Vai Putins "augšāmcēlies"?
FRANKS GORDONS    31.03.2015

 

Naktī uz 28. februāri tika noslepkavots Boriss Ņemcovs. Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka vērīgi sekošot nozieguma izmeklēšanai. Pagāja nepilna nedēļa. Un tad 10 dienu gaŗumā no Putina nebija ne ziņas, ne miņas. Bez paskaidrojumiem tika atcelta Putina rūpīgi plānotā valsts vizīte Kazachstānas galvaspilsētā Astanā. Ne ziņas, ne miņas. BEZ VĒSTS PAZUDIS.

 

Pēkšņi 11. dienā – 16. martā Putins "uzpeldēja" – nevis Maskavā, bet Pēterburgā, kur viņš t.s. Konstantina pilī pieņēma nabadzīgās pēcpadomju Kirgizstānas valsts galvu. Un 21. martā Astanā tomēr notika "atceltā" triju prezidentu apspriede: Putins no Krievijas, Nazarbajevs no Kazachstānas un Lukašenko no Baltkrievijas. Tika nolemts, ka jāveic priekšdarbi reformai, kas paredz, ka šīm trim Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstīm būs kopīga valūta - altins ("altyn" turciskajās valodās nozīmē zeltu. – F.G.).

 

Tātad var secināt, ka pēc mīklainās bezvēsts prombūtnes Vladimirs Putins "augšāmcelies"?

 

Te nu piedāvājam trīs intriģējošas hipotezes par šīs prombūtnes iemesliem un apstākļiem.

 

Rakstnieks Vladimirs Goliševs savā facebook lapā min simptomus, kas liecinot, ka Putins saslimis ar vēzi. Kad viņš nesen tikās ar Turcijas prezidentu Erdoganu, tam nācās palīdzēt Kremļa saimniekam nosēsties uz krēsla. TV skatītāji redzēja, cik grūti Putinam ilgāku laiku nostāvēt uz vienas vietas, seja uzburbusi, pēdējā laikā stipri svīst. 16. martā "uzpeldot" Pēterburgā, lai tiktos  ar viesi no Kirgizstanas, Putins neapsēdās, bet nosvīdis smagnēji iegāzās krēslā, runāt viņam bija grūti, bija redzami novājējis. Vladimirs Goliševs apgalvo, ka jaušams ilgstošas chemoterapijas iespaids.

 

Tie, protams, ir tikai minējumi. Ka jau teikts, Putins tomēr ieradās uz apspriedi Astanā, tātad viņš turas. Vai "augšāmcēlies"?

 

Pavisam citu hipotezi izvirza Krievijas Valsts domes vienīgais opozicionārais deputāts Iļja Ponomarjovs. Viņš apgalvo, ka Putins vairs nekontrolē situāciju Krievijā. Putins laipo starp dažādiem klaniem, kuŗus pats izlolojis. Putinam tas bija šoks, kad viņš ieraudzīja, ka dažādi cilvēki, kas šķita viņam lojāli, rīkojas uz savu roku, viņam neko nejautājot, viņu krāpjot.

 

Ponomarjovs skaidro, ka te ir viena grupa – FSB (drošības dienesta) un GRU (militārās izspiedzes) alianse: militāristi un čekisti. Otrais grupējums – tā ir "apstākļu diktēta" alianse starp FSO (personu apsardzes dienestu) un polītechnologiem, t.i. Surkovu.

 

Ponomarjovs lēš, ka visas 10 dienas Putins atradās savā Valdaja rezidencē. Tieši tad tika izplatīta dezinformācija, ka Putins bijis Šveicē ar savu mīļāko – Kabajevu, kas bija bērna gaidībās. Pēc Ponomarjova hipotēzes, Putins īstenībā sēdēja Valdajā, kur viņu apsargāja FSO, jo Krievijā notiek liels konflikts starp dažādiem klaniem drošības sistēmā. Šai spriedzei acīmredzot bija sakars ar drošības dienesta darbu, jo Ņemcova slepkavības vieta tika izraudzīta kā vieta, par kuŗu atbild FSO, kā pieradījums, ka "tava personiskā apsardze tev nevar neko garantēt".

 

Kadirovs (Čečenijas "saimnieks")... spriež Ponomajovs, uzņēmies svešu vainu, un īstais pasūtinātājs jāmeklē FSB vai GRU struktūrās. 

 

Vērts pakavēties arī pie ekspertes Lilijas Ševcovas raksta, kas lasāms ASV žurnālā „The American Interest”. Raksta nosaukums ir intriģējošs: "Vai Krievijas sistēmas agonija sākusies?". Apakšvirsrakstā Ševcova vaicā: "Jeb Putina prombūtne bija vien draudošā sabrukuma (collaps) mēģinājums?"

 

Krimas aneksijas gadskārtā Maskavas TV 15. martā radīja dokumentālu filmu "Krima: atgriešanās dzimtenē", kuŗā Putins plātās, ka tas bija viņš, kas šo aneksiju plānoja un "pats visu kontrolēja". Ševcova šai sakarā norāda, ka mūsdienu Krievijas sistēma visu slogu uzveļ vienam cilvēkam – prezidentam. Viņš ir vienīgais, kas atbild par visu. Viņš nedrīkst slimot, viņš nedrīkst būt parasts mirstīgais. Ševcova uzsver: "Putina pazušana paralizēja polītisko Krieviju kādas ēras gala priekšnojautā".

 

Ševcova norāda uz ļoti raksturīgu Putina pazušanas (bezvēsts prombūtnes) aspektu: kaut gan Putina reitings ir 85 procenti un kaut gan klīda baumas par viņa padzīšanu, krievi nebūt neizgāja ielās, lai prasītu viņa atgriešanos! Iznāk, ka tiem vienalga, kas ar viņu notiek.

 

Galu galā Putins "augšāmcelies" un lūko izskatīties spēcīgs un sabiedrisks, bet šaubas par viņa spēju valdīt nav izgaisušas.

 

Nobeigumā Ševcova raksta: "Krievijas prezidenta biežās "Romas brīvdienas" (kuŗām visticamāk ir medicīnisks iemesls) deva pamatu prātojumiem par ēru pēc Putina (..) Krievijas sistēmas agonija sākusies".

 

Jau Vinstons Čērčils runāja par "Kremļa noslēpumiem". Zīlēsim, minēsim.