Vai pārsteigumu Saeimas vēlēšanās nebūs?
Sallija Benfelde    24.07.2018

 

 

Pirms Saeimas vēlēšanām baidāmies (un mūs vienmēr arī biedē) par to, ka Saskaņa var nākt pie varas Latvijā. Šobrīd Saskaņai  ir vislielākā frakcija Saeimā – 24 deputāti, bet tā joprojām atrodas opozīcijā. Var it kā piekrist Ivara Ījaba intervijā mūsu laikrakstā sacītajam, ka neviena partija pēc vēlēšanām nebūs tāda pašnāvniece, lai veidotu valdību kopā ar Saskaņu un ka nekāds apokalipses scēnārijs nav gaidāms. Tāpat ir skaidrs, ka Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) ne vienā vien jautājumā uzskati saskan ar ZZS un balsojumi sakrīt arī tagad, bet ZZS ir publiski paudusi, ka kopīgas valdības nebūs.

 

Saskaņai, protams, ir savs vēlētāju loks, kuŗu diez vai var ietekmēt jebkas, ko dara vai runā Saskaņas polītiķi. Manuprāt, tos viņu vēlētājus, kuŗu atbalstu nekas nevar mainīt, labi raksturo krievu režisora Vitālija Manska sacītais intervijā portālam delfi.lv par Krievijas prezidenta Putina vēlēšanu rezultātiem – „...tos neietekmētu pat atklāsme, ka Putins dzer zīdaiņu asinis.”

 

Tomēr – vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās? Partija, kuŗa skaidri tā arī nav atbildējusi, vai pēc vēlēšanām strādās kopā ar Saskaņu ir Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītā „KPV LV”. Gan Artuss Kaimiņš, gan salīdzinoši nesen partijai piesaistījies advokāts Aldis Gobzems žurnālistiem uz šo jautājumu atbildējis, ka partija nestrādās kopā ar Nilu Ušakovu. Tiesa gan, Nils Ušakovs Saeimas vēlēšanās nemaz nekandidēs, jo turpinās būt Rīgas mērs, turklāt Ušakovs nebūt nav Saskaņas polītikas „iemiesojums”, vien redzamākā partijas seja, kuŗa cenšas izskatīties eiropiski un demokratiski. 

 

Varētu sacīt, ka par to nav vērts uztraukties, varbūt partija nemaz neiekļūs Saeimā, jo jūnijā KPV LV reitings bija 4,4 procenti. Tomēr partijas reitings lēnām visu laiku aug, un grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai Kaimiņa partija Saeimā neiekļūtu. Turklāt vēlēšanu pieredze liecina, ka ir partijas, kuŗu vēlētāji aptaujās par savu izvēli klusē vai nosauc kādu citu partiju. Spilgtākais piemērs ir Zīgerista partijas jeb Tautas kustības Latvijai vēlēšanu rezultāti 1995. gadā. Visas aptaujas prognozēja, ka šī partija vēlēšanās paliks kā septītā, patiesībā tā pēc vietu skaita Saeimā ar 16 mandātiem bija trešā. 

 

KPV LV populāritāti audzē ne tikai tas, ka tā visus sauc par zagļiem, nodevējiem un vēl citos „krāšņos” vārdos, kas priecē lielu daļu neapmierināto vēlētāju. Ar advokāta Alda Gobzema (arī visai skaļas un pazīstamas personas publiskajā vidē) pievienošanos partijai tā ir ieguvusi tādu kā sakārtotāku izskatu un organizētākus pasākumus. Gobzems ir arī KPV LV premjēra amata kandidāts. Savās videouzrunās sociālā medija Facebook vietnē Gobzems par zāļu dārdzību vairākkārt apgalvojis, ka Latvijas iedzīvotāji par medikamentiem tērē vairāk nekā ceturto daļu no sava patēriņa groza jeb no visiem saviem izdevumiem. Reiz Gobzems pat minēja, ka Latvijā iedzīvotāji no patēriņa groza farmācijai tērē 26%, turpretī Norvēģijā vai Nīderlandē tie esot tikai 7,7 procenti. Kā zināms, mājsaimniecības izdevumus aprēķina Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Jaunākā informācija par mājsaimniecības patēriņa izdevumu detalizētu sastāvu pieejama par 2016. gadu. Tā rāda, ka mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu cilvēku bijuši 333 eiro mēnesī, no kuriem medikamentiem, medicīniskajām iekārtām un ierīcēm tērēti 13,4 eiro. Līdz ar to tie ir 4,03, nevis 26 procenti, kā norāda Gobzems. Lieki piebilst, ka partija neatzīst šos aprēķinus un negrib zināt, ka medikamentus nelieto visi Latvijas iedzīvotāji. 

 

Nupat izskanējis paziņojums, ka partijai pievienojas arī basketbolists Kaspars Kambala. Kambala basketbolu spēlējis tādos Eiropas klubos kā Stambulas Efes Pilsen, Madrides Real, Kazaņas UNICS un Stambulas Fenerbahce. Jāpiebilst, ka 2008. gadā viņš debitēja profesionālajā boksā. 2007.  gadā Starptautiskā basketbola federācija viņu diskvalificēja uz 24 mēnešiem pēc tam, kad Kambala tika pieķerts kokaīna lietošanā.

 

Kambala sociālajos tīklos ir ievietojis bildi, kur tērpies KPV LV kreklā, bet bildes parakstā paudis, ka brauks mājās „palīdzēt savai valstij”, jo Latvija kļūstot „par represīvu valsti”.

 

Vēl jāpiebilst, ka ļoti aktīvi darbojas Kaimiņa partijas biedru grupa Lielbritanijā, kur, protams, sastop ne mazums atbalstītāju. Daži Daugavas Vanagu fonda (DVF) Lielbritanijā biedri ir kļuvuši arī par KPV LV biedriem, un tas daudziem liek maldīgi domāt, ka DVF atbalsta Artusa Kaimiņa partiju, kaut gan DVF ir polītiski neitrāla organizācija un nevienu partiju neatbalsta.

 

Taču KPV LV var izrādīties bīstama ne tikai tādēļ, ka pēc vēlēšanām var atrast kopīgu valodu ar Saskaņu. Partijas agresīvais, uzbrūkošais komūnikācijas stils nereti jau robežojas ar fiziska uzbrukuma un izrēķināšanās draudiem. Tā sarunu festivālā Lampa šādu agresiju piedzīvoja kādas diskusijas vadītāja, kuru Kaimiņš uztvēra kā nodevēju acīmredzot tādēļ, ka viņa ir žurnāliste. Līdzīgi gadījumi bijuši ne reizi vien arī agrāk, un līdz šim tas tika vērtēts vienīgi kā emocionālas nelīdzsvarotības un arī neaudzinātības rezultāts. Pašlaik, raugoties deputāta un viņa atbalstītāju rīcībā un dzirdot viņu sacīto, māc bažas, ka zināmā mērā notiek cilvēku kūdīšana – atriebties visiem, kuŗi nav kopā ar viņiem, un dažas pazīmes liek domāt, ka brīžiem runa nav tikai par balsojumu vēlēšanās, bet, iespējams, dažs labs aktīvists tiešām sapņo par fizisku izrēķināšanos. 

 

Protams, tas, vai notiek kūdīšana uz fizisku vardarbību dažādās partijas tikšanās reizēs un sociālo tīklu slēgtajās grupās, jāskaidro Drošības policijai. Tomēr jebkurā gadījumā, manuprāt, ir bīstami, ja pie varas kopā ar Saskaņu var nākt ļoti agresīva partija, kuŗa nevis piedāvā konkrētus un saprātīgus samilzušo problēmu risinājumus, bet kliedz. Kritizēt drīkst visus citus, bet KPV LV kritika tiek pasludināta par valsts nodevību un pievienošanos zagļiem, kuŗi iznīcina valsti. 

Latvijai tiešām ir vajadzīgas pārmaiņas, bet tās nevar notikt, kliedzot un brēcot un pasludinot par nodevējiem visus, kuŗi nav partijas atbalstītāji. Atliek cerēt, ka pēc vēlēšanām nepamodīsimies valstī, kuŗu vada Saskaņa un skandalozi brēcēji.