Vakcīnu grūtais ceļš
Sallija Benfelde    09.02.2021

 

 

Vakcīnu piegāde dažādu iemeslu dēļ kavējas daudzviet pasaulē, arī Eiropas Savienībā un Latvijā. Kā zināms, Eiropas Savienībā ir apstiprinātas trīs vakcīnas - Pfizer, Moderna un AstraZeneca. Pirmās vakcīnas AstraZeneca 7200 devas Latvija saņēma svētdien, 7. februārī – tas nozīmē, ka to var saņemt 3600 cilvēki, jo antivielu izveidošanai pret Covid-19 ir vajadzīgas divas devas. Tomēr AstraZeneca nogādāšana vakcinācijas vietās sākās tikai otrdien, jo nācās gaidīt ražotāja atbildi, vai vakcīna derīga. Izrādās, vakcīna tika piegādāta temperatūrā, kas bija par pusgradu zemāka nekā noteikts. Laimīgā kārtā tika saņemta atbilde, ka vakcīnu var izmantot.

 

Ir skaidrs, ka nopietnos apjomos vakcīnu piegāde sāksies pirmā ceturkšņa beigās un otrajā ceturksnī, jo, sākotnēji atsakoties no Pfizer vakcīnu papildu iepirkuma pagājušajā gadā, Latvijā ir izveidojusies vakcīnu piegādes pauze. 

 

Saistībā ar AstraZeneca radušās šaubas, jo pārbaudes laikā skaitliski vismazākā iesaistīto cilvēku grupa bija seniori, vecāki par 65 gadiem. Kaut gan ražotājs apgalvo, ka šī vakcīna nav bīstama gados vecākiem cilvēkiem un darbojas tikpat efektīvi, vairākas Eiropas Savienības valstis nogaida ar gados vecāku cilvēku vakcinēšanu ar AstraZeneca. Latvijas speciālisti uzskata, ka to var saņemt arī cilvēki virs 60 gadu vecuma.

 

Protams, vaiksmīgai vakcinācijai ir vajadzīgi gan vakcinētāji, gan iedzīvotāju piekrišana vakcīnai. Par vakcinēšanas punktu organizēšanu atbildību uzņēmies Latvijā speciāli izveidotais vakcinācijas birojs un par tā veiksmīgu vai neveiksmīgu darbu varēs spriest pēc lielāka vakcīnu apjoma saņemšanas. Ir izveidots plāns, kādas iedzīvotāju grupas un kādā secībā tiks vakcinētas. 

 

Pieteikšanās vakcinācijai sākās 5. februārī speciāli izveidotā interneta vietnē manavakcina.lv, pirmajā dienā šī lapa strādāja ļoti lēni, jo pirmajās tās darbības minūtēs pieteikumu intensitāte sasniedza 3000 cilvēku minūtē! ( Jāpiebilst, ka vakcīnas saņemšana nav atkarīga no pieteikšanās laika kalendārā mēneša ietvaros. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās, vakcīnas veidu nevarēs izvēlēties.) 8. februārī vietnē manavakcina.lv vakcinēšanai bija pieteikušies mazliet vairāk nekā 61 500 iedzīvotāju.

 

Tomēr Latvijā ir problēma ar cilvēku neuzticēšanos vakcīnām. Daļa vēlas nogaidīt, lai pārliecinātos, ka vakcīnas nenogalina. Šobrīd vakcinēties ir ar mieru aptuveni puse valsts iedzīvotāju. 

 

Tikmēr epidemioloģiskā situācija Latvijā divu nedēļu laikā pakāpeniski ir pasliktinājusies. Saslimstības pieaugums gada piektajā nedēļā novērots visās vecuma grupās, izņemot cilvēkiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Epidemiologi teic, ka cilvēki slikti ievēro ierobežojumus, pārkāpj tos. Jaunie, lipīgākie Covid-19 paveidi Latvijā šobrīd vēl nav īpaši izplatīti un tie vēl nevar būt iemesls inficēšanās pieaugumam.

 

Vakcīnas ir vienīgā cerība, un jautājums ir – kas liek cilvēkiem tik ļoti neuzticēties vakcīnām?

 

Īsā atbilde ir – sazvērestības teorijas un viltus ziņas, kuru autors ļoti daudzos gadījumos ir Krievija, kas tās izplata visā pasaulē. Krievija apgalvo, ka vienīgā uzticamā vakcīna ir tās ražotā Sputnik, ka Covid-19 autors ir Bils Geitss, kas ar pandēmijas palīdzību grib samazināt cilvēku skaitu pasaulē un palielināt kontroli pār tiem. Pēdējā laikā tiek izplatītas ziņas, ka vakcīnas neesot izgājušas visas pārbaudes fazes, par ko liecinot tas, ka, piemēram, Eiropas Savienība apstiprinājusi Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcīnas, nosakot tām pārbaudes un papildus novērojumu laiku. Šādu ziņu izplatītāji noklusē to, ka arī jebkurām jaunām zālēm, kas tiek apstiprinātas, pēc to ieviešanas ražošanā vēl vairākus gadus tiek veikti klīniskie novērojumi, lai pārliecinātos par to iedarbību. 

 

Par to, ka Krievijas ietekme ir ievērojama, Latvijā liecina tas, ka, piemēram, Daugavpilī pat tikai aptuveni 20 procenti mediķu piekrita vakcinēties. Daudzviet Latvijā, it sevišķi tuvāk robežai ar Krieviju, iedzīvotāji gaida, vai būs iespēja vakcinēties ar Krievijā izstrādāto vakcīnu Sputnik V. Izskan pretrunīga informācija par to, ka Krievija jau iesniegusi savu vakcīnu Eiropas Zāļu aģentūrai apstiprināšanai, ka tā jau esot apstiprināta un ka šī vakcīna esot vislabākā. Ticību Sputnik V palielina arī tas, ka autoritatīvais medicīnas žurnāls The Lancet ir publicējis šīs Krievijas vakcīnas trešās pārbaudes fazes rezultātus. Uzreiz gan jāpiebilst, ka pētīti tika Krievijas iesniegtie dokumenti, ne pati vakcīna.

 

BBC ziņo, ka žurnāls raksta: tās efektivitāte esot 91,6 procenti, un tā esot efektīva arī cilvēkiem virs 60 gadu vecuma. Savukārt  Sputnik V izveidošanas centra vadītājs ir paziņojis, ka šī vakcīna nodrošinot aizsardzību pret covid vismaz divus gadus, turklāt tā darbojoties arī pret Lielbritanijā un Dienvidafrikā esošajiem vīrusa mutācijas veidiem. Krievijas pārstāvji arī apgalvo, ka viņu vakcīna nodrošinot 100 procentu imunitāti pret vidēji smagu un smagu saslimšanu. Izmēģinājumu laikā gan vairāki cilvēki miruši, bet tas neesot saistīts ar vakcīnu.

 

Protams, teorētiski tas ir iespējams, bet jāteic, ka manuprāt ar Krievijas paziņojumiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Okupācijas laikā gandrīz uz katra soļa varēja pārliecināties, ka dokumentos rakstītais un varas apgalvotais no īstenības atšķīrāa kā diena no nakts. Krievija nav mainījusies arī šodien, to var redzēt, ja vien seko notikumiem un Krievijas paziņojumiem visdažādākajos jautājumos. Domāju, ka attiecībā uz Krievijas izstrādāto vakcīnu jābūt piesardzīgiem, jo dokumentos ierakstītais un reālitāte var pat ļoti atšķirties. Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā saistībā ar šobrīd vakcinēto skaitu, bet tas nenozīmē, ka situācija ir uzlabojama, metoties Krievijas vakcīnas apskāvienos bez nopietnām pārbaudēm dzīvē un nevis uz papīra.