Tas nav kaŗš. Tā ir civiliedzīvotāju masu slepkavība
Sallija Benfelde    08.03.2022

 

 

Krievijas iebrukums Ukrainā ir spilgti izgaismojis Putina režīma nostāju un uzskatus, kas civilizētajai pasaulei nav pieņemami un ir pat nesaprotami joprojām.

 

Krievijas armija nekaŗo ar armiju, Krievija kaŗo ar civiliedzīvotājiem un tos iznīcina.

 

Pirmkārt, Putina režīmam cilvēks nav vērtība. Nav svarīgi, kāda ir etniskā izcelsme, tautība, reliģiskā pārliecība vai pilsonība. Cilvēki šī režīma acīs ir tikai “lielgabalu gaļa”, masa, ko var vai nevar izmantot savu mērķu sasniegšanai. Arī tad, ja tā ir noderīga “masa”, to var iznīcināt jebkuŗā brīdī, kad tā sāk traucēt vai ir padarījusi savu darbu.

 

Otrkārt, Putina režīms neievēro un negrasās ievērot nekādas vienošanās, līgumus vai konvencijas. Tas ir tikai aizsegs, ko var izmantot, ja kādā brīdī tas ir izdevīgi, bet kas Putina izpratnē ir pat vājuma pazīme, ja kaut kas patiešām tiek ievērots. Piemēram, Budapeštas memorands. Krievija to parakstīja 1994. gadā, un tas nozīmē: ja Ukraina pārtrauks būt kodollielvalsts un izvedīs no savas territorijas kaujas kodolgalviņas, tad Krievija apņemas ievērot Ukrainas suverenitāti un territoriālo nedalāmību. Ukraina to izdarīja, bet Krievija šo memorandu pārkāpa jau 2014. gadā, kad sagrāba Krimu. Tagad, piemēram, tiek iznīcināta Charkova, nepārtraukti to bombardējot, apšaudot ar raķetēm un smago artilēriju mīnmetējiem, okupanti traucē ievest pilsētā pārtiku un medikamentus. Triecieni mērķēti pa dzīvojamiem rajoniem, skolām, slimnīcām, bērnudārziem. Charkova ir otra lielākā Ukrainas pilsēta ziemeļaustrumos, netālu no Krievijas robežas. Pilsēta dibināta 1654. gadā, tās Universitāte – 1806. gadā, un tajā ir aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni ceturtā daļa ir krievu tautības. Cits piemērs: svētdienas, 6. marta rītā, notika iedzīvotāju evakuācija no Irpeņas, pilsētas, kas atrodas 8 km no galvaspilsētas Kijivas. Krievijas armija sāka evakuēto apšaudi, bojā gāja vairāki cilvēki, to skaitā divi bērni, vairāki tika arī ievainoti. Vēlāk pilsēta tika okupēta.

 

Mariupolē, pilsētā Ukrainas dienvidaustrumos pie Azovas jūras ar aptuveni 450 tūkstošiem iedzīvotāju, ir humānā katastrofa. Jau piecas dienas pilsēta ir ielenkta, tā gandrīz bez pārtraukuma tiek bombardēta, apšaudīta ar raķetēm, mīnmetējiem, smago artilēriju. Infrastruktūra ir bojāta, pilsētā nav apkures, elektrības, ūdens, pārtikas un medikamentu. Jau piecas dienas iedzīvotāji slēpjas pagrabos un patvertnēs, dzīvojamie rajoni pamazām pārvēršas drupās. Saslimušajiem un ievainotajiem nav iespējams sniegt nekādu palīdzību. Ar lielām pūlēm tika panākta vienošanās, ka 5. martā tiks izveidots t.s. “zaļais koridors” jeb klusuma zona, lai varētu evakuēt iedzīvotājus, piegādāt pilsētai ūdeni, pārtiku un medikamentus. Pēc pusstundas klusums tika pārtraukts, sākās smaga apšaude. Naktī no 5. uz 6. martu Mariupoles mērs Vadims Boičenko sociālajos tīklos izplatīja izmisīgu palīgā saucienu visām valstīm: “Es kliedzu, es lūdzos – palīdziet! Palīdziet glābt Mariupoles iedzīvotājus, dodiet iespēju izvest no pilsētas bērnus, sievietes, sirmgalvjus!” 

 

6. marta rītā līdzīgs palīgā sauciens atskanēja no Čerņihovas, pilsētas Ukrainas ziemeļos, 140 km no Kijevas. Pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko stāsta, ka pēc masīvas apšaudes pilsētā ir milzīgi postījumi, to vairs nevar pazīt. Mērs sacīja, ka Krievijas okupanti acīmredzot grib pārspēt pat fašistus un viņiem tas ir izdevies. Čerņihova ir desmit visvairāk no bombardēšanas cietušo Eiropas pilsētu sarakstā 1941. gadā.

 

Starptautiskā nevalstiskā organizācija “Ārsti bez robežām” (MSF) ir paziņojusi, ka humānā situācija Ukrainas dienvidu ostas pilsētā Mariupolē ir katastrofāla, tāpēc ir būtiski svarīgi evakuēt civiliedzīvotājus. “Ir jāpanāk, lai humānais koridors, kuŗu varēja izveidot šodien, bet kas netika izveidots pamiera neievērošanas dēļ, tiktu izveidots ļoti ātri, lai ļautu civiliedzīvotājiem, sievietēm un bērniem, izkļūt no pilsētas," ziņu aģentūrai AFP sestdienas vakarā sacīja MSF krizes koordinators Ukrainā Lorāns Ligozā. 

 

Protams, pēc klusuma neievērošanas Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas puse visu ir ievērojusi un nodrošinājusi, ka evakuējamo kolonnas apšaudījuši ukraiņi paši.

 

Apkures, elektrības un ūdens nav vairākās Ukrainas pilsētās, arī pārtikas un medikamentu nav vai trūkst vairākās pilsētās. Bojā gājušo civiliedzīvotāju, to skaitā bērnu, kopējais skaits nav zināms, jo daudzi joprojām vēl atrodas zem sagrauto pilsētu drupām, bet tie varētu būt tūkstoši. Desmitās kaŗa dienas, 5. marta rītā oficiāli bija zināms, ka šajā kaŗā ir ievainoti 840 bērni, bet tie joprojām ir aptuveni dati. Kara 10 dienās Ukrainā uzlidojumos un apšaudēs ir cietušas vai sagrautas 34 slimnīcas.

 

Krievijas armija ir izrādījusies “papīra tīģeris”, demorālizēta, korupcijas caurausta, darbojas pēc savas sensenās taktikas: iznīcināt pilsētas, pārvērst tās drupās, atlikušos iedzīvotājus mērdējot badā, liedzot jebkādu medicīnisko palīdzību un aprūpi un tad ieņemt drupas, lai iznīcinātu dzīvus palikušos. Kā publiski jau pauduši gados vecākie Ukrainas iedzīvotāji – tā ir kā Ļeņingradas blokāde Otrā Pasaules kaŗa laikā. Tajā pašā laikā tiešraidēs skatītāji varēja pārliecināties, ka no apturētās okupācijas armijas bruņutechnikas izņemtās karavīru pārtikas pakas patiesībā vairs nav lietojamas, jo uz to iesaiņojuma norādītais derīguma termiņš ir 2015. gads!

 

Ukrainas iedzīvotāju varonība un drosme ir atsevišķs stāsts, to var tikai apbrīnot.

 

Pēc masīvajām sankcijām pret Krieviju un pasaules visu nozaru vadošo kompāniju aiziešanas no Krievijas tirgus, finanču analītiķi prognozē, ka šogad otrajā ceturksnī Krievijas ekonomikas zaudēs vismaz 35 procentus. Jau tagad Krievija ir izdevusi rīkojumu normēt pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

 

Vai tas apstādinās Krieviju?

 

Maz ticams, tas manuprāt var tikai palēnināt Putina režīma plānu īstenošanu, jo tai netrūkst “lielagbala gaļas”, ko sūtīt kaŗā un tai joprojām ir kodolpoga. Vai Putinam ir vai nav klīniska garīgo traucējumu diagnoze, lai spriež ārsti un psichiatri, un polītkorektus apzīmējumus lai izvēlas civilizēto valstu polītiķi. Austrumeiropas, it sevišķi Baltijas valstu un Polijas iedzīvotājiem, secinājumi ir vienkārši un skaidri: Putins nav cilvēks, viņš ir sociāls psichopāts, paranoiķis un bandīts, kaŗa noziedznieks.

 

Putins jau ir paudis, ka sankcijas patiesībā esot slēpts kaŗa pieteikums un ka Baltijas valstīs valdot rusofobija, kas apdraudot Krieviju. Vismaz puse Krievijas iedzīvotāju atbalsta Putina režīmu, tādēļ cerēt uz to, ka iedzīvotāji sarīkos “krievu Maidanu”, manuprāt, nav pamata. Turklāt Krievijā tiek bloķēti un aizliegti jebkādi neatkarīgi informācijas avoti, ieskaitot Twitter un YouTube. Par kaŗā kritušajiem Krievijas iedzīvotāji tik drīz patiesību neuzzinās, jo Krievijas Aizsardzības ministrija devusi rīkojumu kaŗavīriem, kas piedalās uzbrukumā Ukrainai, atņemt personu apliecinošos dokumentus un personīgos žetonus. Dokumentā izteikta arī prasība “visīsākajā laikā” nokārtot kritušo līķu izvešanu, to veicot slepus naktī arī uz Baltkrieviju un, ja līķus nav iespējams izvest, tie iznīcināmi uz vietas.

 

Kaŗu vismaz uz laiku varētu apturēt Ukrainas gaisa telpas kontrole, ko īstenot spētu tikai ASV, bet tas savukārt nozīmētu, ka Krievija uzsāk kaŗu ar NATO, bet tas ir Trešais pasaules kaŗš. Protams, NATO no tā vēlas izvairīties. Vai tas mainīs Putina režīma mērķus? Nemainīs! Vai tas ļaus izvairīties no pēkšņa kodoltrieciena pa kādu no Eiropas NATO valstīm? Nezinu, un to laikam nezina neviens. Par to, ka Putins patur prātā kaut kādas iespējas manipulēt ar kodoldraudiem, manuprāt, liecina Černobiļas AES territorijas ieņemšana, kuŗā glabājas kodolatkritumi, un Zaporožjes AES territorijas okupācija. Zaporožjes AES ir otra lielākā Eiropā un viena no desmit lielākajām atomelektrostacijām pasaulē. Tai ir augsta aizsardzība, tā var izturēt, pat ja uz tās nokrīt lidmašīna. Bet šo territoriju kontrole noteikti iecerēta kā šantāžas iespēja, bet varbūt pat kā iespēja tās izmantot kā radioaktivitātes avotu. Jebkuŗā gadījumā Ukraina ir pirmais mērķis, bet Austrumeiropa – nākamais. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis to ir pateicis publiski un nepārprotami, ka pēc Ukrainas krišanas sekos Baltijas valstis, Polija un tālāk līdz pat “Berlīnes mūrim”.

 

Karu pilnībā apstādināt manuprāt varētu tikai vai nu iekšējais apvērsums Kremlī, vai diktatora aiziešana citā saulē. Palikušie līdzgaitnieki , visticamāk, nodarbosies ar varas pārdalīšanu un pārņemšanu. Oficiāli neapstiprinātas ziņas vēsta, ka Putins uzturas bunkurā Urālos un ka pat it kā tikšanās ar Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” stjuartēm notikusi, diktatoram atrodoties citā telpā, bet pēc tam ieraksts ticis digitāli apstrādāts un montēts.

 

Sestdien Rīgā notika liels protesta mītiņš pret kaŗu Ukrainā, un tomēr – domāju, ka mums visiem, lai kuŗā valstī vai kontinetā mēs dzīvojam, ir vērts atcerēties bērnu ārstes, pa pusei ukrainietes, Danas Isarovas mītiņā sacīto: “Jūs neesat piliens okeānā. Jūs esat okeāns. Jūs jau esat cunami, kuŗā noslīks Putina režīms!