Ukraina. Kaŗš. Pekle
Sallija Benfelde    13.02.2024

 

 

”Krievu Shahed trāpīja naftas bāzē, dīzeļdegviela un benzīns sajaucās nāvējošā lavā, kas tecēja lejup pa ielu. Mājas un mašīnas uzliesmoja kā sērkociņi. Zeme dega, lai gan iepriekšējā dienā bija uzsnidzis sniegs. Bojā gājusī ģimene ar trīs bērniem sadega dzīvi. Tēvs, māte un trīs bērni: septiņgadīgs, četrgadīgs un sešus mēnešus vecs mazulis. Radinieki no rīta nodeva DNS paraugus, jo bojā gājušos nevar atpazīt – raksta oficiālie informācijas avoti. Zīdainītis pagaidām nav atrasts. Raksta, ka nodegušas 15 mājas, septiņi bojā gājušie, divus cenšas glābt apdegumu nodaļā. Dega visa Koteļnajas iela, esmu pārliecināta, ka turpmāk harkivieši to sauks par Pekles ielu*, jo tā bija īsta pekle. Tagad debesis virs pilsētas aizsedz melni dūmi.(..) Pagājušajā nedēļā intervijā poļu žurnālists man vaicāja: ”Hanna, vai var notikt kaut kas tāds, lai jūs piedotu krieviem?” Nekas, Jakub, vairs nekas”.

 

Tā dienu pēc baisā Krievijas uzbrukuma rakstīja ukraiņu žurnāliste Anna Gina. 

 

Latvijā un citviet pasaulē mediji vēstīja, ka Krievijas armija naktī uz sestdienu, 10. februāri,  kārtējo reizi īstenojusi dronu uzbrukumu Ukrainas teritorijai. Tā rezultātā nogalināti vairāki cilvēki, tostarp bērni. Tikmēr frontē aizvadītajā diennaktī notikušas 111 sadursmes. Krievija palaida dronus no Čudas raga okupētajā Krimā un Kurskas apgabala Krievijā. Šo trieciendronu galvenie mērķi bija Odesa un Harkiva. Triecienos Harkivā nogalināti vismaz septiņi cilvēki. Tās bija divas ģimenes, kuras gāja bojā. Viena ģimene bija precēts senioru pāris, otra – vīrs, sieva un viņu trīs mazie bērni. Liesmu karstums bija tik spēcīgs, ka upurus nav iespējams atpazīt. Mazākā bērna mirstīgās atliekas teju pilnībā pārvērtušās pelnos. Oleksejs bija vecākais dēls, viņam bija 7 gadi. Vidējais dēls Mihailo nesen svinēja savu sesto dzimšanas dienu. Bet pats jaunākais dēls Pavlo bija vien septiņus mēnešus vecs. Izmeklētāji ziņo, ka tēvs atrasts mājas gaitenī, bet māte ar bērniem – vannasistabā. Visticamāk, viņi tur mēģinājuši paslēpties no liesmām.

 

Savukārt naktī uz svētdienu, 11. februāri, Krievijas droni masveidā uzbrukuši Ukrainas dienvidiem, un vairāk nekā piecas stundas ilgajā uzbrukumā nodarīti postījumi agrorūpniecības infrastruktūrai, dzīvojamām mājām un gāzes vadam, informē Ukrainas Bruņotie spēki. Baiso statistiku varētu turpināt, un tas, ka 11. februāra vakarā tiek ziņots, ka Krievijas okupanti karā zaudējuši 395 200 militārpersonu, nav mierinājums.

 

Ukraina, NATO un ASV

Putins nedomā apstāties. Vēl ļaunāk: 11. februāra vakarā BBC ziņās izskanēja, ka Tramps  „aicina” Krieviju uzbrukt sabiedrotajam, kas neapmaksā rēķinus. Proti, Donalds Tramps ir izteicies, ka “mudinās” Krieviju uzbrukt jebkurai NATO dalībvalstij, kas neapmaksā rēķinus Rietumu militārās alianses ietvaros. Mītiņā sestdien viņš sacīja, ka reiz ir teicis līderim, ka neaizsargās tautu, kas atpaliek no  maksājumiem, un „mudinās” agresorus „darīt visu, ko viņi vēlas”. Baltā nama preses sekretārs sacīja, ka bijušais prezidents „veicina slepkavniecisku režīmu iebrukumus mūsu tuvākajos sabiedrotajos”, un nodēvēja komentārus par „drausmīgiem un neglaimojošiem”. Viņš piebilda, ka paziņojums „apdraud Amerikas nacionālo drošību, globālo stabilitāti un mūsu ekonomiku”. Paziņojumā, atbildot uz D. Trampa komentāru, svētdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja: „Jebkurš ierosinājums, ka sabiedrotie neaizstāvēs viens otru, grauj visu mūsu drošību, tostarp ASV, un pakļauj amerikāņu un Eiropas kaŗavīrus paaugstinātam riskam. Es sagaidu, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs prezidenta vēlēšanās, ASV paliks spēcīgs un apņēmīgs NATO sabiedrotais.” Eiropadomes prezidents Šarls Mišels svētdien nosodīja bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus. „Transatlantiskā alianse 75 gadus ir bijusi amerikāņu, kanādiešu un eiropiešu drošības un labklājības pamatā,” Mišels ierakstīja saziņas platformā „X”. „Neapdomīgi paziņojumi par NATO drošību un solidaritāti kalpo tikai [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina interesēm” un „tie nesniedz lielāku drošību vai mieru pasaulei,” viņš uzsvēra. Kā zināms, Alianses valstis ir apņēmušās aizsardzībai piešķirt ne mazāk kā 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), taču lielākā daļa NATO dalībvalstu militārajiem izdevumiem atvēl mazāk. Tomēr šie 2% nav ierakstīti līgumā, tikai vadlīnijās. Tas nozīmē, ka šis prasības nav obligātas, lai gan saprātīgas un vajadzīgas. Latvija tās izpilda, bet diemžēl, Trampa sacītais Dienvidkarolīnas štatā iedrošina Putinu, tādēļ būtu naivi domāt, ka īstenotās vadlīnijas Latvijai piešķir papildus drošību. Tāpat kā nav jāuzticas Putina sacītajam intervijā bēdīgi slavenajam amerikāņu politikas kometātājam Takeram Karlsonam– ka Krievija neuzbruks NATO valstīm un ka Latvija viņu neinteresē. Pirms diviem gadiem, neilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, Putins apgalvoja, ka Krievija negrasās iebrukt Ukrainā.

 

Kaŗš un ukraiņi

Latvijas televīzija (LTV) raidījumā par to, ka ukraiņi dzīvo kaŗa apstākļos, savā raidījumā atgādina, ka Ukrainas iedzīvotāji pilna mēroga kaŗa apstākļos dzīvo jau gandrīz divus gadus – ik dienu ar ziņām par nāvēm un postījumiem. Aplēsts, ka šajā laikā trešdaļa iedzīvotāju zaudējuši darbu, absolūti lielākajai daļai – ap 78% ir samazinājušies ienākumi un Krievijas okupēto teritoriju dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoto bēgļu vien ir 6 miljoni. Uz ;ārvalstīm devušies 4,3 miljoni ukraiņu, tātad kaŗa laikā savas mājās nācies pamest vairāk nekā 10 miljoniem ukraiņu jeb aptuveni ceturtajai daļai Ukrainas iedzīvotāju.  „Esot Ukrainā, ir neapšaubāmi skaidrs, ka kaŗa ietekme sniedzas daudz tālāk par frontes līnijām un vairāk vai mazāk ietekmē ikvienu jebkurā Ukrainas vietā. Krievijas triecieni var trāpīt  visur. Un ar to nākas sadzīvot.”, vēsta raidījums. “Krievi bieži sāk raķešu apšaudes tieši naktī vai arī ļoti agri no rīta. Un tādā veidā destabilizē dzīvi miljoniem ukraiņu. Dara to, lai vēl vairāk iztukšotu mūsu resursus. Lai vēl vairāk vājinātu mūsu pozīcijas,” LTV stāstīja neiropsihologs un organizācijas “Mental Help 365” pārstāvis Dmitro Vakulenko. “Arī šorīt no rīta bija gaisa trauksme. Un tā apturēja satiksmi ar metro. Apturēja darbu Kijivā. Un tā faktiski notiek katru dienu. Mums Kijivā ir mazliet vieglāk. jo mums ir 5,10 vai pat 15 minūtes, lai paslēptos līdz brīdim, kad gaidāma apšaude. Bet vietās, kas atrodas frontei tuvāk – Harkiva, Hersona, piemēram – tur bieži apšaudes sākas vispār bez gaisa trauksmes brīdinājuma. Vienkārši tādēļ, ka signāliekārtas nepaspēj nostrādāt,” skaidroja Vakulenko.

 

Ukraiņu brīvprātīgais Romāns Doniks savā blogā raksta: “Paļsaik ie ļoti smags laiks. Un situācija ir ļoti smaga. Lielākā daļa cilvēku pat nesaprot, cik tā ir smaga. Man nav laika izmisumam, visādām svārstībām, refleksijai.Ienaidnieks turpina katru dienu uzbrukt un turpina nogalināt mūsu cilvēkus. Katru stundu . Tieši šobrīd. Diemžēl, to nevar apturēt, lai pasēdētu, paskumtu un padomātu par to, cik labi būtu, ja…Pie velna, šeit un tagad! Jādara tas, ko var izdarīt. Citādi mums beigas. Vaimanas sociālajos tīklos neko nemainīs. Izmisums un nenoteiktība nav konstruktīvi. Katram no mums ir kaut kas, ko mēs darījām vakar, darām šodien un darīsim rīt. Nemainīgas, vienkāršas lietas, kas pa ķieģelītim iegulda mūsu uzvarā. Mēs nevaram uztaisīt pauzi vai apturēt kaŗu. Vienkārši apgulties un nomirt – draņķīga ideja. Krist izmisumā un un visu aizmirst ari nav izeja. Mēs katru dienu mācām cilvēkus. Mācām viselementārākās pamata  prasmes: visvienkāršākais veids, kā saglabāt savu dzīvi, ir nogalināt ienaidnieku.Nekas cits neder.nevaram bēgt vai slēpties – mūs panāks.”  Savukārt bijušais Radas jeb Ukrainas parlamenta deputāts Vadims Deņisenko raksta: “Mēs neko nedarām saistībā ar Putina vēsturiskajiem murgiem. Informatīvā kaŗa laikā tas nozīmē – iešaut sev kājā.(..) Ja uzmanīgi paskatās Putina interviju, tad tajā ir labi redzami divi vēstījumi:

-      Ukraina negrib sarunas, bet Krievija tās grib;

-      Ukraina ir mākslīgs veidojums.

 

Par pirmo vēstījumu – starp citu, tas ir Krievijas Fderācijas galvenais naratīvs, un viņi to bīda visās platformās visur. Par otro vēstījumu – Putina vēsturiskajiem murgiem – tas atkārtojas nepārtraukti un kā virsraksti un apakšvirsraksti kļūst par noteiktu viedokli, uzskatu. Mēs tam pretī neko neliekam, neatmaskojam to. Ir informatīvais vaakums, kas tiek aizpildīts tieši ar šiem murgiem. Un vēl – šī Putina intervija jāpadara smieklīga, pretējā gadījumā tā kļūs nopietna”. 

 

Jāpiebilst, ka Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs. aicina sabiedrotos nebaidīties no agresorvalsts Krievijas – ja tā notiks, kaŗš tiks zaudēts. Viņaprāt daudzas valstis baidās no Krievijas un baidās no kaŗa.”Pēc katras melnas nakts iestājas rīts un atgriežas saules gaisma. Un es ceru, ka tuvākajā laikā mēs redzēsim saullēktu”, sacīja Daņilovs.  *котельная – kurtuve (krievu val.); ja tulkotu ielas nosaukumu, „улица Котельная”, būtu Kurtuves iela.