Tarifi un protesti: fakti un skaitļi
Sallija Benfelde    08.04.2025

Sestdien, 5. aprīlī, simtiem tūkstošu cilvēku visos 50 ASV štatos izgāja ielās, lai protestētu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa sabiedroto Īlonu Masku. Akcija ar nosaukumu “Hands Off” (“Rokas nost”) norisinājās vairāk nekā 1200 pilsētās. Protesti notika arī dažās Eiropas galvaspilsētās, kur demonstranti pauda pretestību Trampam un viņa agresīvajai tirdzniecības politikai. Protesti bija vērsti pret Trampa admini­strācijas īstenoto ekonomikas politiku un reformām valdības struktūrās, kur atlaisti tūkstošiem darbinieku, kā arī pret valdības plāniem deportēt imigrantus, ierobežot cilvēktiesības vairākām sabiedrības grupām,, samazināt federālo finansējumu veselības aprūpes programmām un citiem pasākumiem. Demons­trācijas organizēja vairāk nekā 150 dažādas organizācijas, arī veterāni un vēlēšanu tiesību aktīvisti.
Iespējams, protesti būtu notikuši vēlāk un nebūtu tik plaši – kā zināms, pret daudziem ASV prezidenta lēmumiem  un viņa līdzgaitnieka Īlona Maska vadītā Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) pasākumiem iebildumi pamazām auga, dažu lēmumu apturēja tiesneši. Tomēr t.s. “kritisko masu” neapmieri­nātība droši vien nesasniegtu tik ātri, jo sākumā lēmumi un pasākumi skāra atsevišķas iedzīvotāju grupas, kurām tikai  lēnām piepulcējās aizvien jaunas. Turklāt pagājušā gada jūlijā ASV Augstākā tiesa nolēma, ka bijušie valsts prezidenti ir imūni pret tiesisko vajāšanu par oficiālo rīcību savu pilnvaru laikā. Prezidentus var tiesāt tikai par pārkāpumiem, kas ir veikti, pildot neoficiālos pie­nākumus.Lieta tika skatīta pēc tobrīd vēl bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinājuma un tieši ietekmēs vairākas pret viņu vērstās kriminālapsūdzības. Tramps nosauca Augstākās tiesas lēmumu par lielu uzvaru. Lai gan lēmums attiecas uz bijušajiem prezidentiem, Tramps to attiecina uz sevi arī pašlaik un publiski jau ir vērsies pret tiesnešiem, kuri apturējuši kādu no viņa vai Maska lēmumiem.

Tarifi un Lielās depresija rēgs
Par “sprādzienu” kļuva Trampa pziņojums par jauniem ASV muitas tarifiem jeb ievedmuitu. Eiropas Savienībai (ES) muitas tarifi ir 20 procentu apmērā, jo  ES Amerikas precēm ievedmuita esot 39 procenti. ASV līdz šim bijuši salīdzinoši zemi ievedmuitas tarifi. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem 2023. gadā ASV vidējais tarifu līmenis bija tikai 3,3%. Eiropas Savienībai tas bija 5%, bet Ķīnai – 7,5%. Tikmēr Indija ievestās preces aplika ar vidēji 17% lielu nodevu. Vairākas Eiropas valstis ir nosodījušas Trampa lēmumu, norādot, ka tas negatīvi ietekmēs gan ASV, gan Eiropas ekonomiku. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Eiropas Savie­nības dalībvalstu vārdā nāca klajā ar paziņojumu, ka jaunajiem ASV importa nodokļiem būs nopietnas sekas. “Pasaules ekonomika ievērojami cietīs. Nenoteiktība palielināsies un izraisīs turpmāku protekcio­nisma pieaugumu. Sekas būs smagas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Arī visneaizsargātākajām valstīm, uz kurām tagad attiecas vienas no augstākajām ASV ievedmuitām,” sacīja Leiena. “Mēs vienmēr esam bijuši gatavi risināt sarunas ar Amerikas Sa­vienotajām Valstīm, lai novērstu atlikušos šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai. Tajā pašā laikā mēs esam gatavi reaģēt. Mēs jau esam sagatavojuši pirmo pretpasākumu paketi, reaģējot uz ievedmuitu tēraudam, un tagad gatavojamies turpmākiem pretpasākumiem, lai aizsargātu mūsu intereses un mūsu uzņēmumus.” Izdevumu “The Atlantic” un “The New Yorker” finanšu žurnālists Džeimss Suroveckis Baltā nama publicētos skaitļus un to aprēķinus kritizēja, savas bažas un sašutumu paužot lietotnē “X”. “Tikko sapratu, no kurienes nāk šīs viltotās tarifu likmes. Viņi patiesībā nav aprēķinājuši tarifu likmes + ar tarifiem nesaistītas barjeras, kā viņi apgalvo. Tā vie­tā katrai valstij viņi vienkārši ņēma mūsu [ASV] tirdzniecības deficītu ar šo valsti un dalīja to ar valsts eksporta apjomu uz mums,”  viņš pauda, piebilstot, ka šīs ir ļoti neparastas muļķības.
Trampa paziņotie tarifi radīja arī jautājumu par to, kādēļ tarifs nav piemērots Krievijai un Baltkrievijai. Finanšu ministrs Skots Basents skaidroja, ka ASV netirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ arī nav muitas tarifu. Gan jāteic, ka ASV Tirdzniecības palātas dati par pagājušo gadu liecina, ka 2024. gadā ASV tirdzniecības kopējais apjoms ar Krieviju bija 3,5 miljardi ASV dolāru. No tiem 526,1 miljons bija eksports uz Krieviju, bet 3 miljardi dolāru – imports no Krievijas.Vēlāk Tramps skaidoja, ka Krievijai muitas tarifi nav uzlikti, jo turpinās sarunas par mieru un to laikā tarifu nebūšot.
Otrs jautājums, kurš, par spīti šokam un apjukuma, visā Eiropā izraisīja īstus melnā humora plūdus, bija par to, kādēļ muitas tarifi uzlikti arī neapdzīvotām salām. Proti, 10 procentu muitas tarifs ir uzlikts arī Hērda un Makdonalda salām, kas ir neapdzīvotas un  kas ietilpst Austrālijas ārējā teritorijā,   taču tajās mīt visnotaļ daudz roņu un pingvīnu. Sauklis “Tarifs pingvīniem” un datorā izveidoti attēli ar pingvīniem, kuri sapulcējušies protestā ar plakātiem pret tarifiem, jau gandrīz nedēļu uzjautrina eiropiešus. Jāpiebilst, ka īpaši “sodītas” šajā tarifu sarakstā tika Lielbritānijai piederošās Folklenda salas, kurās dzīvo 3200 cilvēku un aptuveni miljons pingvīnu. Importam no šīs teritorijas piemērots 41% tarifs, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas sākto “tarifu karu” negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka nekā uz Eiropas Savienību (ES), pirmdien intervijā sabiedriskā medija raidījumā “Rīta panorāma” vērtēja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV). Atsaucoties uz iepriekš veiktām aplēsēm, Dombrovskis atzina, ka ASV sāktajiem “tarifu kariem” ES ekonomikā var būt neliela negatīva ietekme, bet negatīvā ietekme uz pašu ASV varētu būt lielāka, jo “tarifu karus” tā izvērš pret plašu spektru pasaules valstu. Pēc komisāra stāstītā, iepriekšējās aplēses liecina, ka minēto procesu negatīvā ietekme uz ES varētu būt 0,2% - 0,3% robežās, bet uz pašas ASV ekonomiku negatīvā ietekme varētu būt ap 0,5% - 0,6%, tomēr līdz ar tirdzniecības “tari­fu karu” eskalēšanos negatīvā ietekme uz ekonomikām var augt. Dombrovskis atkārtoja, ka “tarifu karu” tiešā ietekme uz Latviju nebūs liela, jo mūsu tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, taču esam daļa no Eiropas ekonomikas ķēdēm, līdz ar to netiešā ietekme var būt jūtamāka.
Tikmēr akciju tirgos sākās un joprojām turpinās straujš akciju vērtības kritums, mazinās arī ASV dolāra kurss.
Tramps joprojām uzskata, ka nekādu problēmu ieviestajos tarifos nav, un joprojām turpina aizstāvēt savu politiku, salīdzinot ievedmuitu ar medikamentiem, sakot, ka dažreiz ir jālieto zāles, lai uzlabotu situāciju.Brīfinga video, kuru publicējis CNN, ASV prezidents pauž, ka ASV atgriežas darbavietas un investīcijas, un pasaule drīz pārstāšot slikti izturēties pret ASV. Kāda žurnāliste Trampam uzdeva jautājumu par to, vai spekulācijas, ka Tramps tīši vēlējies izraisīt akciju cenu kritumu, ir patiesas.”Manuprāt, jūsu jautājums ir ļoti stulbs. Nevēlos, lai kaut kas kristu. Bet dažreiz ir jālieto zāles, lai kaut ko salabotu. Un citas valstis pret mums ir tik slikti izturējušās,” atbildēja Tramps.
Tikmēr jau publiski dažviet izskanējušas bažas par Lielās Depresijas rēgu. Kā zināms, ASV jau reiz to piedzīvoja: 1929. gadā republikāņu prezidents Edgars Hūvers ieviesa ievedmuitu visai pasaulei, lai pārvarētu nopietnas ekonomiskās problēmas. Rezul­tātā tas kļuva par lielāko ASV ekonomikas sabrukumu  vēsturē un tād bija arī līdz šim. Toreiz rūpnieciskā ražošana samazinājās par 47 procentiem, bet bezdarbs uzkāpa līdz 20 procentiem. Vai tas var atkārtoties? Noteiktas atbildes nav, laiks rādīs.

Cilvēki un to vērtība
Tomēr uz “tarifu kara” fona vairāki prezidenta un DOGE lēmumi tomēr izceļas. Darbinieku iztaujāšana, par ko viņi balsojuši prezidenta vēlēšanās, un to atlaišana, kuri nebija balsojuši par Trampu, bija pretrunā visiem demokrātiskas valsts vēlēšanu principiem, turklāt atlaisti tika arī pieredzējuši un profesionāli drošības struktūru darbinieki. Šis lēmums gan tieši neietekmēja “vidējo amerikāni”, kurš to pat varēja nepamanīt. Daudz nopietnāka jau ir 2. aprīlī sāktā veselības aizsardzības jomas darbnieku atlaišana. Pēc Reuters ziņām, tika atlaisti vairāki desmiti tūkstoši darbinieku: pārtikas kvalitātes un medikamentu uzraudzības (FDA) jomā, veselības aizardzības ministrijas Federālajā aģentūrā (CDC). Atlaisti tika arī vadoši zinātnieki, kuri pētīja, piemēram, HIV, onkoloģiskās slimības, uzraudzīja jaunu zāļu ieviešanu. 
3. aprīlī, kad ASV tika sagaidīti Lietuvā mācībās bojā gājušie ASV karavīri. ASV prezidents Donalds Tramps tā vietā, lai izrādītu cieņu, sagaidot Lietuvā bojāgājušos ASV karavīrus, devās spēlēt golfu, raksta “The Mirror”. Kā zināms, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ceturtdien notika piemiņas ceremonija, kurā simtiem cilvēku atvadījās no četriem ASV karavīriem, kas gāja bojā, kad viņu bruņumašīna nogrima purvā Pabrades poligonā. Kortežs vispirms apstājās Katedrāles laukumā, kur to sagaidīja Viļņas arhibīskaps, Lietuvas prezidents, Bruņoto spēku virspavēlnieks, aizsardzības ministre, citas amatpersonas un ārvalstu vēstnieki. Skanot katedrāles zvaniem, procesija virzījāsi pa Ģedimina prospektu, kura braucamās daļas abās malās stāvēja karavīri, izrādot cieņu. Katedrāles laukumā un Ģedimina prospektā uz ceremoniju bija sapulcējušies vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kuri nesa Lietuvas un ASV karogus. Lietuva kā NATO dalībvalsts bojā gājušajiem izrādīja daudz vairāk cieņas, nekā viņu valsts prezidents. Jo tiešām – ASV prezidents neieradās sagaidīt ASV karavīru mirstīgās atliekas. Viņš tā vietā devās spēlēt golfu. Šis traģiskais notikums, kā norāda “The Mirror”, prezidentu īpaši nav interesējis. Sākotnēji, kad viņam jautāja, par traģisko notikumu, viņš pat teica, ka neko nezina. 
Protams, rīkojumu un lēmumu, kas satrauc amerikāņus un rada bažas par demokrātijas graušanu, ir bjis vairāk, apskatā minēju vien dažus no tiem, kopš Donalds Tramps otrreiz stājās prezidenta amatā.