EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Raibie EP vēlēšanu saraksti un personības
131297

Sallija Benfelde    22.02.2024

 

 

 

Līdz šim pēdējās Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 2019. gadā nobalsoja 33,53 procenti jeb 474 390 Latvijas pilsoņu. Rīgas vēlēšanu apgabalā, kurā ir arī vēlēšanu iecirkņi ārzemēs, pavisam nobalsoja 165 880, bet ārzemēs nobalsoja 2955 Latvijas pilsoņi. Pirms pieciem gadiem vēlēšanās piedalījās 16 partijas, un EP deputātu mandātu ieguva piecas partijas. Pa vienai vietai bija Latvijas Krievu savienībai (Tatjana Ždanoka) un „Attīstībai/Par!” (Ivars Ījabs), pa divām vietām ieguva „Saskaņa”(Nils Ušakovs un Andris Ameriks), Nacionālā apvienība (Dace Melbārde un Roberts Zīle) un „Jaunā Vienotība” (Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete). Valdim Dombrovskim iegūstot amatu Eiropas Komisijā, deputāta mandātu ieguva sarakstā aiz viņa palikusi Inese Vaidere. Šogad Latvijai Eiroparlamentā būs par vienu vietu vairāk – deviņas deputātu vietas. 

 

Arī šogad EP vēlēšanās piedalīsies 16 partijas. Tiesa gan, to partiju saraksts, kas piedalīsies, gan nedaudz mainījies, arī cilvēku loks mainījies. 

 

Vai šogad karš Ukrainā, karš Izraēlā un Gazā, arī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas rudenī ietekmēs to, vai pilsoņi piedalīsies vēlēšanās? Vai notiekošais ietekmēs izvēli? Un visbeidzot – vai arī pirms EP vēlēšanām notiks tādas apmelošanas kampaņas, kādas notika, piemēram, pret Eviku Siliņu valdības veidošanas laikā? Vismaz daži ļoti aktīvie kampaņas veidotāji un reklamētāji ir ne tikai troļļi, bet reāli Latvijā dzīvojoši cilvēki, un nekas neliecina, ka viņi ir mainījuši savu nostāju pret valsti un līdzcilvēkiem.

 

Nupat veiktā aptauja liecina, ka vēlēšanās noteikti piedalīšoties 39,9 procenti iedzīvotāju, bet, protams, šis skaitlis vēl var mainīties. No 10 līdz 14. februārim SKDS veiktā aptauja liecina: ja vēlēšanas notiktu rīt, visvairāk balsu saņemtu Jaunā Vienotība – 10,2 procentus. Tūlīt aiz tās seko Nacionālā apvienība ar 10 procentiem balsu, tad Saskaņa, “Latvijas attīstībai” un “Progresīvie”. Tātad arī šoreiz EP varētu iekļūt vismaz piecu partiju deputātu kandidāti. Sociologi saka, ka vēlētājus maz interesējot programmas, pat partijas, no kuras sarakstā ir kandidāti, bet izvēli visvairāk nosakot personības. Jāteic, ka sarakstos ir pat ļoti raiba publika – nupat, pateicoties tiesas lēmumam,14. Saeimas deputātes mandātu zaudējusī Glorija Grevcova, kura ar to neapšaubāmi ir iegājusi Latvijas Saeimas vēsturē, kandidē no saraksta ar “tautisku” nosaukumu Apvienība Jaunlatvieši. No šī saraksta kandidē arī skandalozais Aldis Gobzems, kurš pēc kraha Saeimas vēlēšanās pārcēlās uz Spāniju. Savdabīgu personu, kuras jau kādu laiku uzmana Drošības dienests un arī policija, netrūkst.

 

Īsu, bet interesantu kandidātu pārskatu sagatavojusi Latvijas Televīzija raidījumā “De facto”, pieminot arī jau minēto Grevcovu: “Šīs EP vēlēšanas izceļas ar to, ka starp kandidātiem ir diezgan daudz kriminālnoziegumos aizdomās turētu, apsūdzētu vai pat nesen jau notiesātu personu. Piemēram, Saskaņas saraksta līderis, EP deputāts Nils Ušakovs nesen tika attaisnots lietā par neatļautas operatīvās ierīces glabāšanu darba kabinetā, tomēr vēl joprojām nav izlemts jautājums par viņa imunitātes atcelšanu lietā par iespējamu korupciju “Rīgas mikroautobusu satiksmes" līgumu lietā. Prokuratūra Ušakovam plāno celt apsūdzību pēc vairākiem amata noziegumu pantiem. Daudz ievērojamāks skaits apsūdzēto vai notiesāto ir pirms gada izveidotajai partijai “Apvienība Jaunlatvieši”. Tās līderi, bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani pašu jau vairākus gadus tiesā par iespējamu Ārlietu ministrijas apkrāpšanu un līdzekļu piesavināšanos. Sarakstā ir arī nupat par nepatiesas informācijas sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai notiesātā un tāpēc Saeimas deputātes mandātu zaudējusī Glorija Grevcova. Tāpat tajā iekļauts Aivis Vasiļevskis. Viņu pirms gada sodīja ezotēriskās organizācijas “Urantija” krimināllietā par Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu un slavināšanu, kā arī nacionālā naida izraisīšanu. Cits Covid-19 protestu laikos plašāku atpazīstamību guvušais Satversmes oriģināla meklētājs Jānis Straumītis šobrīd tiek tiesāts pat divās dažādās krimināllietās: apsūdzības ir par melošanu CVK un par neslavas celšanu medijos.(..) Vēl divas citas uz Covid-19 protestu viļņa tapušas organizācijas – “Tautas varas spēks” un “Tautas kalpi Latvijai” – apvienojušās vienā sarakstā. Pandēmijas laikā abu šo tagadējo partiju līderi Valentīns Jeremejevs un Aivars Smans bija regulāri policijas iecirkņu viesi administratīvo pārkāpumu lietās, pret Jeremejevu tika arī uzsākts, bet vēlāk izbeigts kriminālprocess par viltus ziņu izplatīšanu. (..) Neparasta politiķu kombinācija izveidojusies arī apvienības “Tauta. Zeme. Valsts.” (TZV) sarakstā. Šobrīd to veido divi politiskie spēki – bijusī partija KPV LV un sevi par viedokļu līderi dēvējošā deju skolotāja Artūra Berņa izveidotā partija "Brīvai stiprai Latvijai". Tomēr vadošo lomu uzņēmies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš nupat kā šķīries no Nacionālās apvienības. Sarakstā ir arī daži citi bijušie šīs partijas biedri.” 

 

Kā zināms, Tatjana Ždanoka vairs kandidēt nevar, turklāt viņas partijai, Latvijas Krievu savienībai, nācās pieteikt sarakstu ar citu nosaukumu – proti bija “jāiekārtojas” vēlēšanu sarakstos ar Centra partijas nosaukumu. Savukārt Aināra Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” sarakstā trešajā vietā ir viņa dēls, 14. Saeimas deputāts Ričards Šlesers. Šajā sarakstā ar astoņpadsmit vietām ir pieci šīs partijas deputāti un septiņi Šlesera partijas frakcijas Saeimas deputātu palīgi. Jāteic arī, ka dažu partiju programmas ir visai interesanta un pat mazliet jautra lasāmviela, dažās veikli tiek balansēts uz melu un patiesības robežas, bet, tuvojoties vēlēšanām, par partiju sarakstiem un arī par programmam rakstīsim vairāk.

 

 


 

Atpakaļ