Vai attieksmei pret valsti ir vecuma cenzs?
Ligita Kovtuna    19.09.2023

 

 

 

Viendien ņēmos rēķināt – cik tad tiem “nevarīgajiem vecīšiem”, kam šodien 75, bija 1990. – 91. gadā, kad tika atjaunota latvijas tiesiskā neatkarība? Nu taču viņi bija trīsdesmitgadnieki! Ne tik “zaļi”, ka nesaprastu, kādā valstī un sabiedriskā iekārtā dzīvo, un ne tik veci, ka neko vairs nevar iemācīties. Šajās dienās valsts likumdevēja līmenī spriež un pieņem lēmumus par to, vai valsts valodu tāds večuks vairs var iemācīties, vai to no viņa maz var prasīt. Varbūt tas cenzs jāpazemina līdz gadiem 65, un tad – ja vien nav  garīgās atpalicības?  Beidziet! Atbilde taču ir skaidra – nebija ne vajadzības, ne iemesla, ne vēlēšanās saprast un sazināties tās valsts valodā, kuŗā esi nolēmis dzīvot. Un, skat, laiki var mainīties, atkal atnāks “savējie”, un viss nostāsies “savās vietās”. Ja nu vēl var mēģināt saprast santechniķi vai apkopējtantiņu, bet – valsts valodu savām profesionālajām vajadzībām atbilstošā līmenī nezina neticami liels skaits krievu skolotāju! Uz ko viņi bija cerējuši?! Kāds ir viņu IQ, lai strādātu skolā, apgaismības iestādē, kas audzina jaunos savai valstij piederīgos?

      

2022. gada 8. martā tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā šā gada janvārī, saskaņā ar tiem, Krievijas pilsoņiem, kas vēlas iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā, tika noteikta 75 gadu robeža, līdz kuŗai ir jākārto valwts valodas pārbaudījums. Tagad spriež parr tās samazināšanu līdz 65 gadu vecumam. Te jāpiebilst, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu šādas vecuma robežas nav. Ja vēlies dzīvot Eiropas valstī un saņemt tās piedāvātās sociālās garantijas, kauču 99 gadu vecumā ir šīs valsts valoda jāzina, dažās valstīs pat augstākajā jeb B1 līmenī – iepretim Latvijā prasītajam A2, kas ir viens no zemākajiem. Kā stāsta Latvijas eksaminētāji, uz valodas pārbaudi ierodas ļautiņi, kas nespēj pat saprast latviešu valodā uzdoto jautājumu: “Kā jūs sauc? Lūdzu, nosauciet savu vārdu un uzvārdu!”  Turklāt – eksaminācijas komisijās jau nesēž bezsirži un cilvēknīdēji, ja cilvēkam ir veselības problēmas vei, teiksim, ķīmijterapijas procedūras, eksāmens tiek pārcelts, pieeja ir individuāla. Bet – runa tomēr ir un paliek par Krievijas pilsoņiem, kas kaimiņzemes pavalstniecību izvēlējās apzināti un – savtīgu apsvērumu vadīti. Pats izplatītākais – Krievijā pensijas vecums sievietēm iestājas 55 gados. Turklāt – ļoti liels procents šo Krievijas pavalstnieku vēlēšanās savas balsis atdeva par Putinu.

      

Neraugoties uz protestiem, Krievijas pilsoņu latviešu valodas prasmju pārbaudes termiņš tika pagaŗināts par diviem gadiem. Populārākais attaisnojums skan apmēram tā – “nu, lai tie vecīši un babuškas dzīvo nost! Vai nu tie daži tūkstoši apdraudēs latviešu valodas pastāvēšanu?!” Dzejniece Inese Zandere, kas allaž sprēgā asi un trāpīgi, intervijā nedēļrakstā IR pasaka cieši:  “Viņi apdraud pat Lastvijas valstiskumu! Tās večiņas, kuŗu tagad daudziem kļuvis žēl, Latvijā nav ieradušās vakar vai aizvakar. Valodas nezināšana liecina, ka viņām visu mūžu bijis vienalga un no piektā stāva nospļauties, kur tieši viņas dzīvo. (..) Nerunāšana un nemēģināšana runāt latviski ir nostājas parādīšana. (..) Valodas jautājums vienmēr bijis pret Latviju pavērsts ierocis, kas ticis pielādēts pirms daudziem, daudziem gadiem.”

      

Dzīvodami NATO valstī, viņi gan vēl tikai atļaujas šaut gaisā salūtus Jaungada naktī pēc Maskavas laika… Bet mēs taču zinām, ka tie nav šie septiņdesmitpiecgadīgie vecīši, - tie šāvēji ir viņu atvases. Un tas ir traki.