Svētki plūdu ēnā
Sallija Benfelde    12.09.2017

 

 

Augusta lietavas Latvijā nodarījušas vēl nebijušu postu: izskaloti ceļi, bojātas mājas, ūdens daudzviet pārklāja labības un kultūraugu sējumus tā, ka tajos varēja peldēties kā ezerā, bija apdzīvotas vietas, kuŗas ūdens straume atšķēla un padarīja par salām. Mēneša norma dažviet nolija vienā diennaktī, pat dažās stundās, zeme un arī meliorācijas un notekūdeņu sistēmas nespēja uzsūkt un aizvadīt visu nolijušo ūdeni. 24. augusta vakarā, kad Latgalē beidzās lietavas, nokrišņu daudzums, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 229 (!) procentus no augusta normas.

 

Tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas Austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks. Ūdens applūdināja zemnieku ziemai sagatavoto lopbarību, daudzi sējumu lauki ir gājuši bojā. Viens no skarbajiem plūdu stāstiem bija par zemnieku saimniecību “Māras zeme” Baltinavas novadā, kuŗas ganāmpulks bija iesprostots uz lietus izveidotas salas pie Kūkojas upes un pie tā varēja nokļūt un tos pabarot, tikai braucot ar laivu. Šķirnes lopu ganāmpulks, kuŗš ticis veidots gadiem ilgi, varēja iet bojā badā. Turklāt pastāvēja arī risks, ka,  ūdens līmenim paaugstinoties, lopi varētu aizpeldēt uz Krieviju,  un tad dzīvnieku saimnieki tos pazaudētu. Laimīgā kārtā ūdens līmenis nedaudz kritās, un saimnieks ganāmpulku varēja pārvietot, bet visa sagatavotā lopbarība gan tika zaudēta.

 

Lietavu un plūdu nodarītie zaudējumi ir 4,38 miljoni eiro, Saeimā ziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, un Saeima 7. septembrī atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales. Tagad sākusies spēcīgajās lietavās un plūdos pilnībā iznīcināto lauksaimniecības platību apsekošana, lai lemtu par zemniekiem valsts izmaksājamām kompensācijām.

 

Protams, varētu domāt, ka zaudējumus vismaz daļēji segs apdrošinātāji, bet Latvijā sējumu apdrošināšana vēl ir visai jauna nozare, daļa zemnieku to nevar atļauties, daļa to vēl nav pieņēmusi kā neizbēgamu, ja vēlas darboties lauksaimniecībā. Arī apdrošinātāji vēl nav īsti “iešūpojušies”, jo, lai šis tirgus strādātu bez zaudējumiem, apdrošinātiem būtu jābūt vismaz 20 procentiem sējumu. Lai vai kā, dati ir bēdīgi – Latgalē sējumus apdrošinājuši mazāk nekā viens procents zemnieku, savukārt Vidzemē un Kurzemē ‒ septiņi līdz astoņi procenti, bet aktīvāki ir saimnieki Zemgalē – tur apdrošināti "padsmit procentu" sējumu.

 

Jāpiebilst, ka grūti spriest, vai ministrijas parlamentārā sekretāra minētā summa ir galīgā, jo publiski jau izskanējušas ziņas, ka pašvaldību ceļiem lietavas un plūdi nodarījuši vismaz 4 miljonus eiro zaudējumu, bet valsts ceļiem – aptuveni miljonu. Fakts ir tāds, ka budžeta naudu nāksies tērēt arī no neparedzētajiem līdzekļiem, lai glābtu nodarīto postu. Daudzu privātmāju un dārzu īpašnieki ir nonākuši neapskaužāmā situācijā, jo mājoklis tagad ir sliktā stāvoklī, bet dārzā audzēto ūdens ir iznīcinājis. Arī Latvijas pircējiem nāksies saskarties ar to, ka vietējo dārzeņu, augļu un ogu būs mazāk, bet cenas – augstākas.

 

Tomēr vislielāko postu piedzīvojuši zemnieki, un mazo un vidējo saimniecību turpmāka pastāvēšana dažviet vēl ir  liels jautājums. Galu galā stāsts jau nav tikai par to, ka mazāk būs vietējās produkcijas, bet arī par to, ka mazās saimniecības, kaut arī no biznesa viedokļa tām varbūt kopējā ainā nav nozīmīgas lomas, nodrošina savas ģimenes iztikšanu, neprasot palīdzību no valsts un pašvaldības. Atstāt tās iznīkšanai nozīmē paaugstināt bezdarbu un to cilvēku skaitu, kuŗiem nāksies maksāt pabalstus, un arī to skaitu, kuŗi aizbrauks no Latvijas, lai nopelnītu sev vismaz iztikai.

 

Nav tā, ka kompensācijas varēs saņemt visi un pilnā apmērā, tiks vērtēts, vai tiešām iznīcināti visi sējumi, vai kaut ko vēl nevar glābt. Valsts budžets nav bezgalīgi stiepjams, budžeta deficitu tā vienkārši palielināt nevar. Un tomēr...

 

Nākamgad tiks svinēta Latvijas Simtgades kulminācija, valsts šiem svētkiem atvēlējusi krietnu summu. Protams, budžeta nauda nav personīgais maciņš, kuŗā esošo naudiņu var tērēt, kā gribas, bet budžetā var izdarīt grozījumus, samazinot izdevumus vienā nozarē un palielinot otrā. Kā zināms, Simtgades svinēšana izmaksās gandrīz 60 miljonu (!) eiro. Tiesa gan, nav tā, ka visu šo naudu dod valsts – no valsts budžeta piešķirtais financējums ir 32 236 000 eiro. Turklāt bez valsts budžeta piešķirtā financējuma papildus norādīti arī pasākumi, kas paredzēti esošā budžeta ietvaros, kā arī patlaban jau piesaistītais financējums.

 

Turklāt daļa pasākumu, kas ierakstīti plānā, notiek rēgulāri un neatkarīgi no svētku svinēšanas – piemēram, Vispārējie Dziesmu un deju svētki. Vārdu sakot, Latvijas valsts Simtgades svinību programmas īstenošanas financēšanas avoti ir iedalāmi vairākās katēgorijās ‒ valsts financējums, pašvaldību financējums, starptautiskais financējums, kā arī privātais un atbalstītāju financējums. Tomēr, manuprāt, no valsts paredzēto financējumu var nedaudz samazināt, pārliekot naudu uz lietavās un plūdos cietušo zemnieku saimniecību atbalstam. Svētki vispirms ir cilvēku sirdīs, un bez patiesa prieka rīkoti svētki ir vien spoža un tukša izrāde, kā plastmasas spīguļi mākslīgajā apgaismojumā. 

 

Protams, Latvija nav tikai zemnieku valsts, statistikas dati liecina, ka 2016. gadā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā bija nodarbināti vien 4,4 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet aiz procentiem ir dzīvi cilvēki ar savām rūpēm, sāpēm un prieku. Un Latvijas ainava, Latvija pati nav iedomājama bez tiem, kuŗi kopj zemi. Un zemes vērtība nav rēķināma vien no biznesa skatījuma. Tāpēc atbalsts un palīdzība lietavās un plūdos cietušajām zemnieku saimniecībām nav vien skaitļos rēķināma. Valsts Simtgades svinības ar izmisumu un sāpi sirdī nebūs patiess prieks.