16. marts aizvadīts mierīgā gaisotnē
   21.03.2012

16.marta rīts Vecrīgu pārsteidza ar neredzēti lielu policijas klātbūtni. Pēc drošības struktūru  informācijas, sakarā ar notikušo valodas referendumu gaisotne  ir nokaitēta un iespējamas provokācijas.

 Visu kopā  „Daugavas Vanagu Latvijā” Limbažu nodaļas organizēto 2000 cilvēku lielo gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim „apsargāja” 1200 policistu. LR iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP) vairāku valstu pilsoņus bija iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā, līdz ar to viņiem iebraukšana Latvijā 16. marta priekšvakarā bija liegta. Eļļu ugunij pielēja arī neskaitāmās TV diskusijas par 16. marta norisēm un latviešu leģionāru lomu II.p.k. laikā. Pārsteidzoši, ka Latvijas sabiedriskā TV uz diskusiju bija aicinājusi teju vai visu Latvijas un pat ārzemju antifašistu organizāciju pārstāvjus, kas visi kā viens Latvijas sabiedrībai mēģināja iestāstīt, ka līdz ar 16.martu piemiņas pasākumiem valstī atdzimst nacisms. Zīmīga bija iekšlietu ministra R. Kozlovska atbilde, ka par nacisma atdzimšanu zināmi spēki runā kopš neatkarības atgūšanas, taču pa šiem gadiem tas Latvijā tā arī nav piedzimis. Arī  LTV krievu ziņu raidījums izcēlās ar klaji tendenciozu, cieņu aizskarošu viedokli par latviešu leģionāriem, savukārt krieviski raidošā privātā TV5 kanāla raidījuma vadītājs Mamikins, piedāvāja skatītājiem sniegt atbildes, par to vai intervējamajam krievu publicistam taisnība, ka  lai ieviestu kārtību nepieciešams Staļins un  ja piemin latviešu leģionu, tad tikai pie Hitlera kapa.

Pats gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim noritēja visnotaļ mierīgi. Ziedus nolika arī vairāki frakcijas VL-TB/LNNK  Saeimas deputāti.  Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem  gājiena dalībnieki nesa plakātus angļu un krievu valodās uz kuriem bija redzami  pārsvītroti nacisma un komunisma simboli un uzraksti „Nē – okupācijas varai! Jā – brīvai Latvijai!”. Gājiena pretinieki, stāvot aiz policijas nožogojuma, šogad uzvedas neierasti klusi un ar skaļiem izsaucieniem pret gājiena dalībniekiem nevērsās. Dažviet cilvēki gan  iesaistījās savstarpējās diskusijās, kurās skanēja  apzīmējumi „fašisti” un „okupanti”. Vienīgais incidents  notika starp Eiropas parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku un gājiena organizatoriem, taču policija palūdza Ždanoku un viņas „antinacisma” atbalstītājus pamest Brīvības pieminekļa pakāji.

Skaidrs ir viens, ka  turpmāk norises 16. martā tiks kontrolētas arī ar likuma spēku. Iekšlietu ministrs  jau izteicies, ka  pašvaldībām būtu jāpiešķir tiesības ne tikai atļaut vai aizliegt masu pasākumus, bet arī noteikt pasākumu norises kārtību, kas novērstu iespēju organizēt vienlaicīgi konfrontējošus pasākumus. Arī šogad 16. marts uzjundīja negatīvu rakstu vilni Krievijas un arī rietumu  presē. Jāpiekrīt novērotājiem, kas norāda, ka Vācijā gan arī Krievijā ir neonacistu kustības, taču neviens 16. martā nav gājis ar nacistu simboliem vai lozungiem. Neskatoties uz to  uz Latviju tiek norādīts , ka „ tur notiek neonacistu gājieni.” Šādā veidā ne reti tiek novērstu uzmanību no tā, kas notiek pašu mājās. Patīkami uz šī fona izcēlās vadošais Vācijas laikraksts „Frankfurter Allgemeine Zeitung’’, kurā publicēts plašs Konrāda Šullera raksts „Piesmietās dzīves.” Rakstā atspoguļoti pretējie viedokļi un motivācija, ar kādiem otrā pasaules kara laikā latvieši cīnījās leģiona rindās un Sarkanajā armijā. Pieminēta Latvijas okupācija un Staļina īstenotais padomju terors, kas kalpoja kā pamatojums un motivācija par labu tiem, kas karoja leģionā.