Saeima ir atlaista – ko nu?
   06.09.2011

Pirms izvēlamies, par ko balsosim 11. Saeimas vēlēšanās, pavērosim, kas notiek  Latvijā.

Presē ziņots, ka Daugavpils novadā 14. jūlijā no dokumentiem svītrots Višķu pagasta ciems Degļi. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Administrātīvo territoriju un apdzīvoto vietu likuma 11. panta pirmo un otro daļu un 2009. gada 3. novembŗa Ministru kabineta noteikumu Nr. 1269 ,,Adresācijas sistēmas noteikumi” 30. punktu, Daugavpils novada domes deputāti nolēma ,,Degļiem”ciema statusu atcelt. Višķu pagasta pārvaldes pārstāvis ziņu portālam D-fakti.lv pastāstīja, ka Degļu ciema pēdējā iedzīvotāja mirusi 2009. gadā un ciemā vairs nav nevienas ēkas. Ciems atradās aiz Luknas kompleksa „Latgales bēkons”. Novadā  vēl ir 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un palikuši tikai oficiālos dokumentos. Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā –12, Demenes pagastā neeksistē 11 ciemu, Ambeļu pagastā – astoņi ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa vienam līdz trijiem  ciemiem.

Demografs Ilmārs Mežs e-pasta vēstulē raksta: ,,Jā, izklausās traki. Taču, pat ja Latvijas dzimstība pārsniegtu mirstību, arī tad šis ciems tiktu likvidēts (un arī vairāki simti citu ciemu), jo neviens nomaļos laukos vairs negrib dzīvot. Un vēl mazāk ir tādu, kuŗi, dzīvojot laukos, būtu ar mieru kopt zemīti un turēt lopus, tādējādi strādāt savai iztikšanai. Daudz vieglāk taču  ir iet uz pašvaldību pēc pabalstiem. Katrā Latvijas pagastā ir 10-50 šādu ciemu,  un liela daļa no tiem ir gandrīz tukši – tajos dzīvo vairs tikai pāris pensionāru vai kāda dzērājģimene... Vienīgi stundas brauciena attālumā ap Rīgu un dažu citu lielāko pilsētu tuvumā arī laukos ir manāma attīstība. Tāda nu diemžēl ir šī globālizācija. Mēs laikam jau esam zaudējuši cīņu par to, lai visa Latvijas territorija būtu puslīdz vienmērīgi apdzīvota arī laukos, bet vēl varam cīnīties, lai vismaz Latvijā kopumā paliek mūsu bērnu un bērnubērnu vairākums...”

Vācu tūristi, pavadāti pa Latviju, esot jautājuši, vai šeit bijis mēris, jo Vācijā tik daudz tukšu vietu neesot.  Nē, mēris Latvijā nav bijis, bet Latvijā ilgus gadus  valdījusi ,,3A” kontrolētā un ZZS (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā, pašu latviešu ievēlētā Latvijas Republikas Saeima. Tā pieņēma likumus, kas vairoja ,,3A” un viņu draugu pulka labklājību, bet Latviju atstāja ,,pašapgādei”, kam sekoja lauku ciemu izmiršana.

10. Saeimas vēlēšanās divi no ,,3A” būtībā zaudēja savas polītiskās manipulācijas iespējas, un ZZS zaudēja kontroli pār Saeimu. Valdību veidoja Vienotība  koalicijā ar ZZS, ar Vienotības partneŗa Jaunā laika Valdi Dombrovski ministru prezidenta amatā. Latvija toreiz faktiski bija bankrotējusi, jo valsts kasē bijis vairs tikai viens lats. Neticami enerģiskais Valdis Dombrovskis  panāca, ka valsts saimnieciskais stāvoklis ir nostabilizējies. Tīmeklī var pārliecināties, ka  ārvalstu saimnieciskās vērtēšanas aģentūras Latvijas saimniecību novērtē kā stabilu. Tiesa, vērtējums ir zemāks nekā Lietuvai un  Igaunijai, bet rodas zināms gandarījums, ka visas vērtēšanas aģentūras, kas negātīvi vērtē ASV saimniecību,   pozītīvi joprojām novērtē Latvijas saimniecību. Tātad ticams ir  Ministru prezidenta teiktais, ka valsts saimniecība ir sakārtota. Tas nozīmē, ka Latvijā ir spējīga valdība. Tas arī nozīmē, ka Valža Dombrovska vadītā Vienotības valdība ir paturama, jo katra cita būtu posta valdība.

A. Lembergs presē vairākkārt izteicies, ka viņš Valdi Dombrovski ,,dancināšot”. Izrādījās, viņš tā patiešām darīja. Būdama Vienotības koalicijas valdībā,  ZZS sāka balsot pret valdības priekšlikumiem. Diena.lv  14. augustā ziņots, ka 10. Saeimas līdzšinējos deviņos darbības mēnešos bijušas 44 plēnārsēžu dienas, kuŗās 51 gadījumā  ZZS balsojusi atšķirīgi no saviem koalicijas partneŗiem – Ministru prezidenta Valža Dombrovska pārstāvētās Vienotības. No tiem 30 balsojumi bijuši saskaņoti ar Saskaņas centru. Tātad ZZS rēgulāri krāpusi savus vēlētājus, lauzusi savu solījumu valdībā sadarboties ar Vienotību, bet sadarbojusies ar SC.  Dīvains ir arī ZZS ieteikums nākamās vēlēšanās ministru prezidenta postenim nominēt Ventspils pilsētas galvu Aivaru Lembergu. Tīmeklī lasāms, ka A. Lembergs ir apsūdzētais vairākos kriminālprocesos. Rietumos pieņemts, ka kriminālprocesos apsūdzētas personas atkāpjas no publiskiem amatiem. Polītiska partija, kas tādu personu ieteic ministru prezidenta amatam, nākamajās vēlēšanās nav cienīga iegūt nevienu balsi.

Par sadarbošanos ar SC tiek spriests  arvien biežāk. Fakts ir, ka PSRS kaŗaspēks Latvijas territoriju okupēja. Krievijas amatpersonas šo kaŗaspēku izveda no neatkarību atjaunojušās Latvijas territorijas. Tā ir pagātne. Tagad mūs interesē SC piedāvātā programma un tas, ko var sagaidīt, ja SC nāktu pie varas. Tīmeklī var izlasīt Tadeuša Seržanta (literārs pseudonims) 9. augustā rakstīto ,,Kāpēc man nepatīk apvienība Saskaņas centrs”.  Viņš citē SC programmas punkta 3.2. prasības: „Krievu kultūras un krievu valodas atzīšanu, tāpat kā citu Latvijas mazākumtautību kultūras atzīšanu par Latvijas kultūras neatņemamu daļu un vērtību; valsts atbildību par to saglabāšanu un attīstību.” Punkta 3.5 prasības: „Atzīšanu, ka visi Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzimuši vai apmetušies uz dzīvi padomju laikos, ir piederīgi Latvijai un ir tās vērtība.” Punkti 3.2. un 3.5 ir nevajadzīgi, jo Latvijā, tāpat kā jebkuŗā demokratiskā valstī, visu mazākumtautību un imigrantu tiesības ir garantētas, turklāt salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ļoti augstā līmenī (Latvijas Avīze 19. augusts). Prasības vērtēt vienu (krievu) kultūru augstāk nekā citas kultūras un uzskatīt par vērtību cilvēkus, kuŗi atsakās integrēties Latvijas sabiedrībā, ir nedemokratiskas un tāpēc nepieņemamas. Atļaušos apgalvot, ka SC programmā droši vien ir vairāki līdzīgi, nevajadzīgi un nedemokratiski punkti.

Katrs, kas dibina jaunu polītisko partiju vai cenšas saglabāt jau esošo sīkpartiju, dara to ar nolūku mazināt atbalstu lielākajai latviešu partijai un tādējādi veicina balsu iegūšanu nelatviešu partijai SC.

Nesen  nodibināta Zatlera Reformu partija. Pirms un pēc ievēlēšanas Valdis Zatlers publiski atzinās, ka savā ārsta praksē  ņēmis samaksu ,,aploksnēs”, tātad par to nav maksājis valsts nodokļus. Pēc V. Zatlera ievēlēšanas prezidenta amatā ārzemju žurnālisti rakstīja, ka viņu zemēs tādi cilvēki atrastos cietumā, nevis valsts augstākajos amatos. Latvijas presē 18. augustā ir Sandras Diedziņas raksts, kuŗā teikts, ka Valža Zatlera pagātne tiesībsargiem jebkuŗā brīdī ļauj uzsākt pret polītiķi kriminālprocesu. Vietā atgādināt komentāru par Ventspils pilsētas galvu A. Lembergu, ka Rietumos kriminālprocesos aizdomās turētas personas atkāpjas no publiskiem amatiem. Partija, kas tādu personu uzskata par savu  zīmolu, kā to dara ZRP, nākamajās vēlēšanās nav cienīga saņemt nevienu balsi.

Ir skaidrs, ka 10. Saeimas atlaišanas mērķis bija mazināt ,,3A”  trešā, vēl palikušā ,,A" ietekmi Latvijas polītikā. To nevar izdarīt ar negātīvu balsošanu. Vienīgais, kā to var izdarīt, ir visām sīkpartijām pievienoties vienai spēcīgākai partijai vai apvienoties vienā vēlēšanu blokā, kā to dara pieci dažāda rakstura nelatviešu grupējumi, apvienojoties vēlēšanu blokā SC. Pirms vēlēšanām to varēja izdarīt Vienotība, apvienojoties ar Nacionālo apvienību. Viss, kas būtu bijis  jādara, bija pāris stipri nodzītu ,,jājamzirdziņu” apvaldīšana. Taču viss vēl nav pagalam! To var izdarīt arī pēc vēlēšanām! Vēl ir  laiks palaist  ,,jājamklepeŗus”  pelnītā atpūtā un sākt domāt, kā piepildīt Latvijas tukšos laukus ar latviešiem, kuŗi mīl savu zemi un prot to kopt un raženu darīt. Lai Visvarenais mums palīdz!

Arnolds Tolks,
Melburnā