Vai veci vēži jaunās kulītēs?
Sallija Benfelde    20.08.2019

 

 

Pirmdiena, 19. augusts ieies vēsturē ar to, ka Rīga atkal tikusi pie jaunas galvas ‒  ar 35 deputātu balsīm no 56 klātesošajiem atslēgas un amata ķēdi saņēma Andŗa Amerika partijas „Gods kalpot Rīgai” (GKR) deputāts Oļegs Burovs. Par Burovu nobalsoja 11 „Gods kalpot Rīgai” deputāti, četri „Neatkarīgo deputātu frakcijas” pārstāvji, trīs deputātu bloka „Rīgai!” biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti. Par opozicijas kandidātu Viesturu Zepu (“Latvijas attīstībai!”) nobalsoja 12 domnieki ‒ astoņi no "Latvijas attīstībai" un četri no Nacionālās apvienības. Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Četri Vienotības un septiņi Jaunās konservātīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

 

Ir vērts atgādināt, ka „neatkarīgo frakcija” ir no Saskaņas izslēgtie deputāti, kuŗi pēc Daiņa Turlā ievēlēšanas par Rīgas mēru no GKR 30. maijā atteicās balsot par sava partijas biedra Sandra Bergmaņa ievēlēšanu vicemēra amatā. 20. jūnijā no amata tika gāzts arī Turlais. Savukārt frakciju „Rīgai!” izveidoja no savām partijām ( Jaunā konservātīvā partija un partija „Attīstībai”) izslēgtie deputāti, kuŗi neatbalstīja Turlā gāšanu no amata.

 

Ar vārdu sakot, pēc Ušakova atstādināšanas un Amerika un Ušakova ievēlēšanas Eiropas Parlamentā domē sākās jukas un lielais tirgus. Pozicija gribēja palikt savos krēslos, savukārt opozicijā vienprātības nebija, jo tikai daļa opozīcijas – Vienotība un Jaunā konservātīvā partija – uzskatīja, ka ir vajadzīgas ārkārtas vēlēšanas. „Latvijas Attīstībai!” un Nacionālajai apvienībai šķita, ka labāk mēģināt izraudzīt galvu no sava vidus. Par „neatkarīgajiem” bija skaidrs, ka viņi piesliesies tiem, kuŗi sola vairāk labumu un līdzīgi droši vien bija ar frakcijas „Rīgai” deputātiem. Pat, ja deputātus no frakcijas „Rīgai!” būtu izdevies dabūt savā pusē, bija skaidrs, ka koalicijai joprojām ir vairākums. Un „pārpirkt” no Saskaņas izslēgtos nebija ticami, nemaz nerunājot par to, ka „pircēji” neizskatītos ne par matu labāk par „pērkamajiem”. Izskatās, ka vēlme tikt pie „lielā pīrāga” un savējo ielikšanas amatos Nacionālās apvienības un „Latvijas Attīstībai!” deputātiem bija svarīgāka par principiem. Ar vēsu prātu raugoties, bija taču skaidrs, ka Saskaņai  un GKR ir vairākums, tad vismaz vajadzēja zaudēt ar godu. Jāpiebilst, ka nepārsteidz no Nacionālās apvienības frakcijas aizgājušās Baibas Brokas nederīgais vēlēšanu biļetens – Ušakova ģimenes draudzene taču nevar balsot pret Saskaņas un GKR apvienoto kompaniju, arī atturēties acīmredzot būtu bijis liels grēks, tad nu neatlika nekas cits, kā padarīt biļetenu nederīgu. 

 

Ja Burovs tagad nebūtu ievēlēts par Rīgas mēru, tad  notiktu ārkārtas vēlēšanas. Bet tagad jau otrdien, 20. augustā, plānots vēlēt Rīgas vicemēru, un šajā amatā varētu nokļūt Anna Vladova (Saskaņa). Viņai varētu uzticēt Satiksmes un Labklājības departamentu pārraudzību. Savukārt esošais vicemērs Vadims Baraņņiks ("Neatkarīgo deputātu frakcija") pārraudzītu būvvaldi un domes Pilsētas attīstības departamentu. 

 

Droši vien vietā ir piebilst, ka Andris Ameriks kopā ar saskaņieti Nilu Ušakovu gandrīz desmit gados Rīgu ir novedis ja ne līdz bankrotam, tad tālu no tā vairs nav. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica noskaidrojis, ka pēdējo piecu gadu laikā partijai Saskaņa  pietuvinātiem cilvēkiem par darbu dažādās domes struktūrvienībās izmaksāti vismaz 3,7 miljoni eiro no pašvaldības budžeta. Kā zināms, aprīlī par dažādiem pārkāpumiem no amata tika atstādināts toreizējais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs, ir iesākti vairāki kriminālprocesi, un Rīga šobrīd izskatās vairāk pēc mafijas perēkļa, nekā pēc Latvijas galvaspilsētas.

 

Tikmēr jaunievēlētais Oļegs Burovs pauž, ka Rīgas domes vadības galvenais uzdevums ir atgūt rīdzinieku uzticību, un viņa ievēlēšana par mēru ļaus beidzot normāli organizēt domes darbu, esot jānoņem „polītizācija”. 

 

Skan jauki, Rīgas domei tiešām būtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību, tomēr lielais jautājums ir – vai tiešām Burovs, kuŗš Rīgas domē dažādos amatos ir strādājis no 2001. gada un ir ievēlēts arī kā deputāts jau kopš 2013. gada, nekad nav ne redzējis, ne manījis to, kas domē notiek? Vai Burovam machinācijas, likumu pārkāpumi un nodokļu naudas šķērdēšana un atdošana „savējiem” ir likusies normāla prakse? Kādēļ viņš līdz šim ir klusējis? Kā lai tagad vēlētāji, kuŗu vienīgā interese nav bezmaksas sabiedriskā transporta biļetes un kuŗiem nav vienalga, ko tas patiesībā maksā visai Latvijai, uzticas Burovam? Starp citu, „Rīgas Satiksmes” izmaksas tagad nāksies iekļaut valsts pamatbudžetā, jo to prasa Eiropas Savienības lietu kārtība gadījumos, kad pašvaldības uzņēmums faktiski dzīvo no dotācijām. Savukārt tas nozīmē, ka no plānotajiem papildu aptuveni 500 miljoniem eiro nākamā gada valsts budžetā būs jāatskaita 72 miljoni eiro. Tātad vismaz dažām nozarēm ļoti vajadzīgās naudas būs mazāk. 

 

Protams, skumji un nožēlojami, ka daļai opozicijas deputātu tik ļoti gribējās „tirgoties”, bet pārsteigums tas nebija. Viens no „Latvijas Attīstībai!” bīdītājiem un par „pelēko kardinālu” uzskatītais, kādreizējais Vienotības polītiķis Edgars Jaunups ne reizi vien jau bija publiski paudis, ka vajag izmantot izdevību un mēģināt tikt pie varas Rīgā. Par to, kā strādāt apstākļos, kad visos pašvaldības uzņēmumos un domes struktūrvienībās ir Saskaņas un GKR ielikti cilvēki, kuŗus nevarēs atlaist, jo tad mērs tiks izbalsots no amata, Jaunups, protams, nerunāja. 

 

Un vēl kāds skumjš jautājums – kas notiks ar domes mīluļiem, kaķiem Kuzju un Muri, kuŗus savulaik no patversmes „adoptēja” Ušakovs un kuŗiem līdz šim bija tik laba dzīve? Burovs ir paudis, ka viņam pret kaķiem ir alerģija un vispār neliekas pareizi, ka minči staigā pa galdu, ap kuŗu sēž nopietni cilvēki un pieņem galvaspilsētai svarīgus lēmumus. Pilsētā runā, ka Kuzja un Muris vai nu tikšot visžēlīgi pieņemti Saskaņas birojā, vai arī došoties uz Briseli līdzi savam patronam Nilam ar ģimeni. Tātad sanāk, ka pie jaunās valdīšanas pirmie siltās vietas jau zaudējuši. Kas būs nākamie?