Simtgade
Kārlis Streips    11.04.2017

 

Latvijas Republikas simtgadi svinēsim pēc 20 mēnešiem. Nav daudz organizāciju mūsu valstī, kas  dibinātas pirms valsts dibināšanas ‒ pāris polītisko partiju, vairākas studentu korporācijas, Rīgas Latviešu biedrība. 7. aprīlī simtgadi svinēja latviešu skautu organizācija. 

 

Es pats savulaik biju gan mazskauts, gan arī skauts, un tas bija manā dzimtajā Čikāgā. Nekāds dižais skauts gan nebiju, maz no tā, ko skauti darīja man šķita īpaši interesanti. Piemēram, reizi gadā bija lielā skautu un gaidu nometne. Tā bija Viskonsīnā, dziļi mežā. Bija jāguļ teltīs, kas manī ir radījis dziļu nepatiku pret gulēšanu ārā, un tādu sajūtu izjūtu joprojām.  Riebās ārpus telšu pilsētiņas izraktā āra tualete. Neredzēju lielu jēgu mācīties dažādu mezglu siešanu. Protams, bija draugi un tas bija jauki. Ar sevišķi lielu labpatiku atceros nakts dežūras. Nezināju un nezinu, kāpēc mēs nakts melnumā dežūrējām. Vai tad uzglūnēja kādas lielas briesmas? Taču visskaistākais bija naksnīgās debesis ‒  virs tumšā meža zaigojās zvaigznes. Tas bija, kā mēdza teikt mana nelaiķe vecāmamma, skaistums bez gala.

 

Latvijā skautisms ienāca no Krievijas. Grupiņa latviešu jauniešu, kuŗi Pirmā pasaules kara laikā tur bija bēgļi, pirmoreiz sastapās ar skautiem, un, kad viņi atgriezās Latvijā, pirmie pulciņi uzsāka darbību Rīgā, Cēsīs, Alūksnē, arī Jelgavā un Talsos. Gaidu organizācija dibināta 1922. gadā. 1920. gada septembrī Latvijas skauti tika uzņemti globālajā skautu organizācijā. 

 

Latvijā Skautu centrālā organizācija reģistrēta 1921. gada 6. aprīlī. Nākamajā mēnesī bija organizācijas pirmā biedru sapulce, kurā tika ievēlēta pirmā Centrālā pārvalde. Tās priekšnieka amatā ievēlēja ģenerāli Kārli Gopperu, kuŗš pēc tam kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas skautu prezidentu. Skautu kustība attīstījās ļoti strauji, laikā līdz 1940. gadam Latvijā bija notikušas četras lielās nometnes. 1933. gadā Latvijā viesojās R. Bēden-Pauels un par savu ieguldījumu saņēma 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Tas bija liels pagodinājums. Mūsdienās augstākās pakāpes ordeni piešķir tikai un vienīgi valstu vadītājiem. Pirmais pēc neatkarības atjaunošanas to saņēma Francijas toreizējais prezidents Fransuā Miterāns, tad Zviedrijas karalis un karaliene, pēc tam Lietuvas un Igaunijas prezidenti, arī Lielbritanijas karaliene Elizabete.

 

Brīvvalsts perioda beigās Latvijā bija 205 skautu vienības, kopumā ar 8114 dalībniekiem. Kolīdz notika padomju okupācija, skautu organizācija tika likvidēta, ģenerālis Goppers  nošauts, daudzi skauti un viņu vadītāji apcietināti, nogalināti, izsūtīti. 

 

Liels skaits, protams, devās trimdā. Latviešu vienības pēc kaŗa izveidojās Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Austrijā un Zviedrijā, vēlāk arī Kanadā, Austrālijā un Amerikā. Šais  valstīs latviešu skauti un gaidas darbojas vēl joprojām.

 

Skautisms atgriezās Latvijā kopā ar Atmodu, un sākumā tika izveidots Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubs. Latviešu skauti un gaidas no ārzemēm daudz palīdzēja procesa atjaunošanā. Latvijas skautu un gaidu kustības 1990. gadā apvienojās  un izveidojās Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO). 1993. gadā Pasaules skautu konferencē Taizemē Latvijas skauti tika atjaunoti Pasaules skautu organizācijā. Oficiālo atzīšanas rakstu tie saņēma nākamajā Pasaules skautu konferencē Norvēģijā 1996. gadā.

 

Mūsdienās Latvijā ir 20 skautu un gaidu vienības Rīgā, Daugavpilī, Ķekavā, Jelgavā, Ogrē, Kocēnos, Carnikavā, Valmierā, Jūrmalā, arī Vabolē (ir arī tāda apdzīvota vieta mūsu valstī). Rīgā esot aptuveni 200 aktīvu skautu un gaidu. Tas nav īpaši liels skaitis, mūsdienās jaunieši vairāk interesējas par internetu un sociālajiem tīkliem nekā par to, ko dara skauti. Taču tie, kuŗi ir iesaistījušies, dara labus darbus. Piemēram, šogad Latvijas skauti un gaidas ir apņēmušies laikā pirms Latvijas simtgades izdarīt 100 labus darbiņus. Pirmais darbiņš ‒ bija tamborēt zābaciņus priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem Rīgas Dzemdību namā. Rīgas 69. skautu un gaidu vienības dalībniece Sanita Salguss: “Iespēja palīdzēt un paveikt ko labu kādam citam ir kas īpašs. Esmu pārliecināta, ka mūsu tamborētās zeķītes priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem būs noderīgas un palīdzēs mazajiem un viņu vecākiem.” Pērn 17. novembrī Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienā mediķi no gaidām (neviens puisis droši vien ar zābaciņu tamborēšanu nenodarbojas) saņēma gandrīz 100 pārus zābaciņu.

 

Par akciju tās vadītājs Nils Klints saka tā: “Ar šo vēlamies rosināt sabiedrību darīt labu. Akcijas gaitā rosināsim skautus un gaidas darīt  patiešām nozīmīgus un  sabiedrībai derīgus darbus, nesot šo ideju arī tālāk. Atcēsimies, ka skautu kustību taču sākās ar mērķi padarīt šo pasauli labāku. Domāju, ka tas mūsdienās ir vēl aktuālāk.”

 

Latvijas skautiem un gaidām lielā simtgades nometne būs šogad augustā. Skauta solījums skan šādi: “Modrībā par savu godu apņemos visiem spēkiem censties būt uzticīgs Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākajam katrā brīdī un pildīt skautu likumus.” Savukārt skauta likumi ir šādi: “Skauts ir patiess, uzticīgs Tēvijai, pašaizliedzīgs un palīdzīgs, draudzīgs un iecietīgs, pieklājīgs, dabas draugs, paklausīgs, možs grūtībās, darbīgs un taupīgs, tīrs domās, vārdos un darbos.” Un skauta devīze ‒ „Esi modrs!” Atbilde ‒ „Arvien modrs!”

 

Novēlu visiem skautiem un gaidām  – esi modrs!