Raibās vēlēšanas
Kārlis Streips    28.07.2020

 

 

29.  augustā uz 60 mandātiem Rīgas domē sacentīsies 718 kandidāti no 15 dažādām partijām un partiju apvienībām. Pagājušajā nedēļā noslēdzās sarakstu iesniegšanas termiņš Rīgas vēlēšanu komisijā, pēdējā brīdī ar savu sarakstu vēl pasteidzās partija Jaunā Saskaņa. 505 no kandidātiem (70,3%) ir vīrieši. Gados jaunākajam kandidātam ir 18, bet vecākajam ‒ visi 90 gadi! Vidējais vecums 45,6 gadi. 76,7% kandidātu ir pabeigta augstākā izglītība, bet pieci nav tikuši tālāk par pamatskolu. 58,6% kandidātu pieteikumā norādīts, ka viņi ir latvieši, sarakstos arī ir baltkrievi, ebrēji, viens gruzīns, 77 krievi, ir arī lietuvieši, viens lībietis, pa četriem poļiem un ukraiņiem. 201 gadījumā kandidāts savu tautību nav norādījis. 564 no kandidātiem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgā, citiem Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un citur Latvijā. Tas gan šķiet savdabīgi –cilvēks, kas dzīvo, piemēram, Tukuma novadā,  kandidē galvaspilsētā? Tas tāpēc, ka kandidēt drīkst arī cilvēki, kuŗi Rīgā strādā, vai kuŗiem pilsētā pieder īpašums.

 

Lieki teikt, ne visām no tām 15 sacerējušamies partijām un apvienībām nākotne attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem ir īpaši daudzsološa. Par Latvijas polītiskajiem procesiem jūtos gana informēts, bet atzīstos, ka, sarakstus aplūkojot, man par jēdzienu "Nacionālā Savienība TAISNĪGUMS" bija pirmā dzirdēšana. Par šīs partijas „nopietnību” varam spriest pēc fakta, ka tā „sakasīja” kopā tikai septiņus kandidātus. Vairums partiju 29. augustā piedāvās 63 kandidātus. Par šo faktu, izlasītu Latvijas Avīzē, komentāru rakstot, atradu šādu atzinumu: "Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt domē ievēlējamo deputātu skaitu. Rīgas domē jāievēl 60 deputāti, tādējādi maksimālais kandidātu skaits vienā sarakstā ir 63." Nekur neatradu skaidrojumu, kāpēc drīkst pieteikt vairāk kandidātu nekā pieejamo deputātu mandātu skaits, tas kaut kā šķiet neloģiski, bet tā nu tas ir. Taču tālu no tiem 63 vai pat 60 kandidātiem blakus "Nacionālajai Savienībai TAISNĪGUMS" šogad ir tikpat nedaudzsološajai partijai "Vienoti Latvijai" (12), Rīcības partijai (24) un "Centra Partijai" (8). Arīdzan "Latvijas Krievu Savienībai" (39), kuŗa, atšķirībā no pārējām minētajām, aptaujās pēdējos mēnešos ir kotējusies te mazliet zem, te mazliet virs pieciem procentiem balsu, kas vajadzīgs, lai vispār tiktu pie vietām Rīgas domē. Piedalīšanās vēlēšanās ir sava veida financiāls risks. Katram sarakstam ir jāsamaksā drošības nauda 850 eiro apjomā. Ja top ievēlēts kaut viens deputāts, tad nauda tiek atmaksāta. Ja ne, tad tā tiek ieskaitīta pašvaldības budžetā. Protams, nekāds milzīgs atspaids pašvaldības budžetam tas nav. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā startēja 11 saraksti, no kuŗiem mandātus domē ieguva pieci. Atlika seši. 6x 850 = 5100 eiro. 

 

Laikā pirms sākās sarakstu noformēšana un iesniegšana, notika plašas sarunas par to, ka tā dēvētajām "latviskajām" partijām vajadzētu veidot kopsarakstu ar domu, ka galvenais šogad vēlēšanās būs pielikt punktu tai patvaļai, kāda Rīgas domē ir valdījusi kopš 2009. gadā, kad vairākumu pašvaldībā ieguva partija Saskaņas centrs un partija LPP/LC, ar ko saprast Latvijas pirmo partiju savienībā ar to, kas tobrīd bija palicis pāri no kādreiz varenās partijas Latvijas ceļš. Par Rīgas mēru pēc vēlēšanām kļuva Saskaņas centra pārstāvis Nils Ušakovs, un nākamajos 10 gados Rīgas pašvaldība visvairāk bija zināma kā iestāde, kuŗā skandals seko skandalam. Lasītāji, iespējams, atcerēsies, ka šī gada sākumā šis fakts Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministram Jurim Pūcem bija par iemeslu, lai viņš  Ušakovu atstādinātu no amata. Attiecībā uz domi  kopumā – punktu pacietībai pielika piepešais lēmums visu atkritumu izvešanas procesu Rīgā uzticēt tikai vienam, polītikāņiem pietuvinātam uzņēmumam, nevis četriem uzņēmumiem, kā tas bija pirms tam. VARAM pieteica un Saeima apstiprināja Rīgas domes atlaišanu. Vēlēšanas sākotnēji bija paredzētas aprīlī, bet tad zināmo apstākļu dēļ tās tika atliktas uz 29. augustu.

 

Protams, 15 dažādi saraksti neliecina par īpašu partiju apvienošanos kopsarakstā, bet divos gadījumos partijas tomēr atrada kopīgu valodu –  augustā kopā  startēs partijas Attīstībai/Par un Progresīvie, kā arī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība. Jaunākajā sociālo pētījumu firmas SKDS pētījumā ar jautājumu "Ja rīt notiktu Rīgas domes vēlēšanas, par kuŗu partiju vai apvienību tu balsotu?", vislabākie rezultāti ir partijai Saskaņa (33,2%),  tālāk minēta  apvienība Attīstībai/Par  ar 23,3%, un Progresīvie  un NA/LRA ar 8,6%. Virs pieciem procentiem aptaujā, kāda veikta no 2. līdz 6. jūlijam, bija Jaunā Vienotība (8,4%), Zaļo un Zemnieku savienība (6,1%), partija Gods kalpot Rīgai (5,9%), Jaunā konservātīvā partija (5,7%), un Latvijas Krievu savienība (5%). SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš par to ir bildis: "Būtiski ir ņemt vērā, ka  reitingi nav īsti vēlēšanu rezultātu prognozes." Tā tas ir! 2017. gadā, piemēram, Jaunā konservatīvā partija aptaujās nekādus īpašus rezultātus neuzrādīja, bet tad vēlēšanu dienā tika pie 13,42% balsu un deviņiem mandātiem Rīgas domē. Taču attiecībā uz kopsarakstiem vai to trūkumu, 2018. gada Saeimas vēlēšanās atsevišķi startēja Attīstībai/Par, Jaunā Vienotība un Progresīvie. Pirmās divas iekļuva Saeimā, trešā ne, bet, ja tās visas būtu kandidējušas kopā un saņēmušas tikpat daudz balsu kā atsevišķi, tās būtu saņēmušas vairāk balsu nekā jebkuŗa cita partija. Šīs trīs ir salīdzinoši liberāli noskaņotas partijas, un tas būtu bijis jauki, bet še tev – partijas tomēr nespēja vienoties!.

 

Galvenais attiecībā uz vēlēšanām tomēr ir un paliek vēlētāju līdzdalība. Personīgi esmu piedalījies pilnīgi visās vēlēšanās un tautas nobalsošanās, kādas bijušas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, jo es to uzskatu par savu pilsoņa pienākumu. Gandrīz visu to laika posmu dzīvoju Rīgas centrā, man bija "savējais" iecirknis netālu no mājām. Pirms trīs nedēļām pārcēlos uz citu dzīvokli Purvciema mikrorajonā, pirms 29. augusta vēlēšanām būs jāpainteresējas, kur ir tuvākais iecirknis, bet balsošu es noteikti un bez jebkādām šaubām. 2017. gadā Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 58,72% vēlētāju, kas nav izmisīgi zems procents (pērn Eiropas parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 33,53%, kas ir pavisam nožēlojami), taču ir pietiekami daudz jautājumu Rīgas pašvaldībā, kuŗiem jābūt interesantiem visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem. Tostarp ar pārliecību, ka Rīgai tomēr jākļūst par pilsētu, kuŗā nevalda korupcija un bezgalīgi skandali.