Latviskā trijotne maina ainu
   22.09.2011

Le jour de gloire est arrive - Slavas diena pienākusi: ar šiem Marseljēzas vārdiem es apsveicu Franču liceju, kuŗā mācījos no 1935. līdz 1940. gadam, 90 gadu jubilejā, kas iekrita vienā dienā ar ar 11. Saeimas vēlēšanām.

Slavas diena pienākusi - to, manuprāt, var attiecināt arī uz šo ārkārtas vēlēšanu iznākumu, jo latvisko partiju trijotne - Zatlera Reformu partija (ZRP), Vienotība un Nacionālā apvienība kopumā ieguva 56 mandātus, t.i., pārliecinošu vairākumu.

Saskaņas centrs (SC) ieguvis 31 mandātu - par diviem vairāk nekā 10. Saeimas vēlēšanās. Tīri formāli par uzvarētāju parasti tiek uzskatīta skaitliski lielākā frakcija, kuŗas vadītājam prezidents mēdz uzticēt valdības veidošanu. Un mēs varam iedomāties, cik mandātu būtu ieguvis SC, ja nepavalstniekiem tiktu piešķirtas balsstiesības. Un tomēr taisnība ir Annai Žīgurei, kuŗa žurnālā IR uzsvērusi: "Galvenais mērķis sasniegts - pavērusies iespēja izveidot nacionālu koaliciju, kas ir pietiekami godprātīga un izglītota, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību."

Ja Valdis Zatlers būtu iekļāvies Vienotībā, uz ko šī apvienība cerēja, tā droši vien būtu ieguvusi vairāk mandātu nekā 10. Saeimas vēlēšanās (33), bet nekādā ziņā ne 42 mandātus, kas iegūti, Vienotībai un ZRP startējot atsevišķi. Un Nacionālā apvienība var būt gandarīta: tā divkāršojusi savu pārstāvību Saeimā, septiņu mandātu vietā iegūstot četrpadsmit.

Kā jau teikts, 22 + 20 + 14 = 56 mandāti no 100. Tas ir panākums, tā ir uzvara, jo šai latviskajai trijotnei ir klajš pārsvars pār SC. Turklāt "Lemberga lolojums" - ZZS līdzšinējo 22 mandātu vietā ieguvusi tikai velna duci - 13. Un Šlesera Reformu partija - izmisīgais oligarcha veidojums - vispār neiekļuva Augstajā namā: nu jāatskaņo Šopēna sēru maršs...

Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, lūkojot neizjaukt Laika/BL kārtējā numura sagatavošanas plānu, vēl nav zināms, ar ko beigsies lielā kaulēšanās jeb diņģēšanās, Valsts prezidentam izšķiŗoties par to, kam uzticēt valdības veidošanu. Te nu gribētos citēt kādu vēlētāju, kas tīmeklī atgādinājis, ka prezidents Andris Bērziņš būtībā esot ZZS un SC ķīlnieks, jo ticis ievēlēts ar šo frakciju deputātu balsīm, turklāt 10. Saeimā ZZS daudzos gadījumos sadarbojusies ar SC.

Bez SC iespējama latviskās trijotnes koalicija - 56 mandāti. Tas būtu lieliski! Taču pats SC neizslēdz arī šādu tam tīkamu variantu: SC, ZRP un Vienotība (bez Nacionālās apvienības), tad kopā sanāktu 73 mandāti. Tas būtu kaut kas pretdabisks, un tādā gadījumā Vienotību pamestu daudzi krietni deputāti. Ir arī vēl citi varianti šajā, piedodiet, spēlītē: SC + ZRP = 53, SC + Vienotība = 51, SC + Vienotība + ZZS = 64.

SC  "zvaigznei" Nilam Ušakovam, runājot angļu mēlē t.s. Rīgas Konferences rīkotajā pieņemšanā, paspruka (?) vārdi: "pēc 50 padomju okupācijas gadiem". ASV vēstniece, Kanadas vēstnieks un Izraēlas pilnvarotais lietvedis acumirklī sarosījās, un radās nojauta, ka Ušakovam tas ir āķis ar ēsmu, lai SC tiktu uzņemts varbūtējā koalicijā. LR Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piedāvāja Ušakovam šo okupācijas fakta atzīšanu apliecināt publiskā deklarācijā, visai Latvijai dzirdot.

Un te nu man ļoti žēl, ka Vienotības līderim Kristovskim vēlētāji sazīmējuši pārāk daudz minusiņu, tādējādi izsvītrojot viņu no frakcijas. Acīmredzot viņš daudziem licies pārāk labējs, tāpat kā Aigars Štokenbergs šķitis pārāk kreiss, bet Sarmīte Ēlerte droši vien pārāk kosmopolītiska.

Cik labi, ka ievēlēti Valdis Dombrovskis, Ojārs Kalniņš, Ina Druviete, Aleksejs Loskutovs, Janīna Kursīte, Atis Lejiņš - ar viņiem Latvija un Vienotība var tikai lepoties.

Pie reizes: man ir mīkla, kāpēc patiesam, rainiskam sociāldemokratam Atim Lejiņam, kas ievēlēts kā Vienotības deputāts, nav pievienojies Raiņa un Aspazijas fonda valdes priekšsēdis Jānis Matulis, ko atradu SC deputātu kandidātu sarakstā. Kad es 1994. gadā pēc 22 gadu prombūtnes viesojos dzimtajā Rīgā, Raiņa un Aspazijas fonds man kļuva tuvs un mīļš. Tajā mājoja Viļņa Zaļkalna gars. Tāpēc tagad esmu neizpratnē.

Un nobeigumā – man ir piktums par to, ka izčibējušās partijas PCTVL liesmainā karognesēja Tatjana Ždanoka, kuŗa 11. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā aizgūtnēm zākāja Latviju un visu latvisko Maskavas antisemīta un staļinista Prochanova laikrakstā Zavtra, joprojām rosās Briselē kā Eiropas Parlamenta deputāte, būdama diametrāls, biedīgs pretstats lieliskajai Inesei Vaiderei.

Franks Gordons