EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Sper kāju drošāk, latvieti!
39272

   18.10.2013

Augusta beigās abi ar sievu divas nedēļas bijām Latvijā. Reģistrējoties kuģī atceļam uz Stokholmu, dabūjām zīmi, ko piestiprināt pie mūsu automašīnas, ka esam ar kustību grūtībām. Mums gaidot rindā uz braukšanu kuģī, pienāca darbinieks, kuŗš kārtoja braukšanu. Mūsu automašīnai ir Norvēģijas reģistrācijas numurs, un viņš mums angliski jautāja, vai mums ir vajadzīgs lifts. Tā kā atradāmies Latvijā un esam latvieši, es atbildēju latviski. Sekoja gaŗāka viņa atbilde krievu valodā, kuŗu mēs neprotam. Uz manu jautājumu, vai viņš runā latviski, atbilde bija - ņet.

Ko mēs no tā varam mācīties? To, ka krievvalodīgie pieņem, ka visi latvieši prot krievu valodu, tāpēc viņiem latviešu valoda nav jāprot. Sarunu turpinājām angliski, viņš bija ļoti izpalīdzīgs, sazinājās ar darbiniekiem, kuŗi kārtoja automašīnu novietošanu kuģī, un mūsu auto tika novietots tieši pie durvīm, aiz kuŗām bija lifts nokļūšanai uz vajadzīgā klāja. Bet latviešu valodu viņš neprata.

Atceros pagājušajā vasarā, kad ciemojos pie māsīcas Latvijā, viņa stāstīja, ka mazdēls strādājot Rīgā kādā valsts iestādē. Viņam esot jālieto krievu valoda, lai sev padotiem darbiniekiem varētu izskaidrot darāmo un nerastos pārpratumi, jo šie darbinieki latviešu valodu neprotot. Vai nav savāda situācija? Priekšniekam Latvijas valsts iestādē jālieto krievu valoda, jo viņam padotie valsts darbinieki valsts valodu neprot.

Pirms dažiem mēnešiem laikrakstā lasīju, ka Latvijas valdības izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis savā ministrijā ar krievvalodīgajiem darbiniekiem sarunājoties krieviski. Tā laikam ērtāk?!

Ja Vjačeslavs Dombrovskis mājās ar sievu runā franciski, ar kučieri vāciski un ar suni krieviski, kā to cara laikā darījuši Krievijas dižciltīgie, tā ir viņa personiska darīšana, bet Latvijas valdības izglītības ministram vajadzētu saprast, ka valsts iestādē ir jālieto valsts valoda.

Nedomāju, ka viņš ir vienīgais. Latviešiem laikam patīk "plātīties" ar savām krievu valodas zināšanām. Ko varētu darīt, lai Latvijas polītiķi prastu cienīt savu valsti un valsts valodu? Kad es trīsdesmito gadu beigās mācījos Rīgas Valsts technikumā, mums katru pirmdienu pirms mācību sākuma bija svētbrīdis.

Varbūt vajadzētu visās valsts iestādēs nedēļu sākt ar nedēļas mudi un, lai veicinātu pašapziņu, visiem kopā deklamēt Viļa Plūdoņa dzejoli:

Sper kāju drošāk, latvieti! Tā - tava zeme, tava valsts, Un augstāk, lepnāk galvu nesi! Ko pats tu guvis cīņā gaŗā. Lai skauģi redz un naidnieki, Tu vienīgais tās sargs un balsts; Ka savā zemē kungs tu esi. Tās liktenis ir tavā varā.
To paša spēkiem kali tu,
Tu tēvu sapņiem veidu devi.
Cel, latviet, galvu augstāku
Un mācies cienīt reiz pats sevi!

Harijs Valdmanis
 Oslo


 

Atpakaļ