FRANKS GORDONS 16.10.2018
Virpuļi tā būtu latviskojams no aviācijas starptautiskajā polītikā ienākušais termins "turbulences". Arabu pasaulē šie virpuļi patlaban, var teikt, mutuļo Lībijā un Sauda Arabijā, ko ērtības labad arvien biežāk dēvē par Saudiju.
Kas Staļinam neizdevās 1946. gadā, acīmredzot izdodas Putinam 2018. gadā.
Pēc nacistiskas Lielvācijas sagrāves Staļina līdzgaitnieks Molotovs viņa uzdevumā prasīja, lai Lībijas rietumu province Tripolitanija ar tās galvaspilsētu Tripoli tiktu nodota Padomju Savienībai kā territorija "ANO aizgādnībā", taču ASV un Anglija panāca, ka šī vēlme jeb prasība tika noraidīta.
Pēc Kadafi ilggadējā, brutālā režīma gāšanas 2011. gadā šajā ar naftu pārbagātajā Ziemeļafrikas zemē iestājas asiņains chaoss, tur iedegās dažādu cilšu, klanu un kaujinieku grupējumu sadursmes. Uz austrumiem no Tripolitanijas atrodas Lībijas otrā piekrastes joslas vēsturiska province Kirenaika, kuŗas centrs ir otrā lielākā šīs zemes pilsēta Bengazi. Tur varu sagrābis 1943. gadā dzimušais ģenerālis Halifa Haftars, kuŗš sevi pasludinājis par maršalu. Šis profesionālais virsnieks labi runā krieviski, jo diviem lāgiem mācījies Padomju Savienībā speckursos "Vystrel" (Šāviens) un daudzinātajā Frunzes vārdā nosauktajā Kaŗa akadēmijā. Kā vēstī britu laikraksts Sun, "maršals" Haftars jau ļāvis Putinam sākt iekārtot divas militāras bazes pašā Bengazi un Tobrukā, kas labi pazīstama visiem Otrā pasaules kaŗa pētniekiem. Šajās bazēs jau saimnieko desantnieki, kas, kā ziņo neatkarīgais krievu portāls RBK, atvesti no Piemaskavas
"Maršalam" Haftaram pretim stāv ar ANO atbalstu izveidotā "nacionālās saskaņas valdība", taču tā kontrolē tikai iepriekšminēto Tripolitaniju. Putins, kuŗš jau nostiprinājies Vidusjūras austrumkrastā un Sīrijā balstās uz divām milzu bazēm Latakijā un Tartusā, tagad ģeopolītiski "noenkurojies" Vidusjūras dienvidkrastā. No Tobrukas un Bengazi var izsekot Libijas naftas piegādes ceļus rietumvalstīm un vajadzības gadījumā "taisīt šmuci".
* * *
Sauda Arabija jeb Saudija, kur valda šīs valsts dibinātāja Sauda pēcteču dinastija, ir priekšpulks musulmaņu-sunnitu cīņā pret Irānu, kas pulcina ap sevi islama šītu virziena ticīgos. Saudija noslēgusi aliansi ar otro spēcīgo šī reģiona valsti Ēgipti, un ASV paspārnē iezīmējas neoficiāla de facto alianse starp Saudiju, Ēģipti un Izraēlu (!), jo visām trim ir kopīgs ienaidnieks Irāna, kas vēlas kļūt par noteicēju Tuvajos Austrumos.
Necik sen varas grožus Saudijā pārņēmis 33 g. v. kroņprincis Mohameds Bin Salmans, Rietumos familiāri saukts MBS, kuŗš apņēmies modernizēt savu valsti, apkaro korupciju, veic zināmas sociālās reformas, kopā ar Ēģipti plāno uzbūvēt tiltu pār jūras šaurumu, kas savieno Akabas līci ar Sarkano jūru, un Saudijas rietumu piekrastē sācis būvēt ultramodernu lielpilsētu, kas kļūs par tūrisma un izklaides (!) centru, līdzīgi Dubajai Emiratos, lai mazinātu Saudijas atkarību no naftas eksporta.
Amerikai Saudija ir globālās nozīmes sabiedrotā, un prezidenta Trampa znots Džareds Kušners ir šo ciešo attiecību pāraugs.
Un tad nu 2. oktobrī Turcijas lielākajā pilsētā Istambulā mītošais MBS režīma kritiķis, žurnālists Džamals Hashogi (Khashoggi), kuŗš bija radis patvērumu Turcijā, un esot tās prezidenta Erdogana "labs draugs", bija devies uz Saudijas konsulātu, lai saņemtu izziņu par to, ka viņš ir šķirtenis, jo grasījās apprecēties ar savu draudzeni turcieti. Viņš ienāca konsulāta ēkā un pazuda bez vēsts, jo neviens nav redzējis viņu iznākam.
Tagad laikraksts Washington Post publicē informāciju, ko esot ieguvuši Turcijas specdienesti. Izrādās, ka konsulāta ēkā viņam uzklupusi 15 killeru grupa, viņu pratināja, spīdzināja, nogalināja, sagrieza gabalos, kuŗus iekrāva somās un kā "diplomātisko kravu" nogādāja uz lidostu, kur to ar īrētu lidmašīnu nogādāja Saudijas galvaspilsētā Rijadā.
Saudija, protams, noraidīja šos "provokatoriskos izdomājumus", taču nevīžoja noskaidrot, kur Hashogi atrodas.
Šis drausmīgais "incidents" pamatīgi sašķobīja "Saudijas Gorbačova" MBS autoritāti un prestižu, Baltais nams vēl nevar atgūties no šoka, un krāšņā vīzija par Saudijas, Ēģiptes un Izraēlas "trīsvienību" cīņā pret Irānu draud izplēnēt.
Jau pirms kādiem četriem gadu desmitiem man prātā iegūlās metafora "vēstures greizais smīns". Te divos gadījumos tas atņirdzies.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)