Sallija Benfelde 05.09.2023
Valdība top. To veido trīs partijas: Jaunā Vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Progresīvie, kuŗiem kopā ir 52 balsis. Kā zināms, Nacionālajai apvienībai bija iebildumi pret Progresīvajiem, bet Apvienotajam sarakstam pret Zaļo un zemnieku savienību, jo to veido arī smagos noziegumos apsūdzētā un jau pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga partija Latvijai un Ventspilij. Sarunās par to, kuŗa partija strādās vai nestrādās valdībā, ne reizi vien tika sacīts, ka Lembergs taču vadīšot visu valsti, ja vien kaut kādā veidā būs saistīts ar valdību. Droši vien ir vērts atgādināt, ka savulaik Lembergs, kuŗš nekad pats nav strādājis valdībā vai bijis ievēlēts Saeimā, bieži vien sēdēja pie galda koalīcijas partiju apspriedēs, un ZZS ir pildījis viņa vēlmes. Savulaik arī daudz tika runāts par t.s. burtnīciņām, kuŗās Lembergs ierakstīja visus, kuŗus atbalstīja ar naudu, ko Latvijā ironiski dēvēja par stipendijām. Citiem vārdiem sakot, atbalsts idejām partijām tika pirkts par naudu. Kaut kādas burtnīciņas ar ierakstiem, kuŗos bija ne uzvārdi, bet dažādi apzīmējumi, kratīšanās tika atrasti, bet ne polītiķi, ne pats Lembergs neliecināja pret sevi, tādēļ jāteic, ka tā bija situācija, kad viss it kā ir skaidrs, bet pierādījumu īsti nav. Jebkuŗā gadījumā pastāvēja un joprojām pastāv uzskats, ka Lembergs patiesībā vadījis valsti, pats paliekot aizkulisēs. Manuprāt, šis risks pastāv arī šodien, bet jāteic, ka kopš stipendijas laikiem daļa polītiķu, kuŗi, visticamāk, bija tās saņēmēji, ir prom no polītikas. Liela daļa Saeimas deputātu vairs nevar būt šo stipendiju saņēmēji, jo tolaik vienkārši vēl bija pusaudžu vecumā vai polītikai nebija pat ne tuvu. Vērtējot AS saraksta pausto par ZZS un to, ka ar šo partiju savienību kopā strādāt nav iespējams, sabiedriskās polītikas centra Providus direktore, polītoloģe Iveta Kažoka sacīja, ka Latvijas polītikā, viņasprāt, ideoloģiskām atšķirībām ir minimāla nozīme tad, kad tiek veidotas valdības, un aiz epiteta ideoloģiskas atšķirības parasti slēpjas polītiskie manevri, lai izsistu sev izdevīgākas pozīcijas un iegūtu papildus vai nu amatus, vai arī populāritāti sabiedrībā. Kažoka arī pauda, ka ka AS nav nekādu būtisku ideoloģisku atšķirību ne ar ZZS, ne ar Jauno Vienotību. Viņa arī atzina, ka būs interesanti, kāda būs Apvienotā saraksta taktika, ja viņi nonāks opozīcijā, vai uzturēt retoriku pret ZZS polītiķi Aivaru Lembergu, vai sākt manevrēt un meklēt iespējas tuvināties ar ZZS, lai varbūt kaut kad uztaisītu kādu alternatīvu koalīciju.
Nacionālajai apvienībai iebildumu pret ZZS nebija, toties kā ļaunums un gandrīz vai Kremļa partija, kas ir pret Latviju, tika nosaukti Progresīvie. Jau agrāk esmu skaidrojusi, ka Latvijā jēdziens kreiss cilvēku prātos lielākoties saistās ar komūnistiem, Krieviju un okupāciju, aizmirstot, ka sociāldemokrāti ir kreisi un ka viņu galvenā interese ir atbalsts sociālajos un arī cilvēktiesību jautājumos. Latvijā Progresīvie savulaik izpelnījās negātīvu attieksmi, jo viņu programmā bija ierakstīts, ka nepilsoņiem jāatļauj piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā tas ir vairākās Eiropas valstīs. Protams, teorētiski tas ir saprotams ja cilvēks zināmu laiku legāli ir nodzīvojis kādā valstī, tad var balsot tajā pašvaldībā, kurā dzīvo. Latvijā situācija gan būtiski atšķiras, piemēram, no Skandināvijas. Latvijā nepilsoņi lielāko tiesu vairāk ir orientēti uz Krieviju, daudzi neprot latviešu valodu un pat negrib mēģināt iegūt Latvijas pilsonību. Progresīvie šad un tad runā un grib rīkoties, balstoties teorijās, bet ne vienmēr protot savietot teorijas ar reālo dzīvi. Varētu teikt, ka šī partija mēdz izturēties kā polītikas pusaudži, bet uzskatīt viņus par Kremļa partiju nav pamata. Jebkurā gadījumā, manuprāt, var piekrist polītoloģes Kažokas sacītajam par to, ka ne jau ideoloģija, bet ietekme ir tas, kas ir pamatā AS un NA rīcībai. Protams, šo partiju vēlētājiem par Lemberga un/vai Kremļa ietekmi tiek skandināts no rīta līdz vakaram, un, protams, vēlētāji tam tic.
Lai gan Apvienotais saraksts ir atteicies strādāt valdībā, ļoti iespējams, ka viņi centīsies raisīt sarunu par vēlēšanu sistēmas maiņu, un arī Šlesera partija Latvija pirmajā vietā (LPV) un Rosļikova Stabilitātei! saka, ka viss notiekot nepareizi tādēļ, ka neesot pareizās vēlēšanu sistēmas. Diskusijas par vēlēšanu sistēmu manuprāt varētu viest skaidrību jautājumā par to, vai tiešām to mainot, viss kļūs labi un vēl labāk. Satversmē paredzētās proporcionālās vēlēšanu sistēmas vietā esot vajadzīga jauktā, lai vēlētāji var balsot nevis par partiju un tās kandidātiem, bet par labiem cilvēkiem. Protams, Satversmē minēto vēlēšanu sistēmu var mainīt, ja Saeimā par to nobalsos nevis vienkāršs vairākums no klātesošajiem, bet kārtību, kādā izdarāmi grozījumi Saeimā nosaka tās 76. pants. Šis pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kuŗās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Kā zināms, citos jautājumos Saeimas sēde var notikt, ja tajā piedalās puse deputātu. Bet par vēlēšanu sistēmu, kā jau minēju, var diskutēt, jo tāda publiska diskusija ir vajadzīga, lai vēlētāji zinātu un saprastu, ko sistēmas maiņa var vai nevar dot. Bieži izskan aizdomas, ka sponsori pērk partijas, lai tās strādātu viņu, ne visas sabiedrības un valsts interesēs. Jāteic, ka sponsoriem nopirkt tos, kuŗi nekandidē no partiju saraksta, bet individuāli, nav grūtāk kā pirkt partiju, solot tās vadītājiem dažādus labumus un izdevīgumu. Nav tā, ka valstīs ar jaukto vēlēšanu sistēmu, nav korupcijas, lobēšanas un tml., bet, ja vēlēšanu sistēmas maiņa samazina augošo spriedzi, to var darīt. Gan jāatceras, ka arī sistēmas maiņa prasīs zināmas finanses jeb naudas tēriņus. Un galu galā parlaments vienmēr ir sabiedrības spogulis. Ja vēlētāji tiešām domā, ka viņiem nav nekādas atbildības par savu izvēli, ka emocijas ir labākais ceļvedis, šos grozījumus Satversmē var izdarīt, kā saka, mīļā miera dēļ. Tikai jārēķinās ar to, ka vilšanās pēc tam, visticamāk, būs vēl lielāka.
Atpakaļ
.jpg)
