Tautas balss – Dieva balss
Valija Berkina    13.05.2014

 

24. maijā visā Eiropas Savienībā (ES) notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Uz Latvijai atvēlētajām astoņām vietām pretendē 170 deputātu kandidāti no 14 polītisko partiju sarakstiem: Sociāldemokratiskā partija Saskaņa, Polītiskā partija Alternative, Latvijas Sociāldemokratiskā strādnieku partija, "Par prezidentālu republiku", Latvijas Atdzimšanas partija, Kristīgi demokratiskā savienība, SUVERENITĀTE, Latvijas Reģionu apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Sociālistiskā partija, partija VIENOTĪBA, Latvijas Krievu savienība, Latvijas attīstībai un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

 

Aicinot Latvijas pilsoņus neizniekot savu balsi vēlēšanu dienā 24.maijā, no 28. aprīļa Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja Latvijā grupa devās „Vēlēšanu ABC” tūrē pa Latviju, lai 33 pilsētās un novados pašvaldību, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un iedzīvotājiem, palīdzētu izprast ES un EP nozīmi Latvijai – valstij un ikviena cilvēka dzīvē. Vēl jo vairāk, ja aptuveni  80% Latvijas likumu balstīti uz EP lēmumiem. Turklāt tieši vēlēšanu rezultāti noteiks, kas vadīs ES valdību - Eiropas Komisiju.

 

Šogad apritēja 10 gadi kopš  Latvijas  iestāšanās ES. Arvien labāk apzināmies, ka Eiropa nav ārzemes, ka Briselē un Strasbūrā pieņemtie EP likumi ietekmē ikvienu cilvēku Latvijā.  

 

PIRMO REIZI BALSOS LATVIJĀ

Austrālijas latvietis Jānis CAUCE pagājušā gada rudenī ieguvis Latvijas pavalstniecību. Tātad 24. maijā viņš oficiāli varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņa dzīve pagaidām norit starp Austrāliju un Latviju, jo Latvijā pirms pāris gadiem  viņš saticis nu jau dzīvesbiedri Anitu. Abi dzīvo Jēkabpilī. Kad Jānim radusies doma, ka agrāk vai vēlāk viņš pārcelsies uz dzīvi Latvijā, viņš nolēmis būvēt māju skaistā vietā pie Daugavas. Tāda vieta atrasta pilsētas pievārtē. Jānim patīkot strādāt ar koku, tāpēc tiek celta  guļbūve. Kad māja  būs pabeigta,  aicināšot ciemos  visus Austrālijas radus. Māsa Dzeja ar dzīvesbiedru,  bērniem un mazbērniem jau ciemojušies Latvijā.

 

Jānim Caucem iegūtā Latvijas pavalstniecība un deklarētā dzīvesvieta vienā no lielajām Latvijas pilsētām – Jēkabpilī devusi iespēju pirmo reizi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jēkabpilī ir pavisam deviņi vēlēšanu iecirkņi.

 

„Esmu saņēmis no Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojumu,  ka 24. maijā man jādodas uz Jēkabpils 492. vēlēšanu iecirkni. Tas atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, tuvu manai dzīvesvietai. Dzīvesbiedri Anita palīdzēs orientēties Latvijas vēlēšanu kārtībā. Būs iespēja salīdzināt ar Austrālijā notiekošām vēlēšanām, kur piedalīšanās ir obligāta ikvienam pavalstniekam. Esam iepazinušies ar visiem 14 deputātu kandidātu sarakstiem. Labākā izvēle ir balsot par  11. sarakstu - partiju Vienotība. Krustiņu noteikti likšu pie Nr.1– Valža Dombrovska uzvārda. Būdams Latvijas valdības vadītājs, viņš izveda valsti no ekonomiskās krizes. Godīgs un gudrs cilvēks. Citi, tikuši lielos amatos, izmanto tos savās interesēs un sev pietuvināto iecelšanai amatos,” saka Jānis Cauce.

 

KOPĀ AR PREZIDENTU ANDRI BĒRZIŅU

Salas novada iedzīvotāju Mārtiņu RUPMEJU Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš nesen apbalvoja ar  Latvijas senāko (dibināts 1710.gada 13.maijā)  Valsts apbalvojumu – Atzinības krustu. Fotoattēlā abi redzami smaidoši, jo ir ļoti labi pazīstami. A. Bērziņš 1989.gadā tika ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un par rajona izpildkomitejas priekšsēdi, bet  M. Rupmejs – tādā pašā amatā Jēkabpils rajona padomē. Abi satikās sanāksmēs Rīgā, kā arī kopā ar LTF koordinēja vietējo darbību 1991.gada barikāžu laikā. Kad A.Bērziņš līdz 2004.gadam bija AS „Latvijas Unibanka” prezidents, M.Rupmejs tika iecelts par bankas Jēkabpils filiāles pārvaldnieku. Viņam joprojām uz rokas ir dāvātais pulkstenis ar iegravējumu „Par labu darbu bankā”.  Pēc tam gan  ieņēmuši atšķirīgus amatus.

 

Mārtiņam Rupmejam Valsts augstāko apbalvojums – Atzinības krustu par „godprātīgu darbu tautsaimniecībā” piešķīra pēc vadošos amatos nostrādātiem vairāk nekā 30 darba gadiem. Prezidents A.Bērziņš, pasniedzot  Atzinības krustu, pajokojis: „Mārtiņ, tu arī beidzot esi ticis pie ordeņa!” Šo joku var labi saprast. Lai gan abi ir līdzaudži, bet A.Bērziņš jau 2011. gada jūlijā, uzņemoties Latvijas prezidenta pienākumus, uzreiz tika apbalvots ar trim ordeņiem: Triju Zvaigžņu ordeni , Viestura ordeni un Atzinības krustu.  

 

24.maijā  Latvijas pavalstniekiem, neatkarīgi no ieņemamā amata ir pienākums piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2011.gada 2. jūnijā Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti izvirzīja Andri Bērziņu Valsts prezidenta amatam, un tika ievēlēts. Vai Andris Bērziņš 24.maijā balsos par ZZS deputātu kandidātu sarakstu, tas pagaidām publiskā telpā netiek atklāts.

 

„Ilgus gadus esmu bijis pagasta, rajona padomes vai pilsētas domes deputāts. Tāpēc ļoti labi saprotu, cik atbildīgi ir pienākums strādāt iedzīvotāju labā. Tikpat atbildīgi ir jāizvēlas, kas būs cienīgs pārstāvēt Latviju Briselē. Vairāki pieredzējuši deputāti jau ir likuši vilties, nav attaisnojuši viņiem dāvāto uzticību. 24.maijā Salas vēlēšanu iecirknī balsošu par īstiem Latvijas patriotiem – ekonomiski domājošiem un gudriem cilvēkiem, kas iemantojuši cieņu sabiedrībā,” saka Mārtiņš Rupmejs.

 

AR TRAKTORU UZ BRISELI

Visskaļāk EP galvenajā mītnē Briselē kopš Latvijas iestāšanās ES šo desmit gadu laikā  bijušas sadzirdamas zemnieku balsis ar rīkotajām protesta akcijām, īpaši 2011. - 2012. gadā. Tās iekustināja visu Baltijas valstu lauksaimniekus. Latvijas zemniekiem bija mazākie ES tiešmaksājumi, tie nepārsniedza 63 latus par hektaru, bet vidējais ES rādītājs bija 266 eiro (186 lati) par hektaru.  Ar protesta akcijām tika izdarīts spiediens tieši uz Eiropas Parlamentu, kas ir nozīmīgs ES tiešo maksājumu un kopējās lauksaimniecības polītikas reformu lēmumu pieņēmējs.

 

Latgales zemnieks Antons Bukšs atgādina, ka Briselē uzklausīt Baltijas valstu lauksaimniekus bija aizbraucis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Prezidents solīja palīdzēt cīņā par taisnīgiem ES maksājumiem. Baltijas zemnieki tikās  ar  vairākiem EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem. Bet nevienā protesta akcijā Briselē ne reizi nav redzēts neviens no pašu ievēlētajiem Eiroparlamenta  deputātiem no Latvijas. Kā intereses Briselē aizstāv, piemēram,  Eiroparlamenta deputāti Roberts Zīle, Inese Vaidere, Tatjana Ždanoka, kas ievēlēti jau 2004. gadā, - tā 10 gaduspēc Latvijas iestāšanās ES ?” bargi jautā Antons Bukšs.