20.07.2011
Valodai ir jābūt saziņas līdzeklim, nevis polītiskam jautājumam, tā savu uzskatu par valodas nozīmi deklarēja jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, viesojoties Nītaures vidusskolā. Viņš ignorēja faktu, ka latviešu valoda ir mūsu tautas izdzīvošanas spēks.
Bērziņš norādīja, ka ar krievvalodīgo kopienu ir jārunā krieviski, lai viņi labāk saprastu sniegto informāciju. Tas esot tapis skaidrs arī pēc tikšanās ar ārvalstu diplomātiem. Bērziņš gan nemin, kur un ar kādiem ārvalstu diplomātiem ir ticies. Taču, kad šī gada februārī Londonā viesojās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, viņš britu Ārlietu ministrijas rīkotajā preses konferencē, kuŗā piedalījās arī britu ārlietu ministrs Viljams Heigs, teica uzrunu un sniedza atbildes uz žurnālistu jautājumiem tikai krieviski, lai gan viņa angļu valoda ir izcila.
Vai pielāgošanās krievvalodīgai kopienai, kas 20 gadu gaŗumā atsakās pieņemt valsts valodu, nozīmē, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš bruģē ceļu uz divvalodības ieviešanu neatkarīgajā Latvijā, tā parakstot nāves spriedumu latviešu valodai un latviešu tautai?
Zigrīda Daškevica
Atpakaļ
.jpg)
