no zvejas. Tāpat pēdējā laikā potenciālās naftas, gāzes un reto izrakteņu rezerves ir piesaistījušas ārvalstu, tostarp Ķīnas, Krievijas, arī Eiropas Savienības un ASV interesi. Grenlandē atrodas arī ASV stratēģiski svarīgā Tules radaru bāze. 2008. gadā Grenlandes iedzīvotāji referendumā nobalsoja par lielāku salas autonomiju un kontroli par uz tās esošajiem energoresursiem.  Kopš 2009. gada Grenlandei ir tiesības pasludināt neatkarību no Dānijas. Sala ar aptuveni 56 tūkstošiem iedzīvotāju, kas katru gadu paļaujas uz ievērojamiem budžeta pārskaitījumiem no Kopenhāgenas. 1940. gadā, Otrā pasaules kara laikā, nacistiskā Vācija okupēja Dāniju. Un, lai Grenlandi aizsargātu pret iespējamo Vācijas iebrukumu, kontroli salā pārņēma ASV. Beidzoties karam, Dānija 1950. gadā ļāva ASV pārvaldīt Tules gaisa spēku bāzi, kas laikā no 1951. līdz 1953. gadam arī tika ievērojami paplašināta, tā īstenojot NATO Aukstā kara aizsardzības stratēģiju. Trampa redzējums par ASV īpašumtiesībām uz Grenlandi ir balstīts tieši 1951. gadā noslēgtajā Grenlades aizsardzības nolīgumā, kas noslēgts vēl Aukstā kara laikā. 1951. gada nolīgums arī piešķir ASV spēkiem plašas piekļuves tiesības Grenlandes teri­torijai, tostarp gaisa, sauszemes un jūras telpai, kas robežojas ar šīm aizsardzības zonām. ASV klātbūtne un ietekme Grenlandē ir būtiska. Taču sala pārdota netiek, pirmdien pavēstīja Grenlandes premjerministrs Mute Egede.  “Grenlande ir mūsu. Un mēs ne esam, ne arī būsim nopērkami. Mēs nedrīkstam zaudēt savu ilgo cīņu par brīvību,” uzsvēra Egede. 

Izskatās, ka jaunievēlētais ASV prezidents jau ir sācis Grenlandes sabiedrības iedvesmošanas kampaņu. 7. janvārī Donalds Tramps, juniors ieradās Grenlandē it kā tūrisma braucienā. Viņa ieraksts un ievietotā fotogrāfija platformā X pauž: “Grenlande mīl Ameriku un Trampu.”

Fotogrāfijā redzams neliels pulciņš cilvēku ar Trampa, juniora, dāvinātām cepurītēm, uz kurām rakstīts: “Make America Great Again”. Mediji to vērtēja, kā bezpajumtnieku un vecīšu uzpirkšanu, jo Tramps, juniors, uzaicinājis viņus uz restorānu un apmaksājis labas pusdienas, palūdzot uzlikt cepurītes ar Trampa priekšvēlēsanu saukli un kopā ar viņu nofotogrāfēties un nofilmēties.

Secinājumi

2025. gads gaidāms nemierīgs un pretrunīgs. Karš Ukrainā, ASV un Eiropas Savienības attiecības ir viens no galvenajiem jautājumiem, bet nemiera un spriedzes avoti ir arī Gruzija, Moldova, konflikti Tuvajos Austrumos. Pretrunu netrūkst arī Eiropā. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, Slovākijas prezidents Peters Pelegrīni un Slovākijas premjerministrs Ro­berts Fico ir atklāti nostājušies agresorvalsts prezidenta Vladi­mira Putina pusē. Vācijā 23. februārī notiks ārkārtas Bun­destāga (parlamenta) vēlēšanas, kurās piedalīsies arī Vācijas labējo eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kura ir atteikusies vēlēšanu manifestā iekļaut Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara nosodījumu. AfD sabiedriskās domas aptaujās jau labu laiku ieņem otro vietu. Partijai atbalstu paudis ASV miljardieris, jaunievēlētā Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa tuvs sabied­rotais Īlons Masks.  Savukārt Eiropas Komisija brīdinājusi miljardieri Īlonu Masku par iejaukšanos Vācijas parlamenta vēlēšanās, jo viņš atklāti paudis atbalstu eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai”.

Tikmēr Krievijas karaspēks turpina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā Ukrainā. Cerēsim, ka tie principi, ko Rie­tumu pasaule uzskata par savām vērtībām, nav tikai skaisti vārdi.Galu galā – politiķi ir tikai mūsu izvirzīti pārstāvji, kuri nedrīkst darboties savās interesēs, aizmirstot par tautu, nāciju un valstu nākotni.