Savdabīga lieta
Kārlis Streips    05.02.2019

 

 

31. janvārī, Saeimas deputāti uzsāka turpinājumu iepriekšējai plenārsēdei, jo tajā, kas bija 24. janvārī, pirmais darbiņš bija noklausīties ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadskārtējo ziņojumu par Latvijas ārpolītiku, un pēc tā noklausīšanās runāt par to gribēja ļoti daudz deputātu. Pēc tam „gudrās galvas" turpināja darbu, bet visu nepaguva izskatīt.

 

Savukārt 31. janvārī lielas diskusijas raisījās attiecībā uz grozījumiem Latvijas ieroču aprites likumā. Jautājums bija par to, vai medībās ar šaujamieroci ļaut piedalīties jauniešiem no 16, nevis no 18 gadu vecuma, kā tas ir patlaban. Priekšlikuma oponenti iebilda, ka 16 gados jaunietis vēl nav pietiekami nobriedis, kā arī atzīmēja, ka Amerikā bieži vien jaunietis ar šaujamieroci kļūst par masu slepkavu. Turklāt arī pieminēja, ka video spēles maitā jauniešu prātus un rosina viņus kļūt vardarbīgiem, kā arī faktu, ka Latvijā alkoholu lietot un cigaretes pīpēt drīkst tikai no 18 gadu vecuma utt. 

 

Savukārt priekšlikuma atbalstītāji aizrādīja, ka 16 gados jaunietis tomēr vairs nav nekāds mazais bērns. Deputāts Aleksandrs Kiršteins aizrunājās līdz Latvijas brīvības cīņām laikā pēc Pirmā pasaules kaŗa, aizrādot, ka tie bija tieši universitāšu studenti, kuŗi veidoja vienas no pirmajām bruņotajām vienībām, tā demonstrējot savu patriotisko audzināšanu. Diezin vai kāds no šiem brašajiem zaldātiem tik tiešām bija tikai 16 gadus vecs, bet to deputāts neprecīzēja. Galvenais, ko uzsvēra atbalstītāji – dabā Latvijā medībās dodas arī tēvi ar dēliem, un laukos neviens neraizējas, vai puika kaut ko salaidīs dēlī, jo neviens gudrs cilvēks savai atvasei nedos šauteni rokā ne no šā, ne no tā. Latvijā, atšķirībā no Amerikas, šaujamieroči nav brīvi nopērkami. Latvijā, ja cilvēks grib šaujamieroci, viņam vispirms policijā ir jāpaskaidro, kāpēc viņam to vajag. Ja iemesls ir pamatots, nākamais solis ir iziet ļoti nopietnas apmācības par to, kā to lietot, kā to glabāt u.tml. Būtu jādomā, ka tie, kuŗi pabeidz šos kursus, tikpat rūpīgi apmāca arī savas atvases. Priekšlikumu par vecuma cenza samazināšanu atbalstīja 51 deputāts, 37 bija pret, četri atturējās.

 

Vēl pagājušajā ceturtdienā Saeimas opozīcija sarīkoja mazu izrādi attiecībā uz koalicijā esošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem un konkrēti – Jaunās konservātīvās partijas paģērēto tā dēvēto 3x500 plānu – minimāla pensija 500 eiro mēnesī, neapliekamais minimums nodokļu kontekstā 500 eiro mēnesī un minimālā alga 500 eiro mēnesī. Saskaņas  deputāti atsevišķi piedāvāja katru no šiem priekšlikumiem, tā piespiežot koalicijas partijas, tajā skaitā JKP, balsot pret, jo šī gada valsts budžetā ( kuŗš gan vēl nav pieņemts) tādas naudas 3x500 plāna ieviešanai vienkārši nav. Lai uzliktu punktu uz i, opozīcija pēc katra balsojuma Saeimas sekretāram lika nolasīt visu balsotāju sarakstu pēc kārtas un skaļā balsī. Tā teikt, lai darbaļaudis zina, kuŗi deputāti balsoja pret pensiju vai minimālās algas palielināšanu. Sagadījās, ka nākamajā vakarā pēc sēdes RīgaTV24 raidījumā Preses klubs piedalījās Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans no JKP. Es viņam pavaicāju, kādi ir tālākie plāni attiecībā uz šo lietu, un viņš atbildēja, ka 3x500 plāns ir ierakstīts Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības rīcības plānā un, kad budžets to pieļaus, plāns arī tiks ieviests. Laiks rādīs, vai un kad tas kļūs iespējams.

 

Taču galvenais jautājums "gudrajām galvām" pagājušajā nedēļā bija par Saeimas deputāta Juŗa Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai. Lasītāji, kuŗi seko polītikas notikumiem Latvijā, droši vien šīs sāgas fabulu jau zina, taču atgādinājums derēs tāpat. Pirms pāris gadiem J. Jurašs nāca  klajā ar apgalvojumu, ka Latvijas dzelzceļa krimināllietas ietvaros viņam kā toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam esot piedāvāts miljonu eiro kukulis, lai krimināllietu pret apsūdzētajiem samazinātu no kukuļošanas uz tirgošanos ar ietekmi, kur iespējamais sods ir krietni mazāks. Juraša kungs ir teicis, ka toreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks uz paziņojumu nereaģēja nekādi, izmeklēšanu par to KNAB sāka tikai vēlāk un pēc tam, kad J. Jurašs jau bija aizgājis no KNAB un iesaistījies polītikā. Dienu pirms viņu atbrīvoja no KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amata, Juraša kungs žurnālā Ir sniedza interviju, kuŗā viņš pastāstīja par it kā piedāvāto kukuli un par savas darba vietas nereaģēšanu uz viņa iesniegumu. 

 

Nākamajā dienā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka Ģenerālprokuratūra izmeklēs jautājumu par kukuļa piedāvājumu, un divas dienas pēc tam, 2016. gada 17. augustā prokuratūra paziņoja, ka tā ir uzsākusi kriminālprocesu, taču ne par kukuļa piedāvājumu, bet gan par iespēju, ka, runājot ar Ir, Juris Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu. Lieta tika nosūtīta Drošības policijai (kuŗa kopš šī gada sākuma ir pārdēvēta  par  Nacionālo drošības dienestu). DP veica izmeklēšanu, un 2017. gada 20. jūnijā prokurors Aivis Zalužinskis paziņoja, ka viņš notikušajā nav saskatījis noziedzīgu darījumu, un tāpēc lieta ir izbeidzama. Augstāk stāvošs prokurors Modris Adlers nepiekrita, lieta pret Jurašu tika atjaunota, un līdz ar to Ģenerālprokurātūra pieprasīja deputāta izdošanu. Saeima pieprasījumam piekrita ar 73 balsīm par, 17 pret, nevienam neatturoties. Pret balsoja  ekscentriskie partijas KPV LV deputāti Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, sakot, ka viņi rūpīgi izpētījuši lietas materiālus un tajos saskatījuši trūkumus. Pret arī balsoja visi JKP frakcijas deputāti izņemot pašu Juri Jurašu, kuŗš balsoja par un pēcāk skaidroja – tāpēc, lai lietas izskatīšana pēc būtības varētu sākties pēc iespējas ātrāk. Kolīdz balsojums bija beidzies, deputāts Jurašs atstāja Saeimas sēžu zāli, jo jaunajā statusā viņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju darbā.

 

Te sakāmas pāris lietas. Pirmkārt, vismaz pagaidām Juraša kungs nav nolēmis nolikt mandātu un aiziet no parlamenta pavisam. Ja viņš tā darītu, visticamāk viņa vietā nāktu mūziķe Ieva Akuratere, kuŗa Kurzemes apgabalā pērnajās vēlēšanās bija pirmā aiz strīpas. Otrkārt, savā ziņā šī lieta ir pārbaudījums un izaicinājums pašai Jaunajai konservātīvajai partijai, kuŗa priekšvēlēšanu laikā paziņoja, ka viens no tās principiem būšot bezkompromisa tiesiskums. 

 

Taču, treškārt un galvenokārt, šajā konkrētajā gadījumā ir iemesls šaubīties par prasību un tās pamatojumu. Likumā par valsts noslēpumu ir melns uz balta rakstīts, ka noslēpuma statusu nevar piešķirt koruptīviem darījumiem, un kukuļa piedāvāšana pilnīgi noteikti ir šāda veida darījums. Neesmu jurists, bet man tas izskatās kā pavisam konkrēts attaisnojums Juraša kunga teiktajam žurnālā Ir. Tur viņš runāja par koruptīvu darījumu. Kāda valsts noslēpuma izpaušana tur var sanākt? Jācer, ka tiesa pie šīs lietas ķersies ātri un operatīvi. Cerība gan ir visai vāja, jo Temīdas dzirnas mūsu valstī mēdz malt ļoti lēnām. 

 

Saeimā patlaban ir 99 deputāti. Pēc iespējas ātrāk būtu jālemj, vai simtais būs Juris Jurašs vai Ieva Akuratere.