Soross, brīvība, Ukraina
Franks Gordons    04.11.2014

 

Nu tagad Mārim Krautmanim un citiem NRA slejiniekiem būtu jāaizveŗas: briesmīgais kosmopolīts Džordžs Soross, kas šo publicistu acīs ir mefistofelisks ļaunuma iemiesojums, The New York Review of Books (NYRB) jaunākajā laidienā nācis klajā ar rakstu Wake Up, Europe (Mosties, Eiropa), kuŗā viņš brīdina, ka Eiropai jārēķinās ar izaicinājumu no Krievijas puses, kas apdraud pašu tās eksistenci. Viņaprāt Krievijas drauds vērsts pret vērtībām un principiem, kas ir  Eiropas Savienības pamati. Alternātīva, kuŗu sniedz Krievija, balstās uz spēka lietošanu, kas izpaužas represijās iekšzemē un agresijā ārzemēs, - tas ir pretstats tiesiskumam.

 

Krievija, konstatē Soross, izmanto Eiropas un ASV apņemšanos izvairīties no jebkādas tiešas militāras konfrontācijas ar Krieviju. ASV prezidents Obama noraidījis Ukrainas prezidenta Porošenko lūgumu piegādāt portātīvās  raķetes Javelin, kas varētu noderēt, aizturot uzbrūkošus tankus. Džordžs Soross apsveic jauno Ukrainu, kas dzimusi Maidana mītiņos. Maidana pretestības kustības priekšgalā bija „pilsoniskās sabiedrības zieds” - jauni cilvēki, daudzi no tiem studējuši ārzemēs, un tiem korupcija derdzas. Antisemītiski ekstrēmisti Maidanā bija mazākumā. Soross atgādina, ka viņš jau 1990. gadā, pirms Ukraina kļuva neatkarīga, tur nodibinājis fondu. kur darbojas tikai ukraiņi.

 

Eiropas Savienības dalībvalstīm (tātad arī Latvijai - F.G.) jāmostas un jārīkojas kā valstīm, kas netieši piedalās kaŗā, raksta Soross, uzsveŗot: glābdama Ukrainu, Eiropas Savienība glābj pati sevi.

 

Vai tad tiem, kas tik ļoti nīst un aprej Sorosu, varētu būt iebildumi pret viņa aicinājumu, lai rietumvalstis sparīgāk pretojas Krievijas agresijai?

 

Manuprāt Sorosa ierosmes visā pēcpadomju telpā – „Atvērtās sabiedrības institūti”, fondi un stipendijas kalpo svētīgam mērķim - stiprināt demokratiskās brīvības un tiesiskumu, viedokļu apmaiņu, vārda brīvību.

 

Atjaunotajā Latvijas Republikā šī brīvības gaisotne tagad devusi iespēju drosmīgu Krievijas žurnālistu kopai Gaļinas Timčenko vadībā pārcelties uz Rīgu un tur nodibināt neatkarīgu tīmekļa portālu Meduza, paliekot ārpus Putina Krievijas represīvo organu loka. Man jau gadījās lasīt šai portālā lielisku reportāžu par stāvokli Kazachstānas ziemeļaustrumos, kur dzīvo daudz krievu un gruzd separātisks noskaņojums.

 

Cerēsim, ka Kazachstānas ziemeļaustrumos spriedze nenovedīs līdz stāvoklim, kuŗā nokļuvuši Ukrainas dienvidaustrumi...

 

Ukrainas parlamenta (Radas) 26. oktobŗa vēlēšanu rezultāti rāda, ka šīs valsts iedzīvotāju vairākums atbalsta virzību uz Eiropu, rietumniecisko izvēli. Iezīmējas koalicija starp diviem vadošiem spēkiem - premjērministra Jaceņuka Tautas fronti (22,17 % balsu) un prezidenta Porošenko bloku (21,8 %). Izteikti liberālā parija Samopomošč (Pašpalīdzība), kuŗas bastions ir Galicijas mētropole Ļviva, ieguva 11%, vēl divas partijas, kas darbojas Maidana garā, saņēma kopā ap 12%. Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka t.s. Opozicijas bloks, kas „šķielē uz austrumiem”, ieguvis tikai 9,3 %. Ārpus parlamenta palika labējie radikāļi no partijas Svoboda (4,7 %.). Pravij Sektor, kas Maskavas acīs ir „banderiešu briesmoņi”, palika ārpusē ar nieka 1,8 %. Arī komūnisti palika ārpusē (3,8 %).

 

Putins joprojām mērķtiecīgi atbalsta krievvalodīgās šķeltnieciskās t.s. Doņeckas un Luhanskas „tautas republikas”. Kļuvis zināms, ka Kremlis oficiāli atzīšot separāto vēlēšanu rezultātus šajos veidojumos.

 

Tātad Maskava vēlas piešķirt šiem veidojumiem tādu pašu statusu kā Piedņestrai, Dienvidosetijai un Abchazijai.

 

Iznāk, ka Putins savu graujošo darbību turpina, kamēr ASV un Eiropai vēl jāpamostas?