Scēnārija mēģinājums Latvijā
   11.03.2014

Scēnārija mēģinājums Latvijā

SALLIJA BERKINA

Latvijā sākušies pirmie mēģinājumi īstenot “Ukrainas scēnāriju”.

Ukraina Krimu ir zaudējusi, maz ticams, ka Krievija apstāsies. Jautājums tikai - vai Krievija mēģinās sev pievienot arī Austrumukrainu, un vai kaŗš sāksies vai nesāksies? Kamēr Eiropa un ASV vēro, kā risināsies Ukrainas krize, Kremļa atbalstītāji Latvijā jau izmēģina “Ukrainas scēnāriju”, lai redzētu, vai Latvijā tas var izdoties.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs nācis klajā ar publisku paziņojumu, ka Krievija ir gatava piešķirt pilsonību nepilsoņiem Latvijā, lai glābtu viņus no nabadzības. Facebook grupa Ruskie v Latvii jeb “Krievi Latvijā” savā profilā ievietojusi ziņu, ka Latvijā izsludināta parakstu vākšana par Latvijas pievienošanos Krievijai. Aicinājums parakstīties ievietots “sabiedrības petīciju” portālā Avaaz.org. Parakstu vācēji apgalvo – ja Latvija atkal atgriezīsies Krievijas sastāvā, tad visiem Latvijas iedzīvotājiem pavērsies milzīgas attīstības iespējas – daudz lielākas nekā Eiropas Savienībā, tiek solītas arī lielākas pensijas un pabalsti. Kaut arī aicinājuma beigās rakstīts, ka tas ir joks, saprotams, ka piebilde par joku rakstīta, lai izvairītos no kriminālatbildības, un patiesībā tā ir sava veida izlūkošana, lai apjēgtu, vai tāda ideja Latvijā var gūt atbalstu.

Laiku lieki nekavē arī partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) biedri, kuŗi pirmdien, 10. martā, jau bija sarīkojuši piketu Krimas saparātistu atbalstam. Pikets notika gan pie Francijas, gan Vācijas vēstniecības un pie Eiropas Savienības biroja. Viens no piketētāju saukļiem bija: “Garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai” (Sevastopole – ostas pilsēta Krimas pussalā).

Protams, parakstu vācējiem par Latvijas pievienošanos Krievijai un piketētājiem nav vērts stāstīt, ka “burkāns”, ar kuŗu tiek vilināti Latvijas nepilsoņi un krievu valodā runājošie pilsoņi, jau sen ir vismaz iepuvis. Krievijas ekonomika ir gaužām bēdīgā stāvoklī, notikumi Krimā rubļa kursu ir strauji pazeminājuši, un parastajiem pensionāriem Krievijā dzīve lielākoties ir sūrāka nekā pensionāriem Latvijā. Mūsu valstī skatamajos Krievijas TV kanāļos ne reizi vien ir redzēts, ka, piemēram, savulaik slaveni, talantīgi un mīlēti Krievijas aktieŗi tagad dzīvo lielā nabadzībā, pusbadā un nevar pat nopirkt zāles, jo viņu pensijas ir ļoti mazas.

Krievijas TV kanāļi līdz šim tā īpaši nav arī slēpuši, ka noziedzības un korupcijas līmenis Krievijā ir ļoti augsts. Starp citu, vairākas krievu ģimenes, kas Latvijā nopirkušas nekustamos īpašumus, saņēmušas uzturēšanās atļauju un tagad kopā ar bērniem dzīvo šeit, - Latvijas presē publiski ir paudušas, ka dzīve Latvijā ir mierīga un droša, vairs nav jābaidās par bērnu dzīvību, kad viņi iziet no mājām, un ka ģimenes pārcelšanās uz Latviju ir notikusi, meklējot glābiņu no dzīves Krievijā. To visu Kremļa atbalstītāji Latvijā negrib zināt, un vismaz daļa to arī nezina, jo nekad neko nelasa un neklausās latviešu valodā, pat ja to prot. Savukārt krievu valodā uzzināto negātīvo informāciju Krievijas TV kanāļos aktīvisti ātri aizmirst, jo tas ir pretrunā ar viņu pārliecību, ka Krievija ir pasaules labākā un godīgākā valsts, kuŗai visas pasaules kapitālisti to vien grib kā nodarīt kaut ko sliktu.

Varētu pasmaidīt, taču šie it kā smieklīgie stāstiņi par ļaunajiem kapitālistiem Amerikā un Eiropā diemžēl ir nopietni. Pavērojot dažādos televīzijas kanāļos separātistu sacīto gan Krievijā, gan Ukrainā un Krimā, pārsteigumu sagādā gandrīz vienādie teksti cilvēku runā: maidans Kijevā ir bandītu pasākums pret krieviem, protesti ir nevis pret korumpēto un miljardus nozagušo Ukrainas prezidentu un valdību,  tā ir cīņa pret krieviem.  Vārdu sakot – maidans ir bandīti un fašisti, un Krievija nu grib glābt visus Krimas un Ukrainas krievus un arī ukraiņus pašus no bandītiem un fašistiem.

Lai gan dažādie Kremļa atbalstītāji lāgiem izskatās nenopietni un pat smieklīgi un situācija Latvijā ārēji šķiet mierīga, ir skaidrs, ka mūsu valstī tiek izmēģināts “Ukrainas scēnārijs”, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai pratīsim atšķirt provokācijas no īstiem draudiem un atbilstoši rīkoties.