Valsts valstī jeb “Rīgas likumi”
Sallija Benfelde    03.04.2018

 

 

Kā zināms, Rīgā deklarējušies nestrādājošie pensionāri var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Jau izskanējis, ka pensonāra statusu un minētās atlaides var izmantot arī aptuveni 5000 Rīgā dzīvojošo citu valstu pensionāri, ja vien viņiem ir uzturēšanās atļaujas Latvijā un viņi savu dzīvesvietu ir deklarējuši Rīgā. Problēma ir ne jau tā, ka sabiedrisko transportu Rīgā izmanto citu valstu pilsoņi, bet gan tā, ka, piemēram, Krievijas pilsoņu pensijas vecums ir 55 gadi un tātad Rīgā deklarējušies Krievijas pilsoņi sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot 8 gadus ātrāk nekā rīdzinieki, kuŗi ir Latvijas pilsoņi. Šobrīd pensijas vecums Latvijā ir 63 gadi. Rīgas dome skaidro, ka tā būtu diskriminācija pēc valstspiederības, ja arī citu valstu pensionāri atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā saņemtu tikai no 63 gadu vecuma. Patiesībā tā diskriminācija ir gan – tikai Latvijas pilsoņu diskriminācija. 

 

Parasti vismaz Eiropā katram valsts iedzīvotājam neatkarīgi no viņa pilsonības jāievēro tās valsts likumi, kuŗā viņš dzīvo. Piemēram, latviešu ģimenes daudzās Eiropas valsīs nonākušas konfliktā ar vietējām varas iestādēm jautājumos par bērnu audzināšanu un viņu tiesībām, jo Lielbritanijā un Norvēģijā likumi, kuŗi regulē vecāku pienākumus un atbildību, atšķiras no Latvijas likumiem. Tāpat tas ir ar likumiem jebkurā citā jomā – neviens Latvijas, Krievijas vai jebkuras citas valsts pilsonis nevar dzīvot citā valstī pēc savas valsts likumiem.

 

Protams, ja Rīgas dome uzskata sevi par tik kosmopolītisku vai internacionālu, ka Rīgā katrs var dzīvot pēc savas valsts principiem, varbūt dome varētu pārņemt dažu labu citas valsts likumu? Piemēram, atzīt citās valstīs reģistrētu viendzimuma laulību ar visām no laulības izrietošajām sekām? Vai pieņemt kādu no Lielbritanijas likumiem – kā zināms, britu “likumu grāmatās” joprojām var atrast senus likumus, kuŗi joprojām nav atcelti un tātad formāli darbojas arī šodien. Piemēram, britu likums ļauj grūtniecei nokārtoties jebkurā vietā, arī policista kaskā, ja viņa to laikus palūdz. Rīgas pašvaldības policistiem gan nav kasku, bet cepures taču ir! Varētu pārņemt arī kādu citu likumu: Lielbritanijā visiem vīriešiem, kas vecāki par 14 gadiem, ik dienu 2 stundas jātrenējas loka šaušanā. Savukārt Česterā (Lielbritanija) aizliegts staigāt pa pilsētu no krēslas līdz rītausmai. Protams, var pameklēt arī kādas tālākas valsts likumus: Salvadorā par auto vadīšanu dzērumā var piespriest nāvessodu nošaujot, bet Vermontā (ASV) sievietes drīkst izmantot zobu protēzes tikai tad, ja viņām ir vīra rakstiska piekrišana.

 

Nopietni runājot, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuŗu vada visnotaļ patriotiski un latvisko dzīvesziņu atbalstoši polītiķi, beidzot varētu ieviest Latvijas un civilizētas valsts likumus Rīgas domē. Līdz šim laikam gandrīz katra Rīgas domes “oriģinālā” ideja tikusi apspriesta, apdomāta un galu galā tāda murmināšana par to, ka tā nu gluži laikam vis nevarēs, vien ir iznākusi. Varbūt tēvzemes mīļotāji vismaz pirms Saeimas vēlēšanām sadūšosies Rīgas domē ieviest Latvijas likumus?