EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Vai viens likums un taisnība visiem?
117857

Sallija Benfelde    07.09.2021

 

 

Pandēmija ir radījusi neapmierinātību ar ierobežojumiem un vakcīnām ne tikai Latvijā. Pašieceltie „tautas vadoņi” protestē gan pret vakcinēšanos, gan pret to, ka vakcinētajiem un pārslimojušajiem atļauj vairāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem. Viens no argumentiem ir, ka galu galā arī vakcinētie var pārnēsāt vīrusu un var arī saslimt. To, ka vakcinētie slimo vieglāk un nenomirst, protestētāji izliekas nemanām vai arī spītīgi apgalvo, ka tā tas neesot, pat no vakcīnām mirstot. Vēl vairāk, sazvērestības teoriju mīļotāji turpina stāstīt, ka pēc dažiem gadiem no vakcīnām visi vakcinētie nomiršot un ka tas esot globāls plāns, kā iznīcināt vismaz sesto daļu cilvēces. Kā zināms, Latvijā par viskvēlāko karotāju pret vakcīnām un ierobežojumiem ir kļuvis Saeimas deputāts, no partijas KPV LV ievēlētais Aldis Gobzems, kuŗš tagad Saeimā ir neatkarīgais deputāts un šī gada 8. janvārī ir nodibinājis partiju „Likums un kārtība”, un ir kļuvis arī par tās vadoni. No Gobzema partijas valdes jau pie Šlesera devusies kādreizējā saskaņiete un Gobzema atbalstītāja  Jūlija Stepaņenko, kuŗa būšot prezidenta amata kandidāte. Tiesa gan, vēl pagājušajā gadā Gobzems aicināja valdību ieviest stingrus ierobežojumus un pārmeta tai neizdarību un nekā nedarīšanu. Tagad polītiķis rīkojas pavisam pretēji – nenēsāt maskas, neko neievērot un nevakcinēties. Gobzems ne reizi vien ir rīkojis nesankcionētus mītiņus, par ko jau saņēmis gan 200, gan 2000 eiro sodu.

 

Bijušais polītiķis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kuŗš dibinājis ne vienu vien partiju un izgāzās 12. Saeimas vēlēšanās, kad viņa vadītā partijas „Vienoti Latvijai” saņēma vien 1,8 procentus balsu. Šī gada 14. augustā Šlesers nodibināja partiju „Latvija pirmajā vietā” , sapulcinot ap sevi daudzus bijušos – gan deputātus, gan polītiķus, gan agrāk valsts iestādēs strādājošos.  Vēl jāpiebilst, ka Šlesera vēlmi atgriezties polītikā, visticamāk, diktē gan tas, ka viņa pārvadājumu bizness ar Krieviju nesokas tik labi, kā varētu vēlēties, bet 8. septembrī ir pirmā tiesas sēde Šlesera apsūdzībā par liela apmēra krāpšanos digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā. It kā atsevišķi, bet aicinot uz vieniem un tie pašiem pasākumiem – mītiņiem, „Baltijas ceļu” un tagad aicinot arī uz protesta akciju 18. augustā, kur vajagot ierasties ar lauksaimniecības techniku. Ar vārdu sakot, atkal tiek rīkots pseidopasākums – it kā barikādes. Nesen Šlesers uzrakstīja atklātu vēstuli Gobzemam, aicinot iepazīties un strādāt kopā, tā daļā sabiedrības izraisot krietnu jautrību, jo zinātāji teic, ka abi jau sen pazīstami un ka Šlesers bijis viens no Gobzema kampaņas lielajiem finansētājiem 13. Saeimas vēlēšanās. 

 

Viens no pēdējiem Gobzema „varoņdarbiem” notika pagājušajā nedēļā, kad Saeima pēc vasaras brīvdienām atsāka darbu un frakcijas bija vienojušās, ka strādās klātienē, bet tie pieci deputāti, kuŗiem nav vakcīnas sertifikāta un kuŗi nav izslimojuši Covid-19, pie ieejas parādīs testa rezultātus. Gobzems izraisīja pamatīgu jezgu, un Saeima bija spiesta darbu pārtraukt un vēlāk pāriet uz darbu attālināti, e – režīmā. Proti, Gobzems uz sēdi klātienē bija ieradies, neuzrādot sertifikātu vai negātīvu testu. Vēlāk viņš žurnālistiem demonstrēja negatīvu testu, ko nav gatavs uzrādīt, jo pārējiem neesot nekādas daļas par viņa veselību. Todien Saeima arī lēma izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no dalības nākamajā parlamenta sēdē par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu.      

 

Jāpiebilst, ka daļā sabiedrības Gobzema un arī Šlesera rīkotās akcijas izraisa aizvien lielāku sašutumu, jo gan “Baltijas ceļa” rīkošana, protestējot pret vakcīnām un ierobežojumiem, gan 18. augusta pseidobarikādes tiek vērtētas kā klaja ņirgāšanās.

 

Manuprāt situācija ir daudz nopietnāka, jo faktiski abu “vadoņu” rīcība apdraud ne tikai citu cilvēku veselību un dzīvību, bet sāk drupināt valsts pamatus. Abi “vadoņi” savos ierakstos sociālajos tīklos slavē Krieviju, jo tā esot labākais draugs un biznesa partneris Latvijai, tāpēc esot jādibina labas attiecības. Tomēr galvenais ir tas, ka gan Gobzems, gan Šlesers pamazām savos vēstījumos ir salikuši pavisam citus akcentus – aicina gāzt “Kariņa un Levita” režīmu, apgalvojot, ka “mums vara jāņem savās rokās”, “vai nu viņi, vai mēs”, liekot saprast, ka vai nu tautai jāgāž un jāizrēķinās ne tikai ar premjeru un prezidentu, bet arī ar visiem, kas atbalsta leģitīmu varu, Eiropas savienību un NATO. Katrs, kuŗš neatbalsta Gobzemu un Šleseru, ir tautas ienaidnieks, kuŗš jāsoda... Naida kurināšana, sabiedrības šķelšana un raudzīšanās Krievijas virzienā – tā īsumā varētu raksturot abu “vadoņu” rīcību. 

 

Pārsteidz, ka šiem abiem kūdītājiem un demagogiem ir atļauts netraucēti rīkoties. Pieļauju, ka Valsts Drošības dienests (VDD) ar šiem kungiem ir runājis, tikai sabiedrība par to nav informēta, jo drošības dienesti neatskaitās par katru savu soli. Tomēr sabiedrībā aizvien pieaug neizpratne un neapmierinātība ar to, ka gan šie “vadoņi”, gan viņu tuvākie līdzgaitnieki var nesodīti pārkāpt jebkuŗus likumus – naudas sods darboņiem, kuŗu sponsori, visticamāk, atrodas Austrumos no Eiropas Savienības ārējās robežas, diez vai sagādā nopietnas raizes. Turklāt likums ļauj šos kungus saukt pie atbildības, turklāt bargi. Manuprāt abu darboņu rīcība kvalificējas Latvijas Krimināllikuma X nodaļā par noziegumiem pret valsti, tāpat arī 140. pants XIII nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret personības veselību”: Sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšana, kas paredz ne tikai naudas sodu, bet arī brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Jebkuŗā gadījumā, ja “parastais”’ cilvēks būtu atļāvies kaut pusi no tā, ko šobrīd dara abi “vadoņi’ un viņu tuvākie līdzgaitnieki, tāds protestētājs jau par aicinājumu – gāzt varu vien – būtu nonācis uz apsūdzēto sola. Aizvien biežāk nākas dzirdēt neizpratnes pilnus jautājumus, kāpēc abiem kungiem ir atļauts viss? Baidos, ka valsts drošību un stabilitāti notiekošais nesekmē, drīzāk otrādi. Tādēļ atliek cerēt, ka kūdītāji un jezgas veidotāji tiks saukti pie reālas atbildības. 

 

 


 

Atpakaļ