Sāpīgais Latgales jautājums
   29.02.2012

18. februāŗa rezultāti Latgalē krasi atšķiras no pārējās Latvijas, 55,6% nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Par protesta balsojumu to nevar uzskatīt, jo latvieši balsoja par savu valodu. Krievi un citas mazākumtautības, kam sarunu valoda nav latviešu valoda, uzskatīja, ka krievu valodai ir jābūt otrai valsts valodai. Daudzos novados - Balvu, Viļakas, Vārkavas, Baltinavas vairāk kā 70% balsoja „pret”, bet Rugāju novadā „pret” otru valsts valodu nobalsoja pat 94%. Novērotāji uzsver, ka ja savas balsis būtu nodevuši arī nepilsoņi, tad iznākums Latgalē būtu vēl kritiskāks, taču nedrīkstam aizmirst, ka absurdās reģionālās reformas rezultātā no Latgales ir atdalīts Krustpils un Varakļānu novads, attiecīgi 81,1% un 96%  „pret” un latviskais Barkavas pagasts. Pēdējie tautas skaitīšanas dati  par Latvijas novadiem  vēl nav publicēti, tāpēc jāuzskata, ka Latgalē dzīvo 44,1%  latvieši, 39,0% krievi, 7,0% poļi un  5,3% baltkrievi. Ņemot vērā šos datus atliek vien secināt, ka referenduma rezultātus noteica etniskais balsojums. Ko tas nozīmē raugoties caur Saeimas vēlēšanu prizmu? Kā secina žurnāla „Ir” redaktore N. Ločmele, divvalodības atbalstītāju skaits tikai par aptuveni 5 tūkstošiem pārsniedz to vēlētāju skaistu, kas pērn balsoja par krievvalodīgo interešu aizstāvēm „Saskaņas Centru” un PCTVL — aptuveni 270 tūkstoši balsoja par Satversmes grozījumiem, bet pērn septembrī 267 tūkstoši par abām partijām.

Diemžēl pašvaldību vadītāji reaģējot uz tautas nobalsošanas rezultātiem nāk klajā ar populistiskiem paziņojumiem. Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) uzskata, ka ir jādomā par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Ciblas un Viļakas novadu vadītāji uzskata, ka Krievijas TV kanāli ir saistošāki un Latvijas televīzijas konkurencē par izklaidējošākiem un interesantākiem raidījumiem zaudē. Arī Baltinavas novada pašvaldības vadītāja L.Siliņa stāsta, ka daudzi, īpaši robežas tuvumā, skatās Krievijas televīzijas programmas, jo lielai daļai nav dekoderu.

Referenduma organizatori un otras valsts valodas aizstāvji plašsaziņu līdzekļos nemitīgi atgādina par  krievu valodas diskrimināciju. Diemžēl par latviešu valodas diskrimināciju Latgalē ierunājas tikai retais. Reti kurš uzrunātais Daugavpils iedzīvotājs Latvijas TV žurnālistam varēja atbildēt latviski. Lai arī izlieto ūdeni grūti sasmelt problēma jārisina valstiskā mērogā, nepieciešami līdzekļi latviešu valodas kursu organizēšanai, taču kā padarīt vidi latviskāki, ja daudzos pagastos latvieši ir mazākumā? No latgaļu sabiedrisko organizāciju puses skan viedokļi, ka jānodrošina, lai ārzemēs esošo Latgales iedzīvotāju balsis tiktu uzskaitītas viņu sākotnējās dzīves vietās. Izskanējuši aicinājumi veikt pasākumus, lai stiprinātu valstiski svarīgus masu mēdijus Latgalē. Noteikt sabiedrisko pasūtījumu elektroniskajos mēdijos latgaliešu valodā. Kā būtisks solis no valsts puses jāuzskata Latgaliskās kultūrvides saglabāšana un atbalstīšana. Latvijas sabiedriskajā telpā pēdējās dienās daudz runāts par divkopienu valsti, par to, kā divām kopienām latviešiem un „krievvalodīgajiem” sadzīvot turpmāk. Lieki atgādināt, ka mūsu valstī nav divu kopienu, bet gan ir latviešu nācija un citas kopienas, no kurām lielākā  ir krievu mazākumtautība.

Dainis Mjartāns