Sallija Benfelde 10.11.2020
No pirmdienas, 9. novembŗa Latvijā saistībā ar iespējamu nekontrolējamu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu ar Covid-19 izsludināta ārkārtas situācija līdz 6. decembrim. Dienā, kad tapa šis komentārs, Latvijā kopš pandēmijas sākuma šī vīrusa dēļ miris 101, bet saslimuši 8187 cilvēki.
Katra cilvēka dzīvība ir svarīga. Tāpēc šodien valdība uzklausīja veselības speciālistus un sadzirdēja viņu viedokli, ka ir jārīkojas izlēmīgi un tūlīt, jo citādi varam zaudēt kontroli pār pandēmijas uzliesmojumu, kā tas jau novērots ne vienā vien Eiropas valstī, piektdien, 6. novembrī, pamatojot ārkārtējās situācijas izsludināšanas nepieciešamību, skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Jāpiebilst, ka ārkārtas situācijā ierobežojumi būs stingrāki un to ievērošana tiks arī stingrāk kontrolēta.
Tiesa gan, Latvijā situācija ir krietni labāka nekā vairākumā Eiropas valstu, bet ir skaidrs arī tas, ka nu jau vairs nevar izsekot un atklāt katra inficētā kontaktpersonas, kas rada ļoti plašu inficēšanās risku un situāciju, ka slimnīcas vairs netiks galā ar saslimušajiem. Jau ir izveidotas papildu gultasvietas, samazinot to skaitu ar citām slimībām sirgstošajiem, bet ne mediķu, ne slimnīcu gultu skaits nav bezgalīgs un neierobežots. Turklāt daudzi joprojām negrib ievērot noteiktos ierobežojumus vieni uzskata, ka tās visas ir muļķības un meli, citi vienkārši atsakās ierobežojumus ievērot, jo, lūk, tiekot pārkāptas viņu cilvēktiesības. Nekas jauns tas gan nav, līdzīgi domājoši cilvēki ir atrodami katrā valstī. Ārkārtas situācija juridiski ļauj lēmums pieņemt ātrāk un ļauj arī sodīt tos, kuŗi vienalga kādu iemeslu dēļ tos neievēro.
Pats būtiskākais ārkārtas situācijas laikā neapšaubāmi ir atbalsts tiem, kuri pandēmijas dēļ atrodas dīkstāvē vai ir zaudējuši darbu. Valsts atbalsts bija pieejams arī pavasarī, kad bija ieviesta ārkārtas situācija, bet tas gan bija kā lāpīta sega ar lieliem caurumiem. Jautājums par atbalstu arī ir tas, kas raisa visvairāk neapmierinātības un iebildumu. Latvijas Televīzijas raidījuma de facto žurnālisti izpētījuši, ka Latvija atbalstos krizes pārvarēšanai bijusi visskopākā no Baltijas valstīm, un Latvijai bijis arī vislielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem pagājušajā gadā 8,6 procenti. Izrādās, Latvijai pirmās ārkārtas situācijas laikā bijis ļoti liels privātā patēriņa kritums cilvēki taupīja naudu, nepirka drēbes, kurpes, pulksteņus, grāmatas un citas mantas, bez kuŗām, sēžot mājās, varēja iztikt. Negāja uz teātriem un koncertiem, jo tie bija atcelti. Latvijas Banka pieļauj, ka vismaz daļēji pie tā var vainot salīdzinoši zemāku valdības atbalstu mājsaimniecībām. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, Latvija pavasarī, salīdzinot ar kaimiņiem, tērēja mazāk naudas atbalsta pasākumiem kopumā un stipri mazāk, lai saglabātu iedzīvotāju ienākumus. Tas, kas varbūt to īstermiņa šoku ekonomikai vairāk mīkstina, ir atbalsts mājsaimniecībām. Un te mēs, salīdzinoties ar Baltijas valstīm, redzam, ka mums gan dīkstāves pabalstu izmaksātais apjoms, gan arī citu pabalstu mājsaimniecībām apjoms bija mazāks nekā kaimiņvalstīs. Un, ņemot vērā to, ka mājsaimniecības lielu daļu no saviem ienākumiem tiešā veidā patērē, tam, protams, ir momentāna ietekme uz ekonomiku, žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Protams, neapmierinātība un dažkārt arī izmisums par to, kā izdzīvot, tikai aug, un, protams, pārmetumus saņem valdība, bet visvairāk Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Daudzi pieprasa, lai premjers ir stingrāks prasībās pret valdības ministriem, lai vairāk kontrolē viņu padarītos darbus, bet tajā pašā laikā ikviena, kaut neliela kāda ministra kritika izsauc tā partijas pretreakciju. Sociālajos tīklos jau izskan pa balsij, kas aicina premjeru atkāpties no amata un ir arī aicinājumi veidot jaunu valdību.
Vai tas ir nopietni un vai valdība var tagad krist Covid-19 izraisītās krizes dēļ?
Patiesībā valdība jau visu laiku ir tā uzmanīgi laipojusi starp to veidojošo piecu partiju interesēm un pretrunām. Premjers lielā mērā ir bijis nevis kā bargs, bet kā ļoti diplomātisks kuģa kapteinis. Kritika no partiju puses vienmēr tiek uztverta diezgan saasināti, brīžiem pat liekot saprast, ka varētu jau arī aiziet no koalīcijas. Patiesībā tas nav īpaši ticams, jo Saeimā ir ievēlēti tie, kuŗi ir ievēlēti, un nav ļoti daudz variantu, kuŗas partijas sastādītu valdību. Cita valdība, visticamāk, nozīmētu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atgriešanos valdībā, kas, manuprāt, būtu vēl sliktāk Cita valdība varētu nozīmēt arī, ka kāds tajā mēģina ievilkt Saskaņu, jo vienā valdībā ar ZZS nevarētu iet Jaunā konservātīvā partija (JKP), kuŗa ir deklarējusi, ka ar Lemberga partiju - nekad. Jebkam piekristu nu jau pavisam paputējusī KPV LV, jo nedomāju, ka tai kādreiz vairs būs iespēja iesēsties kādā ministra krēslā. Nacionālā apvienība (NA), manuprāt, arī ir izdevīgu gadījumu atrašanas meistari, bet Attīstībai/Par! ar savu pelēko kardinālu Edgaru Jaunupu arī pratīs mest kūleņus, gan zaudējot daļu biedru un atbalstītāju. Vārdu sakot, visas partijas labi saprot, ka citā valdībā tām vai nu būs jāiet uz kompromisiem, kas atbaidīs viņu vēlētājus, vai arī nav garantijas, ka tiks pie ministru amatiem un kuŗi tie būs. Tādēļ valdības gāšana, manuprāt, galīgi nav koalīcijas interesēs, par spīti dažas labas partijas mājieniem premjeram.
Dabiski, kādus labumu kārotājus varētu pierunāt mēģināt gāzt valdību, apsolot labas vietas nākamajā valdībā, it sevišķi tādēļ, ka opozīcijā esošajai ZZS nav iespēju dalīt miljardus, kas paredzēti atbalstam pandēmijas krizes laikā.
Domāju, ka premjeram tomēr vajadzētu kaut kā tikt galā ar savas partijas biedru un finanču ministru Jāni Reiru un kaut kā dabūt pie prāta neprofesionālo un neko nesaprotošo labklājības ministri Ramonu Petraviču no KPV LV. Varbūt pārrunas jārisina prom no žurnālistu un opozīcijas acīm un ausīm, lai ministriem nav iemesls ļoti apvainoties par publisku pamācīšanu.
Protams, arī polītikā darbojas labi zināmais teiciens nekad nesaki nekad, tomēr šaubos vai tuvākajā laikā Latvijas valdībai nāksies demisionēt.
Atpakaļ
.jpg)
