Vēl cinītis vezumu negāž...
FRANKS GORDONS    01.11.2016

 

 

18. septembrī notika Krievijas valsts domes vēlēšanas. Tajās piedalījās tikai 47,8% balsstiesīgo. Var teikt, ka tautas aktīvitāte bija diezgan šļaugana, jo ļaudis juta, ka Putina autoritārā režīma struktūra ir "iestrādājusies" un vēlēšanas būtībā neko nemainīs. Par varas partiju Jedinaja Rossija balsoja 28,5 miljoni vēlētāju ‒ 54,2 % balsu, par demagoga un populista Žirinovska t.s. "liberāli demokratisko partiju" 6,9 miljoni (13,14 %), un par Zjuganova Krievijas Federācijas komūnistisko partiju ‒ 7 miljoni (13,34 %). Šīs abas partijas faktiski, kā rāda balsošana Valsts domes sēdēs, ir varas partijas Jedinaja Rossija piedēkļi, uz kuriem valsts galva (Putinu tagad visbiežāk tā titulē) var paļauties.  Neviena no pārējām partijām, kas 18. septembrī balotējās, nepārvarēja 5% barjēru un Krievijas parlamentā neiekļuva.

 

Autoritārā, imperiskā putinisma vezums, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, ir stabils un negrīļojas. Taču putinisma ideologi, "imperiskā domu veida" paudēji, nobažījušies: viņi atgādina, ka par mēreni liberālo partiju Jabloko, kas nebija apsveikusi Krimas aneksiju, balsoja 1,05 miljons (3,4%) un partija PARNAS (Tautas brīvības partija), kuŗas līdzpriekšsēdis bija Kremļa tuvumā noslepkavotais Boriss Ņemcovs un kuras sarakstā kandidēja prof. Zubovs, kuŗš pirmais terminu "Lielais Tēvijas kaŗš" nomainīja ar "1941.-1945. g. nacistu-padomju karu", saņēma 384 tūkstošus balsu. Kopā sanāk vairāk par miljonu Putina režīma pretinieku. Tam vēl jāpieskaita drosmīga partija Zapadnij vybor (Rietumu izvēle), kuŗas nosaukums runā pats par sevi un kuŗas dibinātāji bija uzņēmējs Konstantins Borovojs un nelaiķe Valerija Novodvorskaja. Šī partija Valsts domes vēlēšanas boikotēja, uzskatot tās par nedemokratiskām.

 

Kopumā var teikt, ka "dabūsim" kādu pusotra miljona Krievijas Federācijas pavalstnieku, kuriem pašreizējā "kārtība" nav pieņemama. Un šie pusotra miljona, saki ko gribi, biedē Putina imperiskos ideologus, kuŗi norāda, ka te runa ir par izglītotiem, pilsētnieciskiem vidusšķiras pārstāvjiem. Vēlēšanas tomēr bija aizklātas, un var jau būt, ka šo balsotāju vidū bija redzami sabiedriskie darbinieki un pat varai zināmā mērā pietuvināti ļaudis, kuŗi vēlēšanu iecirkņos kabīnes aizkaru aizsegā ielika aploksnē varai netīkama saraksta biļetenu.

 

Iznāk, ka šis mazais cinītis ir potenciāli bīstams Putina režīmam. 

 

Skaidrības labad jākonstatē, ka lielais vairums Krievijas iedzīvotāju smeļ savas zināšanas un priekšstatus par pasauli un veido savu viedokli, ik vakaru  skatoties Krievijas valsts televīzijas Pirmo kanāli, kur toni nosaka un "masas izglīto" Dmitrijs Kiseļevs ‒ Putina Gebelss. Šīs TV skatītāju masas šimbrīžam ir režīma galvenā stute. 

 

Paļaujoties uz šīm labticīgām masām, Putina režīms "ļauj vaļu" vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, lai pasaulei nerastos priekšstats par pilnīgu brīvās domas apspiešanu. Te minama raidstacija Echo Moskvi apsviedīgā un apdāvinātā Alekseja Venediktova vadībā. Jāmin arī iknedēļas žurnāls un portāls Novoje vremja/The New Times, ko rediģē enerģiskā un drosmīgā Jevgeņija Albaca, kā arī TV kanālis Doždj, kuŗa diapazons bieži tiek ierobežots, un laikraksts Novaja gazeta.

 

Šie plašsaziņas līdzekļi  nu ir tas ventils jeb zibensnovedējs (gromootvod), ko režīms "prātīgi piecieš". 

 

Vārdu sakot, cinītis ‒ pusotra miljona režīma pretinieku ‒ mums ir. Bet vēl šis cinītis to lielo vezumu negāž. 

 

Pa daļai tas ir tāpēc, ka pie apvāršņa nav saskatāms spēcīgs un spējīgs cilvēks, kas varētu nomainīt Putinu un pavērst Krieviju prom no imperiskajiem māņiem, patiesas parlamentārās demokratijas virzienā. 53 gadus  vecais  Michails Hodorkovskis, kuŗš patlaban mīt Londonā, ir samērā jauns un varētu šo neapšaubāmi smago nastu uzņemties. Diemžēl, kā reiz vārsmoja Bertolts Brechts, "tie apstākļi, tie gan nav tādi". 

 

Cinītis tomēr vēl spiežas ārā no zemes.