Trijotne: Brīvības piemineklis, Okupācijas mūzejs, Gaismas pils
FRANKS GORDONS    09.02.2016

 

Biju liecinieks - uz tēva pleciem - Brīvības pieminekļa atklāšanai 1935. gada 18. novembrī. Biju viens no pirmajiem, kas atsaucās uz Paula Lazdas aicinājumu atbalstīt Okupācijas mūzeja ideju, un no 2000. līdz 2008. gadam biju aktīvs Okupācijas mūzeja biedrības loceklis, piedaloties esošās un iecerētās ekspozīcijas izveidē. Un kad tālaika kultūras ministre Helēna Demakova steidzināja Gaismas pils projekta īstenošanu, manī šoku izraisīja nelabvēļu murmuļošana, ka labāk būtu būvējuši tik un tik dzīvokļu pensionāriem. 

 

Piedodiet par šo ievadu, bet šīs rindiņas pamato manu pārliecību, ka vienīgā iespējamā Rīgas vēsturiskā "ass" ir trase, kas iekļauj trijoni: Brīvības piemineklis - Okupācijas mūzejs Strēlnieku laukumā un nekur citur - Gaismas pils!

 

Tas, ka Brīvības piemineklis netika nojaukts, bija Veras Muchinas nopelns, jo šī Rīgā dzimusī tēlniece, kas radīja Strādnieka un Kolchoznieces statuju PSRS paviljonam 1937. gada Parīzes pasaules izstādei, bija, var teikt, neaizskarama. Atceros, ka ceļvežos pa Rīgu, kas bija paredzēti ārzemniekiem, Brīvības piemineklis pat netika pieminēts!

 

No šī pirmskaŗa Latvijas brīvvalsts simbola taisna līnija ved uz Strēlnieku laukumu, kur "tā melnā kaste" Okupācijas mūzejam bija, ir un paliek īstā vieta - Daugavmalā, kur var pulcēties ļaužu masas, ar skatu uz likteņupes otru krastu, uz Gaismas pili - atjaunotās Latvijas Republikas lepnumu. Līdzās - trīs granītā iemūžinātie strēlnieki, un būtu pēdējais laiks viņu cepures greznot ar trejādām kokardēm - veco krievu ovālu, sarkano piecstūru zvaigzni un Latvijas saulīti. Un ļoti žēl, ka kaut kā iestidzis savdabīgais represēto piemiņas memoriāla projekts. 

 

Okupācijas mūzeja pagarinājuma/turpinājuma - Nākotnes nama pretinieki iespītējušies, rosinot mūzeju pārnest uz Stūŗa māju. Šī ēka, pat tikai daži tas stāvi, ir vajadzīga, pat vēlama Okupācijas mūzeja filiāle, taču nams atrodas pie trokšņaina ielu krustojuma, tā ir ne visai ērti pieejama un "piebraucama" vieta. Tos, kas nevēlas redzēt Okupācijas mūzeju Daugavmalā, mudina ne jau bažas par vēsturisko Vecrīgas siluetu, bet vienīgi protests pret šo "acīs krītošo" un nemitīgo atgādinājumu par to, ka svešā vara vesela pusgadsimta laikā izrāva Latviju no neatkarīgo, Eiropas civīlizācijai piederošo valstu saimes.

 

Aplūkojot mūsdienu Rīgas pieminekļos kaltos vaibstus, raugos uz Esplanādi: par 1965. gada atklāto lielisko pieminekli Rainim jāpateicas - vēstures ironija - "padomju varas" pūlēm padarīt šo izcilo Latvieti, Eiropieti un Humānistu par "savējo", kaut gan viņš, būdams sociāldemokrats, norobežojās no lieliniekiem. Turpat, Esplanadē, piemineklis Kalpakam atgādina par Brīvības cīņām, un ļoti gribētos tai pašā laukumā ieraudzīt pieminekli Konstantinam Čakstem un viņa līdzgaitniekiem Latvijas centrālajā padomē - šo manu priekšlikumu necik sen atbalstīja ministrs Artis Pabriks. Bastejkalnā, iepretim Ārlietu ministrijai, piemineklis Kārlim Ulmanim liek aizdomāties par šo traģisko figūru, kas stāvēja pie Latvijas brīvvalsts šūpuļa un kam nebija iespējams novērst tās okupāciju.

 

Tagadējos ceļvežos pa Rīgu Zinātņu akadēmijas ēka tiek ieteikta apskatei kā staļinisma architektūras paraugs. Patiešām, šī celtne, kas bija iecerēta kā "Kolchoznieku nams" (!), ir ne mazāk interesanta ārzemniekiem, kā daudzinātais jūgendstils Alberta ielā. Un "Pārdaugavas monstrs"? Krievijas vēstniecība to pasargā "no laika zoba", bet skaidrojoša plāksne latviešu, krievu un angļu valodā tur gan būtu vēlama...

 

Atjaunotais Rātsnams, Rolanda statuja un Melngalvju nams ir visumā veiksmīgi īstenotas pēcpadomju gadu ieceres, kaut gan pēdējam piemīt zināma butaforijas nokrāsa. Ko vēl vajaga, lai Vecrīgai paliek gadsimtu aura? Te vēl un vēlreiz jāuzsver: taisni tur jābūt Okupācijas mūzejam ar Nākotnes namu. Un ja nu šīs piebūves baltais segums ir no šāda vai citāda materiāla - Birkerta iecere jāīsteno.

 

Virsrakstā pieminētā trijotne patiešām ir Latvijas vēstures ass. Tās vidējam posmam - Okupācijas mūzejam ar Nākotnes namu būtu jābūt gatavam uzņemt apmeklētājus valsts simtgades jubilejā.