Tas nekas, strādā tālāk!
Kārlis Streips    08.11.2016

 

 

7. novembŗa rītā prāts nesasu pastāstīt kārtējo stāstu no serijas “varbūt tomēr tā nevajadzēja,” kas mūsu valsts polītikā ir gaužām ierasts. Droši vien lasītāji būs dzirdējuši, ka pirms aptuveni mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tā kādreizējās direktora vietnieces Jutas Strīķes vārdiem runājot, “aizgāja pakaļ” grupiņai cilvēku, tostarp ekscentriskajam miljonāram Jūlijam Krūmiņam, kā arī Jūrmalas Domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim.

 

Jautājums kārtējo reizi ir par polītisko partiju financēšanu, aizdomas par to, ka, iespējams, caur J. Krūmiņa rokām G. Trukšņa pārstāvētājai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pirms pēdējām vēlēšanām varētu būt plūdusi neatļauta nauda, jo ziedojumi ar trešo personu starpniecību nav atļauti. Ir arī jautājums par Krūmiņam piederošu luksusa dzīvojamu namu Jūrmalā un par to, ka Gatis Truksnis tur kādu laiciņu dzīvojis, lai arī viņa amatpersonas alga nebija un nav ne tuvu tādai, lai apmaksātu īri tik glaunos apartamentos. 

 

Pēc pilsētas galvas aresta notika vēl kāda likumsakarīga un mūsu polītiskajos iecirkņos ierasta lieta. Proti, G. Trukšņa kollēģi Jūrmalas Domē viņu atstādināja no amata. Loģiski, ja reiz pret viņu izvirzītas apsūdzības. Ierasti arī tas, ka aizturēšanas brīdī cilvēkam kļuva slikti, viņu nogādāja slimnīcā (arī Jūlijs Krūmiņš nonāca slimnīcā, kur viņš no slimības gultas pa labi, pa kreisi sniedza intervijas, bilstot, ka viņš jau labprātāk būtu nonācis cietumā, jo viņš savulaik PSRS okupācijas laikā tur pabijis, gribējis paskatīties, kā apstākļi mainījušies; nekas, ja tiks pierādīta nelikumīga partiju financēšana, ļoti iespējams, ka izdošoties dzīvi cietumā atkal piedzīvot pēc pilnas programmas).

 

Taču tad pienāca laiks Jūrmalas Domei spriest par jaunas galvas iecelšanu. Domē ir 15 deputāti, “zaļos zemniekus” pārstāv septiņi no viņiem, tātad, par vienu mazāk nekā vairākums. Attiecīgajā dienā visi 15 deputāti sapulcējās sēžu zālē, kur Domes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Rita Sproģe (ZZS) paziņoja, ka ir tikai viens kandidāts Domes priekšsēdētāja amatam, un tas ir neviens cits kā … KNAB aizturētais un apsūdzētais Gatis Truksnis!

 

Opozīcijas pārstāvji mēģināja viņu iztaujāt, kas tad kopš aizturēšanas mainījies, kas varētu notikt tālāk, bet Truksnis paziņoja, ka viņš netaisoties atbildēt uz jautājumiem. Vairāki opozīcijas deputāti demonstrātīvi pameta zāli, taču pēc 15 minūtēm viņi atkal pulcējās, notika balsojums un … astoņi Jūrmalas Domes deputāti nobalsoja par to, ka apsūdzētajam Gatim Truksnim pilsētas Dome būtu jāvada tālāk. Astotā bija kāda Karīna Sinkeviča, kuŗu Domē ievēlēja no Saskaņas centra” saraksta, un viņa pēcāk skaidroja, ka nebūtu jau gribējusi balsot par apsūdzētu kandidātu, bet partija viņai lika tā darīt. Tapa konstatēts, ka pārējie divi Saskaņas centra deputāti, Larisa Loskutova un Aleksejs Volkovs, nebija balsojuši par apsūdzētu kandidātu. K. Sinkeviča paziņoja, ka viņa ir izstājusies no Saskaņas, bet Saskaņa paziņoja, ka tā K. Sinkeviču ir izslēgusi no partijas. Vienādi vai otrādi, Karīna Sinkeviča vairs nav partijā, bet viņai uz sirdsapziņas ir balsojums par to, ka pašvaldības vadītājs var būt cilvēks, kam priekšā stāv liela izmeklēšana un, ļoti iespējams, tiesu darbi.

 

No serijas “kā jau vienmēr” te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, konkrēti “zaļo zemnieku” gadījumā notikušais nav nekāds pārsteigums, jo viņu lielais patrons un iedvesmotājs allaž bijis ZZS “kandidāts premjerministra amatam” Aivars Lembergs no Ventspils (patiesībā no Puzes). Kā zināms, Lembergu jau sen tiesā par smagiem noziegumiem, tiesā viņš ar aizstāvjiem dara visu iespējamo, lai procesu novilcinātu, iespējams, cerot, ka inkriminētajiem noziegumiem iestāsies t.s. noilgums, lai par tiem vairs nav jāatbild. Polītiskajā nozīmē būtiski ir tas, ka kriminālprocesa ietvaros Lembergam ir liegts darboties Ventspils Domes priekšsēdētāja amatā, bet, ja mēs paskatāmies Domes mājaslapā internetā, tad pirmais, ko redzam, ir Domes fotografija, kuŗā Lembergs sēž galda galā, bet zem jēdziena “Domes priekšsēdētājs” ir minētā cilvēka bilde. Lieki teikt, ka Domes mājaslapā par tiesāšanu velti meklēt kaut vienu vārdu. Tātad, no “zaļo zemnieku” viedokļa, ja reiz vienā pašvaldībā var šiverēties cilvēks, kuŗš tiek krimināli tiesāts, tad kāpēc gan citas pašvaldības vadīšanu neuzticēt cilvēkam, kuŗš tiek krimināli izmeklēts?

 

Savukārt, kas attiecas uz Jūrmalu, šī nebūt nav pirmā reize, kad tur noticis ievērojams koruptīvs skandals. Gatis Truksnis par pilsētas galvu kļuva 2010. gada septembrī pēc tam, kad no amata aizgāja cilvēks vārdā Raimonds Munkevics, kuŗu apsūdzēja un arī notiesāja kukuļdošanas lietā. Šogad februārī viņš izspruka no cietumsoda, taču tiesa lika viņam samaksāt gandrīz 50 tūkstošus eiro soda naudas, plūs vēl uz trim gadiem aizliedza darboties polītikā. Vēl piecus gadus pirms tam sprukās nonāca cits tīkotājs uz Jūrmalas galvas posteni – Juris Hlevickis, kuŗa atbalstīšanai Domes deputātam Ilmāram Ančānam tika piedāvāts kukulis.

 

Tas bija tas pats gadījums, kad kādreizējais Latvijas premjērministrs Andris Šķēle viņam nezinot ierakstītā telefonsarunā pateica, - ja reiz neizdevās ievēlēt Hlevicki, tad par Domes priekšsēdētāja vietnieku vajagot ievēlēt “lielāko kretīnu.” Pret Šķēli un viņa sarunas partneri, kādreizējo Latvijas satiksmes ministru Aināru Šleseru, nekādas apsūdzības netika izvirzītas, lai gan man likās toreiz, un liekas joprojām, - ja polītiķi aktīvi iztirzā kukuļdošanas procesu un tā iznākumu, īsti labi tas neož.

 

Acīmredzot vismaz uz kādu laiku Gatis Truksnis atkal būs Jūrmalas Domes priekšnieka krēslā, vismaz tik ilgi, kamēr kāds viņam nebūs pateicis, ka viņš tur nedrīkst būt. Tas kāds būtu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kuŗa vadītājai ministrijai ir tiesības iejaukties pašvaldību lietās tad, kad tas ir nepieciešams. Gerhards pārstāv Nacionālo apvienību. Nezinu, ko viņš par visu iepriekšteikto domā, vispār pašai NA arī vēsture polītiskās ētikas ziņā nav kristalltīra, it īpaši domājot par Latvijas visai savdabīgo (maigi izsakoties) maksātnespējas administratoru industriju.

 

Taču vienalga, ko darīs vai nedarīs ministrs, Jūrmalā kārtējo reizi politika smird pa gabalu. Protams, Gatis Truksnis dievojas, ka viņš ne pie kā nav vainīgs, vispār nezina, kāpēc kāds pret viņu ir vērsies. Ja lieta nonāks līdz tiesai, droši vien viņam naktīs nebūs mierīga gulēšana tāpēc, ka minētais Jūlijs Krūmiņš ir viens dikti pļāpīgs cilvēks. Pēdējās nedēļās viņš aktīvi stāstījis, ka nesaredz, kāpēc ziedojumi partijām ar trešo personu starpniecību būtu uzskatāmi par kaut ko sliktu vai neatļautu.

 

Tomēr kaut kad nāksies paskaidrot, kā polītiķis tika pie smalka dzīvokļa mājā, kuŗā viņš pats dzīvot atļauties nevarētu. Kauns astoņiem pašvaldības deputātiem, kuŗiem nešķiet, ka arests liedz polītikānim ieņemt vadošu amatu. Un kauns “zaļajiem zemniekiem,” kuŗiem acīmredzot tā nav nekāda problēma. Šādas lietas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā polītiskās partijas un polītiķi mēdz būt apmēram tikpat populāri, kā sesks parfimērijas veikalā. Tas ir korumpētas banānu republikas līmenis. Diemžēl.