Vai Latvijas polītiskā krize?
Sallija Benfelde    18.07.2017

 

Latvijā briest nopietna polītiskā krize, vajadzīga jauna Atmoda, Valsts prezidents Raimonds Vējonis tiek izsvilpts tautas sapulcē pie prezidenta pils, un liela daļa polītiķu “neceļ ne ausu”, jo viņuprāt notiekošais tāda histērija vien ir – aptuveni tāds ir pēdējās nedēļas kopsavilkums mūsu valsts polītikā.

 

Šīs nedēļas sākumā LTV rīta “Panorāmā” sarunā par valsts polītiku un partijas Vienotība nākotni tās priekšsēdētājs Andris Piebalgs sacīja – valstī ir polītiskā krize. 

 

Jāpiebilst, ka sarunās ar visdažādākajiem cilvēkiem man nācies dzirdēt, ka vajadzīga revolūcija, ka mēs pamazām zaudējam savu valsti un ka nemiers un neapmierinātība cilvēkos aug, vajadzīga tikai partija vai cilvēku grupa, kas tautu piecels kājās un izvedīs ielās. 

 

Kas notiek Latvijā un vai tiešām varam sagaidīt “dumpi uz kuģa”?

 

“Oligarchu sarunu” publiskošana ir ļoti skaidri likusi ieraudzīt Latvijas polītiskās sistēmas nespēju un nevēlēšanos vadīt un pārvaldīt valsti tās iedzīvotāju interesēs, jo veids, kā tas tiek darīts, apdraud Latvijas neatkarību un pastāvēšanu. Vēl vairāk – gandrīz visu partiju un polītiķu attieksme pret dienasgaismu ieraudzījušajām sarunām liecina, ka polītiķi nevēlas neko mainīt un viņuprāt tāds valsts vadīšanas veids ir normāla un ikdienišķa lieta. Tā teikt, runāt pa kaktiem un slepus vienoties, lai kādai partijai vai amatpersonai pieņemtie lēmumi būtu izdevīgāki, ir pašsaprotami. Tādēļ tagad pietiek vien parunāt par to, ka īsti smuki jau nav, kā dažs labs polītiķis izteicies un ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu vairāk naudas, lai tās labāk strādātu. Un paši sarunās iesaistītie polītiķi un viņiem pietuvinātie vai nu atgaiņājas no jautājumiem kā no uzmācīgām mušām vai apgalvo, ka tādu sarunu nav bijis un ieraksti ir viltoti. Ar vārdu sakot, “oligarchu sarunas” nav nekas tāds, par ko būtu vērts runāt un uztraukties un vispār – kriminālprocess taču ir izbeigts, tiesai neviens nav nodots, žurnālisti taisa nevajadzīgu traci.

 

Pēc augoša sašutuma sabiedrībā un visdažādākajos veidos paustās prasības rīkoties, pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Raimonds Vējonis sasauca Nacionālās drošības padomes (NDP) sanāksmi. Pēc tam Prezidents nāca klajā ar paziņojumu: “Šodien pēc manas iniciatīvas Nacionālās drošības padomes sēdē izskatījām jautājumu par viesnīcā “Rīdzene” notikušajām sarunām. Gribu viennozīmīgi uzsvērt – šādas sarunas ir nepieņemamas un neatbalstāmas. Šādas sarunas vājina mūsu valsti. Stipras valsts pamatā ir atklātība lēmumu pieņemšanā, stipra sabiedrība un neatkarīgi mediji. Ikvienam bez izņēmuma ir jāstrādā valsts un sabiedrības labā, ar cieņu pret valsti un tās iedzīvotājiem. 

 

Šodien Nacionālās drošības padomes sēdē mēs vienojāmies - ir jāvērtē sarunu saturs un visi ar to saistītie notikumi jaunās informācijas gaismā. Pirmkārt, aicinu ikvienu, pilnīgi ikvienu šajos notikumos iesaistīto, jo īpaši amatpersonas, izvērtēt savu lomu, skaidrot sabiedrībai savu rīcību un uzņemties atbildību. Otrkārt, es atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu un aicinu Saeimas deputātus nekavēties ar tās izveidi. Treškārt, aicinu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju - veikt visu sarunu izpēti kvalitatīvi un maksimāli ātri.

 

Līdzās tam, mūsu valsts nacionālās drošības interesēs, ir izvērtēt visa procesa profesionalitāti, sniegt priekšlikumus nepieciešamām izmaiņām ilgtermiņā un attiecīgi rīkoties.

 

Mūsu mērķis ir stipra un tiesiska valsts, kuŗā visas amatpersonas strādā valsts interesēs. (..)”

 

Savukārt Jaunā konservatīvā partija nākamajā dienā bija aicinājusi uz tautas sapulci par tiesiskumu pie Valsts prezidenta pils un aicināja prezidentu vai nu izlēmīgi rīkoties, vai atkāpties no amata. Sākotnēji gaidīto divu, trīs simtu piketētāju vietā pie pils sapulcējās aptuveni tūkstotis cilvēku. Izskanēja visdažādākie aicinājumi, piketētāju plakātos varēja lasīt demisijas pieprasījumu ministriem, kas piedalījušies “oligarchu sarunās” – Uldim Augulim un Jānim Dūklavam no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), gan atgādinājumu, ka Latvija var būt tiesiska un stipra valsts. Prezidents iznāca pie piketētājiem un sacīja apmēram to pašu, ko bija paudis paziņojumā pēc NDP sēdes un saņēma svilpienus un skaļu ūjināšanu. Sacītais par to, ka sarunās iesaistītos aicina izvērtēt savu rīcību, izklausījās drīzāk pēc melnā humora un gļēvulības – vai tiešām Latvijā kāds spēj iedomāties, ka, piemēram, Aivars Lembergs varētu nožēlot savu sacīto un darīto!? 

 

Valsts prezidents laipo starp tautu un polītikas varenajiem, bet baidās jebko nopietnu pasākt – tāds ir secinājums, kas rodas viņā noraugoties. Nebūs nekādas Latvijas Votergeitas, ja vien paši iedzīvotāji necelsies kājās un nepieprasīs stingru un noteiktu rīcību. Saeimā septiņi Latvijas Reģionālās apvienības (LRA) deputāti rosina Saeimu lemt par zemkopības ministra demisiju. Vienotība rosinājusi ZZS apsvērt iespēju virzīt jaunu kandidātu pašreizējā zemkopības ministra vietā, ņemot vērā «oligarchu sarunās» pausto. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns skaidroja, ka atsevišķi ministri, politiķi, kas piedalījušies “oligarchu sarunās”, met ēnu uz valdības darbu kopumā. Tāpēc Vienotība aicina ZZS izskatīt iespēju virzīt jaunu zemkopības ministra kandidātu, tādā veidā stiprinot koalīciju un valdības darbu. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka ZZS neapsvērs iespēju mainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu. “Neko neapsvērsim un neko neizvērtēsim, jo ir pilnīgi skaidrs, ka jāsagaida attiecīgo institūciju lēmums un atkarībā no šī lēmuma tad arī būs konkrēta rīcība,” norādīja Brigmanis.

 

Kā zināms, minētajās sarunās Dūklavs sacīja, ka viņam Rīgas Brīvostā caur kādu uzņēmumu pieder zeme un interesējās, vai Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers varētu dot padomu, kā šo zemi pārdot par vairākiem miljoniem. Dūklava amatpersonas deklarācijā šāds īpašums nekad nav ticis norādīts, un ministrs apgalvo, ka viņam nekas nav piederējis. Izskanējuši minējumi, ka Dūklavs, iespējams, bijis starpnieks kādiem saviem paziņām, tā cerot nopelnīt kādus procentus no darījuma. KNAB tagad sācis pārbaudi par Dūklava, iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Balstoties uz žurnālā “Ir” publiskoto informāciju, KNAB sadarbībā ar VID ir sācis resorisko pārbaudi par publiski izskanējušo informāciju, ka, iespējams, valsts amatpersonas deklarācijās nav uzrādīts īpašums Rīgas brīvostas territorijā. Protams, ZZS neuzskata, ka tādas sarunas met ēnu uz valsts pārvaldi, tādēļ arī gaidīs “institūciju lēmumu”. Jebkuŗā gadījumā neizskatās, ka Saeimā pie varas esošie polītiķi, izņemot Vienotību un saujiņu citu deputātu, grasītos kaut ko reāli un konkrēti darīt.

 

Vēl jāteic, ka ne tikai publiskotās sarunas liecina par polītiķu izpratni valsts pārvaldes jautājumos. Pamatīgi iestrēgusi veselības aprūpes reforma, un izskatās, ka patiesībā veselības ministrei Andai Čakšai nākas darīt to, ko grib kādi citi “svarīgi cilvēki”. Arī nodokļu reforma pašlaik tiek lielā ātrumā bīdīta caur Saeimu tieši tāpat kā savulaik šī gada budžets, kuŗu nācās labot un pieņemt vēlreiz. Kopš ZZS nonācis pie varas, dažādos jautājumos diezgan atklāti un, jāteic, nekaunīgi manāmas patiesā labuma guvēju ēnas. Protams, Latvijas polītiķi, tāpat kā jebkuŗas citas valsts polītiķi, nekad nav bijuši eņģelīši, bet šobrīd savu interešu bīdīšana notiek vienā mierā, brīžiem pat necenšoties īpaši slēpties.

 

Viens no polītiskās krizes skaidrojumiem pauž, ka tā ir nekontrolējams polītisko attiecību sairums. Krizes spilgtākā pazīme ir valsts varas leģitimitātes zudums, polītiskās varas nespēja ar leģitīmiem pārvaldīšanas līdzekļiem nodrošināt sabiedrības pretrunu risināšanu. Izskatās, ka mēs strauji tuvojamies šķituma un īstenības situācijai – valsti pārvalda un lēmumus pieņem tie, kas paslēpušies aiz deputātu un amatpersonu krēsliem. 

 

Atliek paļauties uz nupat publiskoto SKDS pētījumu par to, ka arvien vairāk iedzīvotāju Latvijā domā, ka spēj ietekmēt norises Saeimā un valdībā. To, ka viņu spēkos tomēr ir ietekmēt norises polītikā, pauduši 22% iedzīvotāju, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Ir vajadzīga jauna Atmoda un cita polītika.