EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Trešās Romas murgs Putinam sakāpis galvā
43729

   25.03.2014

Trešās Romas murgs Putinam sakāpis galvā

FRANKS GORDONS

Tas, kas 18. martā notika Maskavas Sarkanajā laukumā. kur bija pulcējušies 100 000 cilvēku, zināmā mērā atgādināja Hitlera uzstāšanos Vīnes Varoņu laukumā (Heldenplatz) pēc Austrijas pievienošanas Lielvācijai (Heim ins Reich!), bet visdrīzāk Romas imperātora triumfālo sagaidīšanu Kolizejā pēc kārtējā kaŗagājiena. Liela zilgana siena aizklāja pagātnes relikviju – Ļeņina mauzoleju, un tautas priekšā nu parādījās tumšzilā mētelī tērpies Vladimirs Putins, kuŗa jau puskailo galvu gan nerotāja lauru vainags, bet no abām pusēm viņu gandrīz vai apskāva baltzilisarkanas lentes - ķeizariskas godības oreols. Milzu plakāts: "Krima mūsu sirdī!" un  Putina izjustā uzruna liecināja, ka „Trešās Romas” murgs viņam sakāpis galvā. Uzgavilēt Putinam bija sanākuši ne tikai "prezidenta partijas" Vienotā Krievija aktīvisti, bet arī delegāti no tādām apvienībām kā Georgieši, Krievijas virsnieki, Jaunā Gvarde. Bija redzams arī plakāts ar uzrakstu: "Obama, tu gādā par Aļasku!" (ko Krievija 1867. gadā pārdeva Savienotajām Valstīm un ko Krievijas pārstāvis Eiropas Padomē Romans Kokarevs nu iekļāvis to territoriju skaitā, kas nākotnē varētu atkal piederēt Krievijai). Laukumā plīvoja daudzi Georgija karogi - nevis lentītes, bet lieli karogi ar oranžmelnām svītrām. Tie acīmredzot  plīvos arī Rīgā 9. maijā pie Pārdaugavas monstra.

Tai pašā dienā mītiņi, suminot Krimas atgriešanos Krievijas klēpī, notika Pēteŗpilī un Brjanskā, Voroņežā un Vladivostokā un citās pilsētās Viss bija jau iepriekš rūpīgi plānots.

Krimas triumfālās iekļaušanas ceremonija tās pašas dienas rītā notika Kremļa visgreznākajā - Georgija zālē. Deputāti un senātori, ģenerāļi un admirāļi bija rāmi sasēdušies gaŗās krēslu rindās, un imperātors Putins viens un cienīgs viņus uzrunāja, rūpīgi izsvēris katru vārdu, norēgulējis balss tembru.

Šī enerģiski uzkurinātā masu psīchoze jeb euforija nevarēja slēpt satriecošo iespaidu, ko Kremlī atstāja 21. februāŗa pavērsiens Kijevā - Maidana kustības uzvara un jaunās rietumnieciskās varas nostiprināšana Ukrainā ar galamērķi - kļūt par ES un NATO dalībvalsti.

Ziņu portālā REGNUM, kas ir pietuvināts Kremlim, Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta analitiķis Andrejs Marčukovs raksta, ka "Krima tikai saldinājusi rūgto sakāvi", jo „tika zaudēta Ukraina”. Un Marčukovs aicina: jādara viss, lai „iznīdētu ukrainību” (ukrainstvo).Viņš šo terminu lieto gluži tāpat kā antisemīti, runājot par "žīdismu" (Jewry). Viņaprāt "jaunā Ukraina" esot "neleģitims agresīvs veidojums, kas īsteno svešu gribu". Pats jēdziens "ukraiņu nācija" esot mākslīgi konstruēts.Bet kas tad spēs "padzīt amerikāņu aģentūru un ukraiņu nacionālistus? Tikai tauta - bet ar palīdzību no ārpuses." Diemžēl, sūrojas Marčukovs, jebkuŗš Ukrainas valstiskums balstoties uz t.s. "ukraiņu ideju". Ukraina esot fikcija – īstenībā viņi ir mazkrievi (malorossi), kas kopā ar lielkrieviem un baltkrieviem veidojot "krievu tautu". Un ja nu ukraiņi šādai izpratnei nepiekrīt? Marčukovs aicina Kremli iejaukties un "atkārtot Krimas scēnāriju" virzienā no Chaŗkovas uz Dņepropetrovsku un Odesu. Citādi, brīdina Marčukovs, "Maidans var notikt arī mūsmājās".

Diemžēl uz "Maidanu mūsmājās" nav ko cerēt. Tiesa, 15. martā Maskavā 50 000 cilvēku piedalījās „Miera maršā”, kas noritēja bez traucējumiem, taču  Krievijas Kultūras ministrijas ierosināto deklarāciju Putina atbalstam parakstīja 512 kultūras darbinieki, ieskaitot slavenības, bet pretējo uzsaukumu "Pret kaŗu. pret Krievijas pašizolāciju, pret totālitārisma restaurāciju" parakstīja tikai 220, tostarp slavenais kinorežisors Eldars Rjazanovs, un viņi tīmeklī tūdaļ saņēma brāzienus – sak,  nodevēji, židvā - žīdu kalpi.

Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, Ukrainas Augstākā Rada ar 274 balsīm (no 303) pieņēmusi „Deklarāciju cīņai par Ukrainas atbrīvošanu”, pasludinot Krimu par "okupētu territoriju". Nolemts sagatavot likumus par iestāšanos ES un NATO un par "Ukrainas kodolstatusa atjaunošanu".

Tikmēr Ķīnas kompartijas laikraksts Renmin Ribao liek saprast, ka Ķīnas un Krievijas stratēģiskā tuvināšanās "kļūst par stabilitātes enkuru pasaulē". Un Global Times, kas tāpat pauž Ķīnas KP viedokli, zobojas: "Krievijas un Putina priekšā ASV un Eiropa izskatās kā papīra tīģeris."

Diemžēl...

FOTO: http://www.slate.com


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA