Reputācija
Sallija Benfelde    10.06.2014

 

Pirmdienas - 9. jūnija rītā beidzot kļuva zināms, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai no Nacionālās apvienības (NA). Protams, šī ziņa izraisīja pamatīgu viļņošanos polītiķu vidū un sabiedrībā. Vieni pilnām mutēm apgalvo, ka tā ir Vienotības izrēķināšanās ar NA ministriem (pielaidi valsts noslēpumam jau trešo mēnesi gaida arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš no NA), citi stāsta, ka beidzot gaismā nācis tas, ka NA polītiķi savu statusu izmanto dažādiem darījumiem. Izskanējusi arī ziņa, ka ministru problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam saistītas ar SAB direktora Jāņa Maizīša jaunajiem kritērijiem – augstākās katēgorijas pielaižu izsniegšanā lielāku uzmanību pievērst amatpersonu līdzšinējai saimnieciskajai darbībai, arī viņu polītisko lēmumu ietekmei uz saimnieciskām interesēm.

 

TV3 raidījums Nekā personīga skaidro, ka SAB pētījis ministres kādreizējo sadarbību ar Ķemeru sanatorijas iepriekšējiem investoriem Ominasis Latvia un viņas attiecības ar NA sponsoru, maksātnespējas administrātoru Māri Sprūdu. Droši vien ir vietā atgādināt, ka savulaik bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izslēgšana no NA partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un viņa demisijas pieprasījums tika saistīts ar NA ciešajām saitēm ar Valsts aģentūru „Maksātnespējas administrācija” un ar to, ka ministrs gribēja aģentūru un tajā notiekošo sakārtot. Par aģentūrā notiekošajām, maigi sakot, dīvainībām bija rakstīts arī Latvijas presē. Vēl jāpiebilst, ka NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis bija maksātnespējas administrātors un aizgāja no šī darba tikai pēc tam, kad sabiedrībā aizdomas par aģentūru kā vietu, kur, apejot likumu, var apgrozīt milzu naudu un uzturēt arī savējos un partiju, auga augumā. Savukārt Baiba Broka bija Latvijas maksātnespējas administrātoru asociācijas Sertifikācijas komisijas priekšsēža vietniece.

 

Lai kā  arī tur būtu, NA vārds kopā ar Maksātnespējas aģentūru un runām par lielu naudu ir cieši iegūlis cilvēku prātos. Brokas reputācijai par labu nenāca arī vēlme aši virzīties pa amatu kāpnēm, nevienu solīto darbu neizdarot. Pagājušā gada vasarā pašvaldību vēlēšanās Baibu Broku ievēlēja Rīgas domē, NA viņu izvirzīja par savu Rīgas pilsētas galvas kandidāti. Iespējams, ka daudzi balsoja par Broku, cerot, ka viņa kļūs par galvaspilsētas saimnieci. Tas, ka Broka pameta domi, lai kļūtu par tieslietu ministri Straujumas valdībā, sagādāja vilšanos ne vienam vien, bet kandidēšana uz Eiroparlamenta deputātes krēslu jau daudzus aizvainoja, un acīmredzot gan aģentūras „Maksātnespējas administrācija” darba stila, gan augošās vēlētāju neuzticības dēļ Broka Eiroparlamentā netika ievēlēta. Ne reizi vien publiskajā telpā nācies dzirdēt aptuveni šādu vērtējumu: „Mēs balsojām par nacionāli noskaņotu cilvēku Rīgas domē, bet tagad izrādās, ka Broku interesē tikai karjēra un silta vieta Briselē.”

 

Tagad Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam (ko gaida kopš janvāŗa) un pati saka, ka bez pielaides neredz iespēju turpināt darbu tieslietu ministres amatā. Polītiķe gan sola pārsūdzēt SAB lēmumu ģenerālprokuroram, bet viņas partijas biedrs un ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš domā, ka negātīvas atbildes gadījumā to vajadzētu apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Reputācija pati par sevi gan nevar ne dot, ne liegt pielaidi valsts noslēpumam, ir vajadzīgs SAB lēmums. Un te nu laikam nav skaidrības par to, ka tad, ja ir pārkāpts likums, jālemj nevis SAB, bet tiesībsargājošajām iestādēm. Ja likums nav pārkāpts, bet kādas personas rīcība no morāles un ētikas viedokļa ir apšaubāma, būtu tikai normāli, ja pielaide tiktu liegta. Cilvēkam, kuŗa morāles principi ir staipāmi pēc izdevīguma un vajadzības, labāk gan neatrasties augstā amatā. Citiem vārdiem sakot, tas ir reputācijas jautājums. Un es nezinu gan, kā ECT varēs vērtēt kādas amatpersonas rīcības ētisko pusi, ja nepārzina situāciju un nezina iesaistīto cilvēku pagātni.

 

Protams, grūti spriest, vai tiešām Vienotības ietekme uz Latvijas specdienestiem ir tik liela, lai panāktu pielaides atteikumu konkurējošo partiju ministriem. Mēdz gan teikt, ka nav dūmu bez uguns. Starp citu, ilgi pielaidi valsts noslēpumam gaidīja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Plašsaziņas līdzekļi to saistīja ar lietu par sadārdzināto zušu mazuļu iepirkumu 2011. gadā, kad Dūklavs pirmo reizi bija zemkopības ministrs. Jautājumus SABam bija radījuši arī lēmumi, kas skāra gaļas tirgus rēgulēšanu, tomēr Dūklavs pielaidi beidzot tomēr saņēma. Jebkuŗā gadījumā, manuprāt, ir pareizi vērtēt arī polītiķu saimniecisko darbību un to, vai amats ir ticis izmantots, pieņemot sev pietuvinātiem uzņēmējiem labvēlīgus lēmumus. Līdz šim tas ne SAB, ne arī polītiķus nav interesējis, ja vien likums netiek klaji pārkāpts.

 

Pavisam nelāgi izskatās no ZZS Eiroparlamentā vienīgā ievēlētā deputāte Iveta Grigule, kas jau pagājušā gada nogalē sāka savu personisko vēlēšanu kampaņu un ir cītīgi vairījusies no žurnālistiem. Pamazām kļūst skaidrs, kas devis naudu šai vērienīgajai kampaņai, – Jūrmalā dzīvojošie bagātnieki un uzņēmēji, kuŗu intereses atkarīgas no Jūrmalas domes vadītāja, kuŗa vietnieks ir bijušais Grigules laulātais draugs. Naudas devēji savas intereses pat īpaši neslēpj, bet likums droši vien nebūs pārkāpts, un nākamos piecus gadus deputāte varēs mierīgi rosīties Briselē. Polītiķes merkantilie mērķi kļūst aizvien redzamāki, bet, iespējams, viņa neplāno turpināt savu polītiķes karjēru pēc pieciem gadiem un viņai pietiks ar Eiroparlamenta deputātes krēslā  sapelnīto. Tomēr ar daudziem citiem nav tik vienkārši.

 

Kad vienas vēlēšanas pagājušas un otras gaidāmas, tad polītikā pamazām sākas viļņošanās. Ļoti iespējams, ka līdz vēlēšanām vēl pagūsim uzzināt daudz jauna par dažu labu polītiķi, kuŗa reputāciju līdz šim skandali nav skāruši. Šķiet, ka reputācija beidzot arī ir kļuvusi par kārti cīniņos par varu. Un šajā cīniņā nupat publisks skandals veidojas ap bijušā Ministru prezidenta Valža Dombrovska vārdu. Patiesībā tas, ka Dombrovska sievas firmai SIA Land Development krizes gados radušās lielas problēmas ar biznesam bankā ņemto kreditu, ko nebija iespējams atdot, nebija nekāds noslēpums. Tagad klajā nākusi arī informācija, ka kapitāls ir negātīvs jau pēdējos divus gadus un ka Hipotēku banka vairākas reizes pagarinājusi kredita atmaksas termiņu un ļāvusi ilgstoši arī neatmaksāt kredita pamatsummu. Banka piederēja valstij.

 

2009. gadā valdība pieņēma lēmumu, ka  līdz 2013. gadam bankai pilnīgi jāatsakās no komercbankas darījumiem. Tātad kreditportfeļi jācēdē kādai komercbankai un vienā no paketēm būs arī aizdevumi nekustamo īpašumu attīstītājiem. Izrādās, ka atsevišķa pakete jeb portfelis bijis SIA Land Development, un tagad  tas nonācis Rietumu bankas īpašumā. Dombrovskis gan publiski skaidrojis, ka savas sievas kredita dēļ nav pieņēmis lēmumus, kas saistīti ar kreditu nodošanu, esot vienmēr atturējies un nezinot, kas, ko un kā.

 

Pat ja pieņemam, ka Valdis Dombrovskis saka patiesību, notikušais neizskatās labi, jo minētā firma uz pusēm pieder Ārijai Dombrovskai un bijušā Ministru prezidenta Dombrovska bijušās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim. Skandals aug augumā un var kļūt par šķērsli Dombrovska ceļā uz Eiropas komisāra amatu. Un nav svarīgi, vai to uzkurina kāds no partijas, lai pats ieņemtu šo amatu, vai itin vienkārši notiek cīņa par to, „lai visi uzzinātu visu”. Nelāgi reputācijas jautājumi valstij reizēm var nodarīt lielāku kaitējumu, nekā biedrošanās ar prokremliskiem biedriem un Putina polītikas apjūsmošana.